Nejaušs jautājums sarunā ar Černomordiju noved pie krietna parāda atgūšanas
Latvijas futbolists Roberts Ozols iepriekšējo sezonu aizvadīja Uzbekistānas klubā “Qizilqum”, kas pēc sadarbības beigām nebija izmaksājis darba algu apjomā, kas rakstāms ar četrām nullēm. Ozols jau bija atmetis cerību kaut ko vēl saņemt, taču nejauša saruna ar savu ilggadējo komandas biedru Antoniju Černomordiju, nesen izveidotās Latvijas Profesionālo futbolistu asociācijas pārstāvi, izrādījusies veiksmīga un palīdzējusi parādu atgūt. Situācijas atklāsta publicēšanai portālam Sportacentrs.com piekrita gan Ozols, gan Černomordijs.
Roberts Ozols 2024. gada sezonā pirmoreiz karjerā devās leģionāra gaitās un pievienojās Uzbekistānas klubam “Qizilgum”, kura rindās nospēlēja 23 mačus vietējā līgā. Viņa komanda palika 11. vietā 14 komandu konkurencē, taču vismaz nosargāja vietu augstākajā līgā. Šosezon Ozols atgriezies Latvijā un pārstāv “Audu”, kurā spēlēja arī 2023. gadā, kamēr pirms tam ilgus gadus viņš aizvadīja “Riga FC” rindās.
Uzbekistānas klubs Ozolam palika krietnā parādā neizmaksātas algas veidā, un, ņemot vērā, ka Latvijas vārtsargs šo līgu bija atstājis un klubu vairs nepārstāvēja, uz aicinājumiem nokārtot parādu nereaģēja. Šādi gadījumi profesionālajā futbolā nebūt nav retums, it sevišķi situācijā, kad parādu cenšas atgūt ārzemju spēlētājs, kurš jau atstājis klubu un valsti.
Līdz ar to arī Ozols jau bija samierinājies, ka parādu no “Qizilgum” atgūt neizdosies. Sportacentrs.com rīcībā esošā informācija liecina, ka tā bijusi summa, kas rakstāma ar četrām nullēm. Taču liktenīgs izrādījās privātā sarunā nejauši izteikts jautājums, kad viņš satikās ar ilggadējo komandas biedru “Riga FC” sastāvā Antoniju Černomordiju. Černomordijs kopā ar vairākiem citiem Latvijas izlases spēlētājiem (Kristeru Toberu, Danielu Balodi, Robertu Savaļnieku) ir iniciators Latvijas futbolistu arodbiedrības dibināšanai (Latvijas Profesionālo futbolistu asociācija – LPFA), un viņš izteica ideju, ka LPFA varētu nākt talkā ar savām ietekmes svirām.
“Mēs satikāmies Turcijā, komandu treniņnometnē,” stāstīja Černomordijs. “Roberts atnāca ciemos uz viesnīcu, kur mēs uzturējāmies, un mēs ilgi runājām par viņa pieredzi Uzbekistānā, es interesējos, kā viņam tur klājās, kā bija ar sadzīvi un dzīvi kopumā.”
“Pilnīgi nevainīgi sarunā pajautāju, vai viņam visu samaksāja. Uz ko Roberts atbildēja, ka klubs viņam palika parādā, bet viņš jau ir atmetis cerības jebko saņemt. Es teicu – “klausies, pamēģinām rīkoties caur Asociāciju, kuras valdē es esmu. Mums ir juristi, pieredze, mēs varam izmantot visus juridiskos rīkus. Ir jāmēģina, jo tas ir arī Asociācijas galvenais mērķis – palīdzēt spēlētājiem”. Roberts piekrita, iestājās asociācijā, un mēs uzsākām procesu.”
Sekoja jau praktiskas darbības asociācijas izpildījumā - LPFA apkopoja dokumentus un pierādījumus par neizmaksāto algu, nosūtīja oficiālu vēstuli klubam un paziņojumu Uzbekistānas Futbola federācijai. Klubs sazinājās ar futbolistu, atkārtoti solot parādu nomaksāt. Šādi solījumi gan nebija nekas jauns un līdz tam tie nebija izpildīti, līdz ar to LPFA nosūtīja atkārtotu brīdinājumu, dodot termiņu, pēc kura asociācija bija gatava iesniegt oficiālu sūdzību FIFA. Paralēli LPFA kopā ar kolēģiem no Uzbekistānas Profesionālo futbolistu asociācijas sagatavoja un nosūtīja sūdzību Uzbekistānas Futbola federācijai un tās Spēlētāju statusa un pāreju komitejai, iesniedzot visus nepieciešamos dokumentus.
Oficiālas sūdzības īstajās vietās un pareizajā noformējumā, kā arī brīdinājumi par FIFA iesaisti, atrada dzirdīgas ausis. Kā nekā, pierādījumi par neizmaksātām algām var novest pie sankcijām pret klubu, kas atspoguļojas arī sportiskajā līmenī (spēlētāju reģistrācijas liegums, soda punkti vietējā līgā, nepielaišana Eirokausiem utml.).
Dažu dienu laikā pēc sūdzības iesniegšanas klubs pārskaitīja 95% no parāda summas. Pēc abu asociāciju atkārtotas prasības sekoja arī atlikušie 5%. Vienīgais, ko neizdevās atgūt, bija Ozola pašrocīgi segtie ceļa izdevumi par aviobiļeti atceļam uz Latviju, kas teorētiski arī būtu jāsedz viņa darbadevējam (klubam). Taču LPFA atzina, ka šī summa bija grūti pierādāma esošajos apstākļos, tādēļ to nebija iespējams kompensēt. Šīs izmaksas gan bijušas nelielas, salīdzinot ar kopējo parādu, līdz ar to Ozols par to nebija pārāk vīlies.
LPFA cenšas aktīvi uzrunāt Latvijas futbolistus un iesaistīt tos asociācijas darbībā. Ozola un “Qizilgum” gadījums, kas nebūt nav nekas unikāls un neparasts, taču par kuru pats futbolists jau bija zaudējis cerības atgūt parādu, izrādījās nokārtojams salīdzinoši īsā laikā, un LPFA to izceļ kā piemēru futbolistu arodbiedrības spējām cīnīties par spēlētāju interesēm.
"Mēs esam ļoti gandarīti, ka varējām palīdzēt Robertam Ozolam.” sacīja LPFA valdes priekšsēdētājs Filips Sviridenko. “Tieši šādos gadījumos atklājas, kāpēc pastāv mūsu Asociācija. Tāpēc mēs aicinām visus futbolistus – ja ir problēmas vai neskaidrības, iespējams vērsties pie mums. Mēs palīdzēsim izprast situāciju un ieteiksim, kā rīkoties tālāk." Savukārt LPFA jurists Marks Amosejevs asociācijas vārdā izteica pateicību Arūnam Klimavičum, kurš iepazīstināja ar Uzbekistānas Profesionālo futbolistu asociācijas pārstāvjiem, kuri savukārt nāca talkā ar padomiem par Uzbekistānas likumdošanu un palīdzēja ar dokumentu iesniegšanu. “Milzīga personīga pateicība Timuram Nazirovam un Kamollidinam Murzojevam,” teica Amosejevs.
