Kamaniņu braucējiem drīz sāksies iekšējā atlase Pekinas olimpiskajām spēlēm

Tieši olimpiskajā Pekinas trasē dienu pēc Latvijas neatkarības svētkiem sāksies jaunā Pasaules kausa sezona, bet pēc tam divi etapi notiks Sočos, kas uzņēma 2014. gada olimpiskās spēles. Sākotnēji bija plānots, ka sezonas otrais un trešais posms notiks Ziemeļamerikā, tomēr Covid-19 pandēmijas dēļ ieviestie ceļošanas ierobežojumi darīja savu.

Šajās dienās Latvijas kamaniņu izlase atgriežas no treniņnometnes Sočos. Turpinājumā paredzēti treniņi Siguldā, bet pēc tam arī Pekinā, kur būs jaunās sezonas atklāšana. Olimpiskās spēles tur paredzētas no 4. līdz 20. februārim.

Kā mūsu portālam norāda komandas galvenais treneris Kristaps Mauriņš, uz olimpiskajām spēlēm no Latvijas varēs doties pa trim dāmu un kungu vieniniekiem, kā arī divas divnieku ekipāžas, kur gan šobrīd nav tik izteiktas konkurences kā iepriekš. Startēt pārtraukuši uzreiz divi divnieki - Oskars Gudramovičs/Pēteris Kalniņš un Kristens Putins/Imants Marcinkēvičs, bet palikuši brāļi Juris un Andris Šici, kā arī Mārtiņš Bots/Roberts Plūme, kuriem konkurenci sastādīs juniori Eduards Ševics-Mikļeševics/Lūkass Krasts.

“Divniekos beigušas startēt divas ekipāžas. Nevarējām viņiem nodrošināt stipendijas, ko puiši vēlējās,” Strenga atzīst, ka pēc iepriekšējās sezonas, kas mūsu kamaniņu braucējiem bija gana veiksmīga, samazinājās finansiālā rocība. “Žēl, ka puiši nolēma aiziet, īpaši Gudramovičs/Kalniņš, kuri noteikti vēl varēja pacīnīties par augstām vietām. Pagājušajā sezonā mums bija četri divnieki, kas spēja iekļūt pasaules pirmajā desmitniekā.”

“Domāju, šīs ekipāžas kamaniņu sportā vairs neatgriezīsies. Tas īsti vairs nav iespējams. Šajā līmenī atgriezties ir ļoti grūti. Jā, startēt viņi varētu, bet Pasaules kausa apritē cīnīties par pirmo sešinieku – tas būtu grūti izdarāms,” uzskata LKSF prezidents.

Par fiasko pagājusī sezona izvērtās Kristeram Aparjodam, kurš iedzīvojās nopietnā kājas savainojumā, tāpēc viņam sezona noslēdzās jau pēc diviem posmiem. Šobrīd viņš ar veselības problēmām esot ticis galā un gatavojas jaunajai sezonai.

“Olimpiskā trase ir gara un ātra. Kad Pekinā bija homologācija, ir kā brāļiem Šiciem nebija lielu problēmu izbraukt trasi, taču uzstādīt labu laiku gan bija, jo versijas, kā šo izbraukt, ir daudz. Jāsaprot, ka katru reizi – homologācijā, treniņnedēļās un sacensībās – trase būs citādāka. Arī Phjončhanā pēc treniņmačiem šķita, ka viss ir kārtībā, bet olimpiskajās spēlēs tā šķita jau kā pavisam cita trase. Viena lieta ir aukstums, bet mēdz mainīties arī trases profili. Tie nav iecirsti kā akmenī, un reizēm trase pāris vietās kļūst pilnīgi citādāka,” skaidro Strenga.

Federācijas prezidents arī atklāj, ka uz šo sezonu braucēji veikuši eksperimentus ar tehniku un sliecēm, pirms olimpiskās sezonas mēģinot atrast pareizākos risinājumus. “Kā tas izskatīsies dzīvē, redzēsim tikai Pekinā. Šobrīd tā visa ir tikai teorija. Ir uztaisīts daudz kas jauns, bet šobrīd vēl noris meklējumi.”

Tieši kamaniņu sports Latvijai olimpiskajās spēlēs atnesis visvairāk medaļu – vienu sudrabu un trīs bronzas. Tiesa, 2018. gadā Phjončhanā nācās palikt bez cēlmetāla. Bez Šiciem, Bota/Plūmes un Aparjoda izlasē ir arī Ulla Zirne, Elīza Tīruma, Kendija Aparjode, Elīna Vītola, Sigita Bērziņa, Artūrs Dārznieks, Riks Kristens Rozītis un Gints Bērziņš.