DSV uzvar Ķekarus

BK Ķekari: Artūrs Škute 20, Edijs Dzenis 14, Intars Nikonovs 7, Signis Vāvere 6, Artūrs Portnovs 6, Justs Lūkins 3, Oskars Aizporietis 2, Dmitrijs Kuzmins, Jevgēnijs Turkins, Rolands Eiduks, Rolands Porietis

BK Ķekari trenera komentārs:
Pirmajā spēlē +10, šoreiz -3. Kāpēc?
Pirmajā spēlē nespēlēja viņu līderis Voiteks. Un šajā spēlē bija pārāk daudz nevajadzīgu kļūdu. Diemžēl, uz spēli, privātu iemeslu dēļ, netika komandas menedžere un līdz ar to nebija, kas veic statistiku (kļūdas, bloki utt.), tāpēc nevaru pateikt cik tieši bija kļūdu, bet skaidrs ir viens – pārāk daudz. Rupji rēķinot, kļūda nozīmē divi punkti, ko varējām gūt nepieļaujot to. Tātad, samazinot kļūdu skaitu, rezultāts būtu savādāks. Pirmajā spēlē nospēlējām disciplinētāk. Nospēlējām kā komanda. Šoreiz komandas spēles nebija daudz. Vairāk uz individuālo gājām. Un, kā jau minēju, DSV līderis Voiteks guva ļoti svarīgus punktus tieši tad, kad to vajadzēja gan no trīs punktu līnijas, gan veicot caurgājienus. Skatoties no rezultāta viedokļa ielaidām tikai 61 punktu, kas būtībā ir ļoti labi, tikai atšķirībā no pirmās spēles, šajā nespējām paši samest vajadzīgo punktu skaitu. Uzbrukums un kļūdas tajā bija tas, kas izšķīra spēles rezultātu. Par to, protams, liels “paldies” pretiniekam, jo kļūdas radās, tad kad nevarējām apspēlēt viņu aizsardzību.

Pastāsti par spēles gaitu?
Šī spēle bija interesanta ar to, ka Twitter ( twitter.com ) varēja sekot līdzi spēlei online režīmā. Ja būs iespējas, mēģināsim šo praksi ieviest arī nākamajās spēlēs. No spēles viedokļa šī spēle man ļoti patika, jo visu spēli bija sasprindzinājums un nevienai no komandām lielā atrāvienā neizdevās tikt. Kaut vadība mainījās ik pa brīdim. Spēle bija atraktīva, asa. Kārtīgs veču basketbols. Spēka spēle. Pirmo ceturtdaļu ļoti labi nospēlēja DSV, mēs ne tik labi (12:18). Otrajā mēs labi nospēlējām un puslaiku noslēdzām ar +3 (28:25). Trešā ceturtdaļa mums sanāca ļoti katastrofāla (7:18), kad uzbrukums vienkārši iestrēga vai pat īsti nemaz nesanāca uzbrukt, jo daudz zaudējām bumbas. Nācās ņemt minūtes pārtraukumus, kas ļoti būtu noderējuši saspringtajā spēles galotnē. Ceturto ceturtdaļu jau atkal labāk nospēlējām mēs, bet diemžēl drusku pietrūka, lai uzvarētu. DSV bija labāki šajā vakarā. Un, kad pie rezultāta – 5, piecpadsmit sekundes pirms beigām izdevās iemest trīspunktnieku, nedaudz apjukām un nepaspējām laicīgi uzsist sodu. Acīm redzot paši vairs neticējām, ka varam vēl izvilkt. Un domāju, DSV arī neticēja. To vajadzēja izmantot. Uzsitām sodu, bet drusku, drusku par vēlu. Nekas traks jau nav noticis. Tajā brīdi laukumā bija vairāki jaunie puiši, kuriem tā bija ļoti, ļoti laba pieredze.
Kā trenerim, man ļoti iepriecināja rezervisti. Turkins, Kuzmins, Aizporietis, Nikonovs nospēlēja super. Nikonova svarīgs trīspunktnieks, spēles izskaņai tuvojoties. Aizporieša un Turkina centība aizsardzībā. Redzēju, ka puikas ar degošām acīm darbojās. Tas kā Aizporietis iesēžas kājās aizsardzībā vispār ir piemērs visiem pārējiem Ķekariem. Kuzmins turpina pierādīt, ka cīnoties par atlecošajām bumbām, viņš to dara ar tādu spēku, kad ja tiek pie tās, tad pārējiem cerību nav nekādu. Priecē tas, ka Škute guva 20 punktus. Ja nemaldos, tas ir atkārtots viņa šīs sezonas rekords. Malacis, labi nocīnījās. Zinot, ka viņam ir muguras trauma, bija bažas vai spēlēs vispār vēl šosezon. Bet var redzēt, ka Arča ir atpakaļ ierindā un ir izsalcis pēc basketbola. Drusku vairāk gaidu pienesumu no Vāveres, Lūkina un Dzeņa. Dzenis, gan bija guvis nelielu potītes mikrotraumu iepriekšējā treniņā. Iespējams, tas nedaudz nospieda. Arī par savu sniegumu neesmu apmierināts. Ja reiz esam starta piecinieks, tad arī esam pamats un komanda balstās uz mums. Ja mēs sākam pieļaut kļūdas un nenostrādājam aizsardzībā, neuzliekam muguriņas, tad arī pārējie paliek nedrošāki. Paskatamies spēli pret SC Upesciems. Fantastika. Spēle iet no rokas pamata večiem un pārējie pavelkas. Jāuzlabo komandas spēle, piespēles un pēc iespējas jāsamazina kļūdu skaits. Ja to neizdarīsim, nespēsim apspēlēt nevienu. Ir pie kā strādāt.

Jau trim komandām zaudēts, kuras pirmajā riņķī uzvarēja. Nogurums?
Palasot pirmo spēļu aprakstus, var redzēt, ko teicu par šiem pretiniekiem. Viņi bija tikko ienākuši līgā, spēra pirmos soļus. Nezināja, kas ir kas. Kā pret kuru spēlēt. Bet ir pagājis viens aplis un viņi jau ir pielāgojušies. Par konkrēto komandu DSV man bija spriedums jau no pirmajām spēlēm. Pēc sastāva komplektācijas viņi ir stabila TOP 4 komanda. Tikai komanda ir jāsaliek kopā un jāmāk izmantot savi plusi. Novēlu viņiem tikt 3. līga, jo ar iespēlējušos šādu sastāvu, pretendentos viņiem nebūs īsti ko darīt. Bet mums ir savas problēmas. Ja sezonas sākumā treniņi bija ļoti apmeklēti, tad tagad ar to ir pašvakāk. Tagad, var teikt, ka trenējamies divās frontēs tie, kas dzīvo Rīgā un tie, kas dzīvo Madonas rajonā. Pilns sastāvs tiekamies tikai spēļu dienās un spēlējam kopā tikai spēlēs. Tas arī rada šīs kļūdas, jo īsti viens otru nejūtam. Un tur kaut ko puikām pārmest īpaši nevar. Ja būtu manos spēkos, nodrošinātu visus ar darbu un dzīvošanu Rīgā. Tad Ķekariem būtu pavisam cits spēks. Bet ja trenējamies atsevišķi, tad ir kā ir. Pazūd sapratne. Kā arī nav izslēgts, ka nogurums, dara savu. Spēlējam šajā līga tikai otro gadu. Un lielai daļai Ķekaru šis ir tikai otrais gads basketbolā kā tādā. Bet domāju, salīdzinot ar pirmo gadu, mūsu progress ir jūtams…

kekari.lv