Grīnbergs: "Katram jāpaskatās spogulī un jāpadomā, kā palīdzēt komandai"

22. decembra spēlē "Valmiera Glass/ViA" no 26 punktu deficīta trešās ceturtdaļas izskaņā spēja gandrīz salauzt spēli un iesaistīties cīņā par uzvaru. Tomēr mača beigās nedaudz pietrūka, piekāpjoties "Jelgavai/LLU" ar rezultātu 97:100. Tādējādi valmierieši piedzīvojuši zaudējumus visās trīs decembra spēlēs pret "VEF Skolu" (77:80), BK "Saldus" (69:73) un "Jelgava/LLU".

Jau sešas sezonas "Valmiera Glass/ViA" komandas seja starp spēlētājiem ir 27 gadus vecai uzbrucējs Oto Grīnbergs, kurš šosezon astoņos mačos vidēji statistikā atzīmējies ar 11,8 punktiem, 5,9 izcīnītām bumbām zem groza un 2,5 rezultatīvām piespēlēm. Kā ilggadējajam komandas līderim tieši Grīnbergam Sportacentrs.com jautāja par iemesliem ieilgušajai zaudējumu sērijai decembrī.

- Spēle pret "Jelgavu" - pagājušās sezonas fināla atkārtojums. Bija kaut kāda savādāka sajūta kā pirms citiem mačiem?
Nē, tā gluži nevarētu teikt. Nav jau play-offs. Uztveram to kā jebkuru spēli, tā kā nekas īpašs.

- Kādi bija uzstādījumi pirms spēles. Ar ko bija jātiek galā pret "Jelgavas" komandu?
Mazliet parunājām par viņu līderiem. Mētra, to nevar noliegt, ir izteikt līderis. Galvenais pašiem bija pārtraukt to melno līniju, kas acīm redzami iestājusies. Tas bija galvenais uzdevums šinī spēlē.

- Pretinieku groza apakšā dominējāt, savācot 20 bumbas uzbrukumā. Kādēļ tik liels pārsvars groza apakšā?
Abi pretinieku garie jau pirmajā puslaikā dabūja pa trīs un četrām personīgajām piezīmēm. Tāpēc redzējām, ka mums vairāk jāizmanto groza apakša. Lai gan tās bumbas uzbrukumā savācām, tomēr šo situāciju realizācija piekliboja. Tāpēc spēle beidzās tā kā beidzās.

- No -26 beigās tikai trīs punktu starpība. Gandrīz izlīdāt. Kas pietrūka?
Pietrūka veiksme. Par vēlu pamodāmies.

- Kopumā decembris noslēgts ar trīs zaudējumiem bez nevienas uzvaras. Šķiet, tāda sērija ilgu laiku nav bijusi. Kas šobrīd komandā pieklibo?
[Nopūšas...] Grūti pateikt, kas pieklibo. Mēs paši meklējam, kas ir vainīgais. Manuprāt, pirmais posms mums bija par vieglu. Sajutām pašpārliecinātību, vinnējot spēles vidēji ar 40 punktu pārsvaru. Metām vidēji pāri 100 punktiem spēlē un šķita, ka būs vieglāk kā realitātē. Tagad esam atsitušies pret realitāti. Tās komandas, kas nāk pretī vairs nav tā paša līmeņa, kas bija mūsu grupā. Domāju, ka pārāk lēni ieskrienamies.

- Tagad brīdis atpūtai. Nākošā spēle pēc Jaunā gada. Tu kā pieredzējušākais spēlētājs, kas ilgus gadus bijis komandā, kas ir tie vārdi, kas jāpasaka spēlētājiem, lai atkal sāktu krāt uzvaras?
Mēs jau galvenās lietas pārrunājām. Katram jāpaskatās spogulī, jāpadomā par sevi un ko varam darīt komandas labā. Nevis uz individuālo, kā mums iepriekšējās spēles bija, diemžēl, aizgājis, bet ko Es varu darīt, lai palīdzētu komandai.

- Kopumā par komandas mērķiem. No treneriem mērķi ir visaugstākie?
Jā, protams! Ja pagājušajā gadā spēlējām finālā, šogad nevaram teikt, ka ceturtdaļfināls būs ok. Nebūs ok. Mēs ejam uz augšu. Apzināmies savu mērķi. Tas, varbūt, jaunajiem var patraucēt spēles laikā. Domāju, ka tā ideja šobrīd, pēc trīs zaudējumu sērijas, ir jāmet malā. Ir jākoncentrējas katrai konkrētai spēlei un tad redzēsim, kur mēs esam aprīlī un martā play-off spēļu laikā.