Facebook
GoogleBagatskis: "Jūs nevarat iedomāties, kāds spiediens Latvijā bija uz valstsvienību"
@MarisNoviks
Foto: Romāns Kokšarovs, f64
"Līdz ceturtdaļfinālam bijām ceturtā labākā komanda aizsardzībā. Tā mums palīdzēja iekļūt astoņniekā, neskatoties uz nožēlojamo tālmetienu precizitāti," pēc Eiropas čempionāta beigām Latvijas vīriešu basketbola valstsvienības galvenais treneris Ainars Bagatskis dalījās iespaidos ar laikraksta "Sport Express" korespondentu Timuru Rustamovu.
Kā vērtējat Latvijas sniegumu Eiropas čempionātā?
Jaunāko laiku vēsturē astotā vieta ir Latvijas labākā rezultāta atkārtojums, tāpēc kopumā esmu apmierināts. Īpaši ņemot vērā, ka pirms turnīra sākuma dzimtenē dominēja negatīvas noskaņas. Lai gan, neskaitot Lietuvu, grupā nebija izteiktu grandu, gandrīz neviens neticēja, ka iekļūsim “play-off”. Zinu arī, ka visi mūsu pretinieki ārkārtīgi priecājās, ka nokļuvuši vienā sekstetā ar mums, par spīti tam, ka spēlējām mājās.
Patīkami, ka grupas turnīrā labāk par visiem izskatījās Beļģija un Čehija – komandas, kuras apspēlējām. Turklāt tas nenotika tāpēc, ka kāds spēlētājs aizvadīja labāko spēli mūžā. Vienkārši mums laukumā tiešām atradās komanda, kura strādāja kā saliedēts mehānisms. Vienlaikus jūs pat iedomāties nevarat, kāds spiediens mājās tiek izdarīts uz Latvijas izlasi. Galu galā, basketbola valstī spēlē pirmās lomas. Lepojos ar puišiem, kuri pilno Rīgas tribīņu priekšā nepārdega, toties ievirzīja to enerģiju pozitīvā gultnē.
Grupas turnīrā iegūto pārliecības lādiņu pārvērtām ļoti gudrā un agresīvā spēlē pret Slovēniju, kura piecus Eiropas čempionātus pēc kārtas nefinišēja zemāk par septīto vietu. Spēlēs pret Franciju un Grieķiju sākām par sevi šaubīties. Tas ir saprotams, ņemot vērā, ka viņu sastāvos dominē spēlētāji ar NBA un Eirolīgas pieredzi... Spēlē pret francūžiem noturējāmies gandrīz trīs ceturtdaļas, pret grieķiem gandrīz visu spēli. Cīņai par Olimpisko kvalifikāciju pret čehiem morālo spēku vairāk nepietika. Fiziski bijām labā formā un sākām labi. Pēc pirmajām maiņām pajukām, acīmredzot, doma, ka tāpat pārspējām visas cerības, palika kaut kur zemapziņā.
Pēdējās čempionāta spēlēs treneru korpusu novājināja Artūra Štālberga prombūtne, jo viņam bija jādodas uz kluba treniņnometni. Vai tas radīja grūtības?
Pēc uzvaras pār Slovēniju Artūrs tiešām atgriezās “Nizhny Novgorod” rīcībā. Neapšaubāmi, izlases nometnē svarīgs ir katrs cilvēks un katrs viedoklis, taču arī klubā kādam jāstrādā ar izstrādāto sistēmu, kuru plānojam ieviest. Vai viņa aizbraukšana ietekmēja rezultātu? Ja zināt, pasakiet!
Kuru spēlētāju var izcelt individuāli? Iespējams, pēc čempionāta radusies vēlme aizvest uz Ņižņijnovgorodu ne tikai (Kasparu) Bērziņu.
Visu puišu spējas man ir sen zināmas, izlasē strādāju jau sešus gadus. Paskatieties uz turnīra statistiku. Līderos nav neviena mūsu spēlētāja, toties līdz ceturtdaļfinālam mums bija ceturtā labākā aizsardzība čempionātā. Tā palīdzēja mums iekļūt astoņniekā, neskatoties uz – pēc mūsu mērauklām – nožēlojamo tālmetienu precizitāti. Tā bija komanda īstā vārda nozīmē, nevienu atsevišķi neizcelsi.
Kā bija vienlaikus vadīt valstsvienību Eiropas čempionāta izšķirošajās spēlēs un koordinēt palīgu darbu klubā?
Nosēdēt uz diviem krēsliem man palīdz lielais dibens (smejas). Nopietni runājot, nedaru to pirmo gadu. Gatavošanos sezonai apspriežam iepriekš, bet palīgiem uzticos. “Nizhny Novgorod” pirmā treniņnometne notika Rīgā, kur trenējās arī Latvijas izlase. Tādējādi kādu laiku dzīvoju starp divām treniņzālēm.
Protams, tas nav viegli. Kad mani uzaicināja strādāt valstsvienībā, nestrādāju klubā. Atteikties vienkārši nevarēju un arī negribēju. Reizēs, kad atnāca iespējamie darba devēji, vienmēr teicu par pienākumiem nacionālajā izlasē. Palaidu garām divus interesantus piedāvājumus, taču neko nenožēloju. Tikai jūtu pateicību par palīgu lojalitāti un kluba vadības sapratni. Ņižņijnovgorodā to uztver normāli.
Kā vērtējat Latvijas izredzes iegūt ceļazīmi uz Rio kvalifikāciju?
Esmu dzirdējis, ka kvalifikācijas turnīru rīkotāju atlasē priekšroka tiks dota komandām, kuras nopelnījušas ceļazīmi pēc sportiskā principa. Par kvalifikācijas turnīra rīkošanu interesējas Itālija, Francija un Serbija. Ir sajūta, ka spēlēsim atlasē kā astotā labākā Eiropas čempionāta komanda. Ziniet, nekad neesmu bijis Brazīlijā, taču gribas tur aizbraukt.
Ko domājat par FIBA jauno kalendāru, sākot no 2017. gada, kur klubu sezonas laikā paredzēti “logi” kvalifikācijas turnīriem?
Lieliski, ka skatītājiem būs iespēja redzēt savas komandas mājās, taču, vai viņi ieraudzīs lielākās zvaigznes? No trenera viedokļa viena “loga” laikā (deviņas dienas, ieskaitot ceļošanu – Sportacentrs.com) vispār neiespējams kaut ko izdarīt. Ko var sagatavot divās dienās pirms pirmās spēles? Skatītājiem droši vien labi, būs daudz neprognozējamu rezultātu. Droši vien, FIBA sēž ļoti gudri cilvēki un viņiem redzams labāk. Pagaidām nodomu neizprotu.
Izmantotie resursi:
Айнарс Багатскис: "Усидеть на двух стульях мне...
+20 [+] [-]
Ir 2 iespējas. Vai nu Bagatskis brutāli melo, vai intervijas tekstu ir izdomājis krievu skribents.
+3 [+] [-]
+8 [+] [-]
Ja tāda doma bija, nevis kļūdains tulkojums, tad tiešām ar treneru korpusu kaut kas nav kārtībā un steidzīgi jāmaina nost... Kādas cerības pārspēja??? Elites komandām - Lietuvai, Grieķijai, Francijai pārliecinoši zaudējām. Uzvarējām Slovēniju, kas šajā čempionātā bija mums līdzvērtīga. Ne tuvu labās spēlēs uzvarējām Beļģiju un Čehiju un drausmīgā spēlē Čehijai zaudējām. Sliktā spēlē zaudējām Ukrainai un, nebūtu Igaunija sabrukusi, zaudētu arī viņiem. Olimpisko spēļu kvalifikāciju komanda nav nodrošinājusi. Čempionāts bija veiksmīgs, bet ne izcils un arī pat ne labs snieguma ziņā. Vismaz es mūsu izlasi tik zemu šobrīd nevērtēju, ka treneri. Un iespējams viņi paši.
+8 [+] [-]
Mums nevajag lasīt rakstus, kas domāti citiem kā reklāma..
[+] [-]
+3 [+] [-]
1) parējaas komandas patiešam bija priecīgas ka jaaspēlē ar Latviju. jo tas vietaa varēja būt Francija/Vaacija/Horvaatija. Objektīvi - visas spēcīgaakas.
2) Vairaak izšķīra spēlētaaju individuaala meistarība, nekaa taktika.
Visaas spēlēs tika izspēlēts līdz brīviem metieniem, bet spēlētaji nejēdza iemest. Un ja spēlētajs nevar iemest, tur arī Fils Džeksons vai Blats nelīdzētu...
Vieīgi Šeļakovu varēja paņemt Kaarļa vietaa, bet taas jau nianses
+2 [+] [-]
2) Komanda vismaz divas spēles sabrūk psiholoģiski un trešdaļu nevar iemest.
3) Minūtes pārtraukumi tiek ņemti tad, kad jau ir "galīgās auzas", nevis tad, kad vēl ko var mainīt.
Tas viss ir tīra trenera vaina.
Bez tam nepiekrītu, ka Beļģija, Čehija, Ukraina un Igaunija būtu stiprākas. Slovēnija nedaudz labāka kā mēs, Čehija mūsu līmenis, Beļģija nedaudz vājāka, Ukraina un Igaunija klasi zemākas.
+11 [+] [-]
Toties Bagatskis apgalvo, ka neviens negaidīja kaut vai izkļūšanu no grupas. Kas ir meli un savas komandas nenovērtēšana.
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
Ja Bagatska teiktais ir ne tā partulkots vai izdomāts - tad ir skaidrs.
Ja ne - izlases trenerim būtu jādomā ko runā un pat reklāmas rakstam krievu auditorijai apzinātas muļķības nav jāsniedz.
[+] [-]
+4 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+4 [+] [-]
pēc spēles ar Slovēniju visi taču skandēja, ka nekas vēl nav izdarīts! Dabuja pa d!rsu no FRA, GRE un radas sajūta, ka ir pārspētas visas cerības??
+2 [+] [-]
[+] [-]
-2 [+] [-]
Tāpat mazajiem puikām trūkst saprašana kāpēc NBA un Eirolīgā maksā lielākas algas kā LBL...
Palielam, varēja jau vienmēr labāk, bet Bagijs ir paveicis lielisku darbu un galvenais ļāvis mūsējiem mentāli noticēt, ka varam + labākais ir tas, ka LV izlase startēja ne labākajā sastāvā. Tāpat apskatoties mūsu jaunos spēlētājus, izskatās, ka tuvāko 5 gadu laikā LV basketbolā varētu kļūt par stabilu medaļnieku komandu
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
Rezumē, vienīgais, ko no šī čempionāta var paņemt kā izcilo sasniegumu ir viena uzvara īstajā laikā un īstajā vietā - pret Slovēniju. Bet sniegums ne tuvu nav bijis labākais nesenāko laiku vēsturē, kad ir gan bijušas gan uzvaras, gan līdzvērtīga spēle pret grandiem, pietrūkusi tikai veiksme - gan izlozē, gan citu komandu rezultātos, gan atsevišķās spēlēs.
PS. Tā ir mentāla noticēšana, ka varam??? "Pēc pirmajām maiņām pajukām, acīmredzot, doma, ka tāpat pārspējām visas cerības, palika kaut kur zemapziņā.". "Lai gan, neskaitot Lietuvu, grupā nebija izteiktu grandu, gandrīz neviens neticēja, ka iekļūsim “play-off”.
-1 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
Viens no galvenajiem kaldinātājiem bija čehu veterāns Velšs( pieredze-NBA, Eirolīga), kas bija laukumā(no 18-12 līdz 36-57).
Mūsējie 7 spēlētāji pamatspēlētāji bija nospēlējuši virs 20min un bija iztukšoti, bet čehiem- Velšs, naturalizētais, Jelineks apgādāja ar labām piespēlēm pārējos, jo paši iemest nevarētu, bet tie kas maz spēlēja iepriekš- varēja izvērsties...
+2 [+] [-]
Pāris gadus atpakaļ, pirms lielajā diskvalifikācijām, līdzjutēju prātos jau gandrīz automātiski tika ierēķinātas uzvaras pret tādām izlasēm kā Čehija, Beļģija, Igaunija un Ukraina. Un jā, lai gan Portugālei izšķirošajā spēlē pakāsām, tādam uzskatam bija zināms pamats. Izlase zaudēja Portugālei un izlasi visi nolīdzināja līdz ar zemi. Lai gan kopumā sniegums nemaz nebija slikts, tikai viena neveiksmīga spēle.
Tagad savukārt uzvaras apakšgrupā par Čehiju, Beļģiju un astotdaļfinālā pret Slovēniju tiek slavinātas kā nezin kādi sasniegumi. Lai gan Slovēnija šajā čempionātā bija viduvēja un Čehija un Beļģija Eiropas līmenī nav nekas īpašs.
Tas, ko es gribu pateikt, ka man liekas galīgi garām pieeja, ka visu to čempionātu vērtējam pēc vienas spēles pret Portugāli un visu šo čempionātu vērtējam pēc vienas spēles pret Slovēniju. Jāvērtē ir sniegums kopumā. Un tas galīgi nav par labu šī gada izlasei. Vairāk pat ne izlasei, bet trenerim, manā uzskatā. Gribam dzīvot eiforijā, ka viss ir super, tikai tāpēc, ka uzvarējām Slovēniju, uz priekšu. Tik pat labi nebūtu Igaunija salūzusi un visi šo izlasi gānītu no rīta līdz vakaram. Es palikšu pie tā, ka jāskatās uz visu kopumā.
[+] [-]
+ zīmi.
-2 [+] [-]
Reāli visās izlasēs līmenis ir pacēlies, Ukrainai un citiem tagad ir melnie naturalizētie, paskaties, kāds sastāvs ir poļiem? Čehiem ir Veselijs un Satoranskis, gandrīz visās izlasēs spēlētāji spēlē tāda paša vai augstāka līmeņa klubos, nekā mūsēji, rezultāts ir likumsakarīgs. Varbūt, ka mūsēji varēja nospēlēt labāk, bet varbūt arī nevarēja, jo pietrūkst individuālās meistarības un visām komandām bija laba aizsardzība.
+1 [+] [-]
Ir daži lomu spēlētāji labajos klubos, ir līderi vai līderīšī viduvēja līmeņa klubiņos.
Un šis nebūt ne izcilais materiāls tika sakausēts KOMANDĀ, kas visā visumā nospēlēja ļoti cienīgi, ja neskaita 2 spēles - pret Ukrainu un pēdējā pret Čehiju. Interesanti, vai tajā jūsuprāt Bagatska nopelns nav nekāds? Ja nebūtu pēdējās spēles, es liktu vismaz atzīmi 8 (ļoti labi) par šo čempi, nu tā kā pēdējā pavilka uz leju, tad 7 (labi) viņi ir pelnījuši.
Ja skatās tīri uz iegūto vietu, tad vispār rezultāts būtu vērtējams ar teicami.
+1 [+] [-]
Tavs piemērs neder, jo Latvija neuzvarēja, bet palika astotā, kas nav ne godalgota vieta, ne dod automātiskas tiesības piedalīties olimpisko spēļu kvalifikācijā. Rezultāts cienījams, bet pie šādas apakšgrupas un astotdaļfināla mērķim bija jābūt septītajai vietai.
Sniegums, kopumā neko pozitīvu neredzēju. Spēlētāji nospēlēja savas meistarības robežās, bet problēmas jau nebija meistarībā. Problēmas bija tajā, ka meta trīnīšus, kaut gan totāli nekrita, psiholoģiski sabruka uz veselām trešdaļām, skrēja pret Grieķiju, kad vajadzēja piebremzēt, ja sabruka, tad stabilizēja spēli, tikai tad, kad bija lielos mīnusos. Ko tur vainot? Es vainoju treneri, uzskatu, ka meistarība mūsējiem pie cita trenera nemazināsies, bet varbūt izdosies mazināt iepriekš uzskaitītās problēmas. Un tad jau sniegums būs uzreiz klasi augstāks. Bet pie Bagatska es neredzu, ka kaut kas varētu mainīties.
+1 [+] [-]
[+] [-]
Ja nav noslēpums Krist, cik un kādas komandas esi aizvedis līdz medaļām kā treneris?
+1 [+] [-]
Bet es neuzskatu, ka tikai treneri var spriest par treneriem, basketbolisti par basketbolistiem un politiķi par politiķiem. Tikai idiotam neizveidosies noteikts viedoklis par tēmu, par kuru viņš ir ilgstoši interesējies. Un es neuzspiežu, ka mans viedoklis ir vienīgais pareizais.
+1 [+] [-]