Nāk pasaules jaunība. Kas būs, kā bija?

Pirms otrā pasaules kara īpašas jauniešu pasaules basketbola sacensības netika rīkotas. Pasaules jaunība tikās studentu sporta spēlēs, un to basketbola turnīros Latvija spīdēja spoži. Otrā vieta 1933. gada Universiādē, bet tālāk divi uzvarēti turnīri 1935. un 1937. gadā. Studentu vidū sparojās tādi Latvijas valstsvienības balsti, kā centra uzbrucējs Rūdolfs Jurciņš, un aizsargs Eduards Andersons, tāpat Andrejs Krisons, Džems Raudziņš.

Pirmajā pēckara gadā Rīgā, brīvdabas laukumos aiz Drāmas (tagad atkal – Nacionālā) teātra risinājās Vissavienības astoņu pilsētu jauniešu sacensības. Teātra aktieru kvēli atbalstīti, uzvaru izcīnīja latviešu puikas. Viņu vidū tādi nākotnes izcilnieki, kā Raimonds Karnītis un Gunārs Siliņš. Arī visi pārējie šīs komandas dalībnieki atstāja paliekošu un ilggadīgu ieguldījumu Latvijas basketbola attīstībā. Bet sastāvā mainīgā Latvijas jauniešu komanda arī turpmāk allaž bija šo sacensību līderos – parasti otrajā vietā (līdz 1957. gadam).

U-19 pasaules meistarsacīkstes FIBA sarakstos parādījās samērā vēlu – salīdzinājumā ar citām basketbola jauniešu satikšanām pasaules un Eiropas līmenī. 1979. gadā Brazīlijā tika dots starts sacensībām, kuras nupat uzņems Latvija, un tajās uzvaru guva ASV jaunie basketbolisti. No līdzšinējiem deviņiem pasaules U-19 turnīriem ASV ir vinnējuši četrus, kaut sacensības ne reizi nav notikušas viņu laukumos. Toties Grieķija ir pamanījusies sarīkot pat divus turnīrus. Savukārt Latvija ir pirmā Ziemeļeiropas valsts, kura izpelnījusies šo godu – citi rīkotāji no Eiropas atrodami Portugālē, Spānijā, Itālijā, Serbijā. Bet iepriekšējais U-19 pasaules čempionāts notika pavisam zemes malā –Jaunzēlandē.
PSRS izlases panākumi bijuši visai pieticīgi, tikai vienu reizi 1983. gadā paveicās izcīnīt sudraba medaļas. Tādu saņēma arī jaunais Igors Miglinieks, tomēr tā viņam nebija pirmā starptautiskā balva. Gadu agrāk Igoram tika Eiropas zelts kā PSRS junioru komandas līderim. Vēl junioru Eiropas meistarsacīkšu zelta medaļas PSRS laikos ir guvuši Vilnis Legzdiņš, Aleksandrs Zabello, Georgs Vasiljevs, Ivars Žvīgurs un Andris Jēkabsons.

Tolaik Latvijas jauniešiem nebija cita ceļa uz pasaules čempionātu, kā vienīgi caur PSRS izlasi. Kā tas notika – to citēšu no Igora Miglinieka intervijas laikrakstā Padomju Jaunatne:
„Brīnumlīdzekļu nav. Tik vien, ka jātrenējas – daudz un bieži. Tad izdosies arī labs sniegums PSRS sacensībās, un to garām nepalaidīs izlases veidotāji. Manuprāt, visgrūtākais brīdis sākas tad, kad no kandidāta jākļūst par izlases divpadsmitnieka dalībnieku – konkurence ir asa un nežēlīga.”
Igors to izturēja – otrajā mēģinājumā.
Vēl PSRS izlasē no mūsējiem tika Gundars Vētra un Jānis Laksa 1987. gadā, taču sasniegums necils – tikai 7. vieta.

Mežonīgajam kapitālismam pienākot it kā pavērās iespējas darīt, ko sirds vēlas, piedalīties kur vien var. Tomēr ar to varēšanu praksē izrādās tā švakāk. Un tā nu iznāk, ka līdz šim U-19 turnīrā esam piedalījušies tikai vienu reizi 1999. gadā, kad gadskaitļa trim devītniekiem pievienojām vēl ceturto – Latvijas jauniešiem 9. vieta. Piemēram, brauciens uz Jaunzēlandi LBS nudien nav pa kabatai...
Tomēr FIBA pašreizējo, pēc kārtas desmito (jubilejas!) čempionātu uzticēja mums. Acīm redzot iepriekšējās iestrādes un FIBA sacensību rīkošana Latvijā (līdz pat dāmu Eiropas meistarsacīkstēm) bijušas pietiekami pārliecinošas par mūsu darba kvalitāti.

Vislabākos panākumus jauniešu vidū guvuši U-18 zēni. Astoņpadsmitgadnieki nupat – 2007. un 2010. gadā izcīnījuši savas grupas Eiropas meistarsacīkšu bronzas medaļas. (Gribas vēl piebilst – tādu pašu Eiropas bronzu 2009. un 2010. ieguva arī Latvijas U-20 jaunās dāmas.) Par spīti krīzei izskatās, ka mūsu jaunatnes basketbols ir uz īstā cīņu ceļa, maiņa, kā smejies – aug! Tiem, kam pērn bija 18 gadu, tagad ir pienākuši deviņpadsmit...

Tātad 30. jūnijā Valmierā un Liepājā startē desmitais pasaules U-19 basketbola čempionāts. Latvija spēlēs Valmierā, vienā apakšgrupā ar Taivānu, Austrāliju un Argentīnu. Austrālieši 2003. gadā pat kļuva par pasaules čempioniem, bet tagad, protams, tā ir pavisam cita komanda. Vispār jau kaut ko izzīlēt jauniešu sacensībās ir gandrīz neiespējami, ar viņiem, kā ar bitēm (un basketbola dāmām) nekad neko nevar zināt. Vienīgā stabilā vērtība šķiet ASV – ne tikai līdzšinējo četru čempiontitulu dēļ, bet zinot amerikāņu basketbola skolas dziļo nopietnību un tradīcijas.
Igors Miglinieks par sava laika situāciju „Padomju Jaunatnē”:
„Sacenšoties ar individuāli spēcīgajiem ASV pārstāvjiem nēģeru atlētiem, kam raksturīgas izcilas dotības (reakcijas asums, lēciena augstums) varam likt pretī savu noslīpēto sadarbību un izdomu, taktikas variantus. Tomēr masveidībā pagaidām vēl atpaliekam. ... ASV visu skolu pirmo klašu audzēkņi specializējas groza bumbas spēlē. Daudziem nēģeru jauniešiem iekļūšana profesionālā basketbola komandā ir vienīgā iespēja izsisties uz augšu. ... Bumbas pārvaldīšanas tehnika tiek noslīpēta līdz pilnībai. Un tomēr ar ASV pārstāvjiem mēs varam ne tikai spēlēt kā ar līdzīgiem – varam arī uzvarēt.”
Tajā 1983. gadā PSRS pret ASV gan pazaudēja...

Šogad ASV spēlē vienā grupā ar Ķīnu, Serbiju un Ēģipti, bet par amerikāņu basketbola prasmi vispirms priecāsies liepājnieki.
3. jūlijs dalībniekiem ir brīvdiena un pirmo triju apakšgrupas vietu īpašniekiem laiks sabraukt Rīgā, kur no 4. līdz 10. jūlijam risināsies finālposms. Autsaideri savu vietu kārtību noskaidros Liepājā 4. un 5. jūlijā. Arēnā Rīga vispirms divas apakšgrupas (pa sešām komandām) noteiks četras labākās komandas. Pēc atpūtas dienas 7. jūlijā, nākamajā dienā risināsies ceturtdaļfināli. 9. jūlijā – pusfināli, 10. – fināls un cīņa par bronzas medaļām.
Lai tā būda (Arēna Rīga) rūc!