Šterns: "Mērķis ir izlīdzināt līmeni"

Kaspar, ko Tu redzi, kad Tu domā par Mateja basketbolistu?
-Ja godīgi.. Basketbolists – es uzreiz redzu zīmuli, ar savu stilu, savu imidžu, klausās pārsvarā hip-hopu, pofigists bišķiņ. Pēc ārēja izskata – garš augumā, atlētisks.

Ar ko Mateja basketbolists atšķirās no citiem?
-Mateja basketbolisti ir savādāki. Tie ir vienkāršāki cilvēki. Tur ir gan fanātiski sportisti, kam Mateja Sports ir vairāk kā tikai basketbols, kam rūp arī cilvēki, kas domā par citiem cilvēkiem, komandu. Taču ir arī tādi, kas nāk un iet – vienkārši piedalās un spēlē. Ir gan turīgāki, gan mazāk turīgi, gan profesionālāki spēlētāji, gan vienkāršāki. Arī dzīvesstāsti ir dažādi – kāds kaut kur strādā, kāds mācās, ir bezdarbnieki, precējušies, kādam bērni, kāds knapi beidzis vidusskolu vai vēl mācās vidusskolā.

Neatbildētais jautājums. 15. novembra spēle – NoFear pret Bulls, pirmā ceturtdaļa, kad uzkārās tablo un uz teju desmit minūtēm izslēdzās gaisma zālē. Tavs viedoklis par to, kas varētu būt vainīgs, kam tas varēja nākt par labu?
-NoFear pret Bulls, toreiz uzvarēja Buļļi.

Jā...
-Domāju, ka viennozīmīgi tā bija sabotāža, noteikti tika uzpirkta dežurante, kura speciāli atslēdza gaismu. Jautājums tikai, kurš to izdarīja. No vienas puses – NoFear, jo viņi bija zaudētājos, varbūt ar to gribēja uzvarēt. No otras puses varbūt tie bija buļļi, kuri juta, ka nevarēs uzvarēt, tāpēc tas, ka izslēdzās gaisma un uzkārās tablo, patiesībā bija iegūts laiks un varēja tikt pieslīpēts rezultāts. Beigu beigās var būt arī trešais variants – veca zāle, ilgi kalpojusi.

Savukārt, Stinger fani 24. janvārī, pēc spēles, galdiņam piesolīja šokolādi, lai pieliktu kādu demitu punktu vairāk Stingeram. Kāds ir Tavs viedoklis?
- (smaida) Stinger fani bija iekarsuši. Viņi jutās kā Stinger-ultras. Man patika, ka viņi atbalstīja, iedegās par savu komandu. Lai gan daži trokšņainie momenti pretinieku komandu izsita no līdzsvara. Saspēles vadītājs kļūdas izdarīja. Bet, ja uzdāvina šokolādi, tas ir tikai mīļi un jauki.

Kādai jābūt Mateja basketbolista ēdienkartei?
-Mateja basketbolā var būt hesburger, makdonalds, kā lielākai daļai tautas. Amikus komandā ir viens džeks, kurš vienmēr uz treniņiem nāk ar Brīnumdzērienu. Vienmēr iepircies makdonaldā, atnāk ar īpašo krūzīti. Tur viņš lej ūdeni. Tagad viņš ar to ieradās arī spēlē. Es domāju, ka vajag kaut ko garšīgu ēst, lai spēks kaulos.

Par treniņu apmeklējumiem...
-Šogad, man šķiet, situācija ir uzlabojusies. Kad tikāmies ar visiem vadītājiem, secinājām, ka organizatoriskā puse MBL ir ļoti uzlabojusies. Apmeklējuma nepieciešamība, lai varētu piedalīties spēlē, motivē džekus nākt uz treniņiem. Atlaides nav nevienam. Ir puiši, kas no tā jau cietuši, bet paši pie tā ir vainīgi, jo noteikumi ir visiem vienādi. Līdz ar to komandas darbs ir efektīvāks. Darbs ar pašiem cilvēkiem ir daudz labāks un vērtīgāks. Ir arī daži, kas pretendē uz 100% apmeklējumu. Daži, protams, ļoti matemātiski pieiet šai lietai. Ir izrēķinājuši, cik vajag apmeklēt, un tad to minimumu sasniedz. Man viss apmeklējums ir redzams.

Sportista brīnumlīdzeklis pret saaukstēšanos ir...
-Jā, kakls man sāpēja. Es dzēru C vitamīnu un greipfrūta ekstraktiņu. Jāsaudzē balss. Brīnumlīdzeklis ir, kad balss ir ciet, tad nerunāt ar balss saitēm, bet ar diafragmu, ko es nemāku. To vajag, jo treneriem balsis aizkrīt ciet, arī Baronā, uz soliņa sēžot, balss aizkrīt. Tā gadās.

Par treneriem runājot, NoFear ir treneris, kas ir spēlēs, pārējām komandām tādu nav.
-Acīmredzot, NoFear ir biezākā komanda mūsu līgā, kura var atļauties tādu ekstru. Katra komanda vadās pēc sava budžeta. Viņiem arī treniņi notiek divreiz nedēļā. Jāsaka, ka viņiem iet mazliet tā kā NBA NY Knicks komandai, kam ir milzīgs budžets, bet ļoti zemi reuzltāti, kas gan tagad uzlabojas. Man liekas, ka NoFear nav sliktākā komanda, bet pagaidām kaut kā neiet. Budžets ir liels, bet pie rezultātiem jāpiestrādā. Treneris noteikti ir pluss, jo, ja komandā nebūtu treneris, grūti pateikt, kā būtu tad. Viņš palīdz būt vienotiem. Ir arī komandas, kuriem ir trenējošie spēlētāji.

Ko Tu esi iemācījis savam dēlam basketbolā?
-Pirmkārt, esmu viņam parādījis bumbu – viņam ir maziņa Phoenix Suns bumbiņa. Vēl es iemācīju saprast, kas notiek, kad ikreiz, braucot uz basketbolu, es viņam saku: „Tagad tētis brauc uz basketbolu. Vēlāk būšu mājās!” Tā es viņu mācu. Viņam ir Phoenix Suns Body, priekšautiņš, Adidas Phoenix Suns botiņas, Phoenix Suns knupītis un bumbiņa – grabulītis. Mums uzdāvināja draugi, kuriem biju pateicis, ka man patīk Phoenix Suns.

Ko Tu novēli MBL trešajā aplī?
-Trešajā aplī... Noteikti izšķirošs aplis. Izskatās, ka viena komanda pagaidām stabili ir iekļuvusi divniekā. Tie ir buļļi.

Vai tā ir Tava favorītkomanda?
-Nē, man nav tādas. Mans mērķis ir izlīdzināt līmeni. Manuprāt, jo dažādākas, neprognozējamākas ir spēles, jo vērtīgāka ir MBL, jo interesantāka un aizraujošāka gan spēlētājiem, gan skatītājiem. Spēlētājiem – viņus vairāk motivē spēcīgi pretinieki, tas rada arī spriedzi un intrigu. Trešajā aplī izskatās, ka buļļi viennozīmīgi tiks divniekā, jo cīņa ir par iekļūšanu divniekā. Play-off visi tiek. Mans novēlējums Amikus komandai – izcīnīt vairāk uzvaru, lai viņiem ir pārliecība par sevi! Jo viņi to var izdarīt! Viņi to ir pierādījuši, tikai jāsaņemās. Būs interesanti. Izskatās, ka ARX arī tēmē uz divnieku, taču, viņus var apsteigt arī kāda cita komanda. Lai izdodās! Lai džeki spēlē, bet lai dara arī citas labas lietas, jo ziemā parasti ir klusais periods, komandas nomierinās un kļūst paviršākas, tāpēc, labi, ka nepieciešams treniņu apmeklējums. Taču uz pavasari atsāksies cīņa līdz pēdējam! Un lai nedagūst savainojumus!

Ar Kasparu Šternu sarunājās
Zane Grava un Anete Kukīte