Ķekari atsāk ar zaudējumu

BK Ķekari: Edijs Dzenis 30, Artūrs Škute 16, Justs Lūkins 9, Signis Vāvere 4, Intars Nikonovs 1, Oskars Aizporietis, Roberts Samtiņš, Jevgēnijs Turkins, Dmitrijs Kuzmins, Artūrs Portnovs

Hipotēku banka: Madars Lāns 17, Nauris Bukševics 14, Oskars Kalniņš 13, Mareks Vonsovičs 11, Edgars Liepiņš 7, Mārtiņš Roķis 4, Lauris Kindzulis 3, Oskars Dūšelis

BK Ķekari trenera komentārs:
19:1. Vai tā Ķekari gribēja iesākt otro apli?
Nu, protams, doma tāda bija. Bet, ja runājam nopietni, tad loģiski, ka nē. Vienu brīdi sajutos, ka spēlējam jaunatnes līgā, kaut gan nekad tur neesmu spēlējis. Viņi met mums iekšā, mēs trāpīt nevaram. Uztaisām vairākas kļūdas un rezultāts jau briesmīgs. Uz to jau gatavojāmies un arī runāju ar čaļiem, ka šajā zālē būs grūti un, ka te viņi met iekšā visu ko var iemest. Un tā arī bija. Mums vajadzēja veselu periodu, lai atklimatizētos šajā sporta zālē. Un ar to profesionāļi atšķiras no mums, amatieriem, viņiem jāprot spēlēt visur un visos apstākļos. Protams, Hipotēkām vajadzēja revanšu. Pie mums viņi zaudēja ar 18 punktiem. Toreiz mēs viņus apspēlējām paņemot uz “pirmās spēles sindroma” un savās mājās. Šoreiz viņi mūs. Katrā bēdā var atrast nedaudz prieciņa, šoreiz tas ir savstarpējo spēļu plus/mīnus, kur vinnējam ar +9. Un nenoliedzami, lielā apņemšanās aizsardzībā. Cepuri nost Hipotēkām par to. Bet kā jau teicu pārtraukumā, pēc pirmās ceturtdaļas puišiem, viņi labi strādā aizsardzībā un uzbrukumā, labi koncentrējas, bet viens ir skaidrs – visu spēli spēka viņiem tā spēlēt nepietiks. Un tā arī bija. Sākās kļūdas, neprecizitātes. Pazuda pirmās ceturtdaļas disciplīna. Otro un trešo spēles daļu mēs vinnējām. Attiecīgi +7 un +2. Ceturto gan zaudējām -4, bet tas saistīts ar to, ka bija jātaisa apzinātie sodi (7 no pēdējiem 11 punktiem pretinieks iemeta no soda līnijas). Spēle kopumā pierādīja, ka varam ar viņiem cīnīties un uzvarēt. Šoreiz pretinieks bija labāks. Jāuzteic Hipotēku bankas precizitāte, citiem neērtajos, Ziemeļvalstu ģimnāzijas grozos. Un Madars Lāns kā spēlētājs. Atceros, no studiju gadiem, kad kopā spēlējam. Man viņš vienmēr ir ļoti simpatizējis gan kā cilvēks, gan basketbolists. No viņa var mācīties kā jāspēlē basketbols. Dara savu darbu un apkārt esošajam vispār nepievērš uzmanību.

Pastāsti par spēles gaitu?
Kā jau minēju spēle bija līdzīga… sākot ar otro ceturtdaļu. Jāuzlabo koncentrēšanās, psiholoģija. Jo nenoliedzu, ka pirmās spēles +18, kādam dziļi zemapziņā radīja pārliecību, ka šie jau ir ņemami. Neapzināti. Un dabūjot iekšās -18, nācās atmosties. Savu zaudējumu limitu otrajā aplī būsim izsmēluši.

Kas ļāva Hipotēku bankai svinēt uzvaru?
Mājas zāle, motivācija revanšēties, laba aizsardzība, mūsu kļūdas.

Ko Ķekari darīja pārtraukumā starp pirmo un otro apli?
Ķekariem tāds īsts pārtraukums nemaz nesanāca. Treniņi notika pēc ierastā grafika. Protams, svētkus visi svinēja. Pirms Ziemassvētkiem aizvadījām draudzības spēli ar komandu BrokerServiss no 3.līgas. Ziemassvētkos visi, izņemot, Kuzminu bijām aizbraukuši uz Madonu, kur piedalījāmies vienas dienas turnīrā. Savā apakšgrupā palikām otrie (kopvērtējumā dalīta 4-6 vieta, 12 komandu konkurencē) un līdz ar to fināliem nekvalificējāmies. Daudziem tas bija jauns piedzīvojums. Jo kā zināms, liela daļa Ķekaru basketbolu nopietnāk spēle tikai otro gadu. Visa diena pavadīta sporta zālē, ar starplaiku starp spēlēm 3-4 stundas. Pats spēles ilgums 8 minūtes viens puslaiks. Nepierasti, bet noderīgi. Ieguvām jaunu pieredzi. Kaut vai, kā ir spēlēt zālē, kad gandrīz visi skatītāji un klātesošie ir pret Tavu komandu. Katra soda metiena laikā liels troksni, lai tikai iztraucētu metēju. Bet nu tādas jau ir tās izbraukuma spēles, kad vietējie fano par savējiem. Malači par to. Cepuri nost.

Un vēl pārtraukumā tika aizvadītas divas draudzības spēles janvāra sākumā. Kur smagi zaudējām komandai no 3. līgas Leifheit un līdzīgā spēlē zaudējums arī pret Aizkraukles banku. Spēļu prakse un treniņi tika nodrošināti visiem. Tāpēc par formas trūkumu nesūdzamies. Gads iesākts ar zaudējumu, bet cīnīsimies tālāk.

kekari.lv