Beatrise Rozentāle: bez rozā brillēm, bet ar lielu apņēmību izsisties boksa elitē

"Savai debijai profesionālajā boksā gatavošanās posmu sāka pirms apmēram mēneša," sacīja Beatrise Rozentāle, 21 gadu vecā sportiste. "Viss noris pēc plāna, bez savainojumiem un tamlīdzīgi. Trenējos jauna trenera vadībā - tagad sadarbojos ar Dmitriju Šiholaju."

Šiholajs ir arī Latvijas vadošo bokseru Maira Brieža un Ričarda Bolotņika treneris, un Rozentāle izteica gandarījumu, ka var strādāt ar viņu: "Ļoti patīkama sadarbība, var just, ka viņš ir ļoti pieredzējis un gudrs treneris, turklāt man arī svarīgi, ka viņš tic manām spējām."

Rozentāle 7. oktobrī Rīgā aizvadīs savu pirmo cīņu profesionālajā boksā, un to viņa darīs ar pasaules U19 čempionāta un Eiropas U22 čempionāta bronzu kabatā. Viņa ļoti labprāt turpinātu piedalīties amatieru boksa sacensībās un tēmētu uz dalību olimpiskajās spēlēs un augstām vietām pasaules čempionātos, taču šobrīd to gluži vienkārši nevar darīt.

"Olimpiskajā boksā šobrīd ir smaga situācija, jo IBA, kas rīko vadošās sacensības, tām pielaiž arī Krievijas un Baltkrievijas sportistus, un Latvija attiecīgi tajās nepiedalās. Līdz ar to man šobrīd principā nemaz nav sacensību iespēju, un sekoja loģisks lēmums nemest laiku zemē un piedalīties profesionālā boksa cīņā," skaidroja Rozentāle.

Viņai bija paredzēta dalība arī pavasarī notikušajā pasaules čempionātā, taču IBA nostājas dēļ Latvija bija starp tām valstīm, kas agresorvalstu dalības dēļ noraidīja savu dalību šajās sacensībās.

"Šie lēmumi gluži vienkārši nav manā pārziņā, es tur neko nevaru ietekmēt, bet, protams, žēl, ka nav iespējas sacensties," sacīja Rozentāle. "Tagad it kā ir cerība par Eiropas U23 čempionātu, bet tā cerība ir patiešām maza. Kā saprotu, 95% iespēja, ka arī tur piedalīsies Krievijas sportisti, un attiecīgi mēs nevarēsim."

Aicināta paskaidrot savu viedokli šajā jautājumā, Rozentāle uzsvēra, ka par atbildīgu uzskata starptautisko boksa asociāciju (IBA), nevis Latvijas Boksa federāciju: "Domāju, ka es tādās sacensībās nepiedalītos pat tad, ja man pašai būtu izvēles iespēja. Neuzskatu, ka šobrīd ir pareizi pielaist sacensībām šos agresorvalstu sportistus. Var taču sanākt situācija, ka vienās un tajās pašās sacensībās piedalās arī Ukrainas bokseris vai boksere, kuram tad jācīnās pret bokseri, kurš pārstāv valsti, kas varbūt nogalinājusi kādu no viņa ģimenes vai draugiem. Tas man nav pieņemami."

No amatieru boksa pilnībā gan Rozentāle nav novērsusies un arī vēl nav izslēgusi iespēju, ka varētu piedalīties Parīzes olimpiskajās spēlēs. Tur vēl paredzēti kvalifikācijas turnīri nākamā gada pirmajā pusē, taču viņa atzina, ka dalība tajos būs atkarīga arī no finansēm.

"Tonybet Fight Night" ietvaros Rozentāle cīnīsies pret Ungārijas sportisti Viktoriju Takāču, kurai profesionālajā boksā ir bilance 0-1. Rozentāle paskaidroja, ka jau tā ikdienā cenšas neskatīties savu pretinieču cīņas, to atstājot trenera ziņā, taču par šo Ungārijas bokseri vispār neesot pieejama nekādi cīņu ieraksti, līdz ar to viņa nezina, kas īsti viņu sagaida ringā.

"Bet principā - profesionālais vai olimpiskais - bokss tāpat ir bokss, un sagatavošanās ir līdzīga," teica Rozentāle. "Arī pasaules čempionātos ir lielas arēnas, tiesa, tad ir nedaudz citādi, jo cilvēki nāk skatīties nevis tieši uz tevi, bet uz sportu kā tādu, Arēnā Rīga droši vien būs citādi, būs savi līdzjutēji."

Rozentālei būs četru raundu cīņa, turklāt jāuzsver, ka sieviešu boksā pašreizējais standarts profesionālajā boksā raunda garumam ir divas minūtes. Tiesa, novērojama kustība to mainīt, un 27. oktobrī Amandas Serrāno un Danilas Ramosas WBA, IBF un WBO titulcīņa oktobra beigās būs pēc tādiem pašiem noteikumiem kā vīriešu boksā, proti, ar raundiem trīs minūšu garumā. Pret to savukārt iebilst cita boksa vadošā organizācija WBC, uzskatot, ka tas neesot medicīniski droši. Šī būs pirmā titulu apvienošanas cīņa sieviešu boksā, kas notiek pēc vīriešu profesionālā boksa noteikumiem.

"Divas minūtes raundam ir ļoti īss laiks," piekrita Rozentāle. "Liekas, ka divās minūtēs nemaz nepaspēj ringā neko paveikt. Principā sanāk pat tā, ka mana gaidāmā cīņa - četri raundi pa divām minūtēm - būs tāpat īsāka nekā standarta trīs raundu cīņa amatieros (raunds trīs minūtes). Tiesa, kad tā padomāju, ka titulcīņās jāaizvada 10-12 raundi..." viņa pasmējās. "Bet kopumā tomēr laikam balsotu par to, ka arī sieviešu boksā ir trīs minūšu raundi, lai ir vairāk iespēju un laika apliecināt sevi."

Rozentāle arī kā līdzjutēja seko notikumiem sieviešu boksa elitē, un viņa norādīja, ka pāris pēdējo gadu laikā līmenis ir strauji un pamanāmi cēlies: "Katrs pats var paskatīties, kādi tagad ir honorāri un mārketings sieviešu boksa lielākajām cīņām, un labākās bokseres ir patiešām zvaigznes. Manas favorītes? Man ļoti patīk Klaresa Šīldsa un Alisija Baumgārdnere. Arī vīriešu boksā ir savi favorīti - no jaunajiem droši vien izceltu Usiku, kamēr no iepriekšējiem piesauktu Taisonu."

Rozentālai sadarbība ar "LNK Boxing" pagaidām ir tikai uz šo cīņu, taču viņa skaidri pauda apņēmību, ka vēlas turpināt savu ceļu boksā un šī nav tikai jaunības aizraušanās: "Bokss ir man palicis ļoti tuvs, un ir izvirzījušies lieli mērķi, vēlos sevi pierādīt augsta līmenī. Zinu, ka neesmu vēl ne tuvu visu savu maksimumu parādījusi, un ticu, ka ir iespējamas lielas lietas. Domāju, ka boksā būšu vēl vairākus gadus, un vēlos nest Latvijas vārdu pasaulē gan profesionāļos, gan olimpiskajā boksā."

Reizē gan viņa arī atzina, ka nestaigā apkārt rozā brillēs par to, cik tas viegli paveicams. Beatrises brālis Francis profesionālajā boksā aizvadījis jau vairākas cīņas un iekrājis bilanci 8-0-1, vienīgo neizšķirtu saņemot, kad promouteri aizmuguriski mēģināja kaut ko sakārtot, domājot, ka cīņa netiks oficiāli reģistrēta, bet pēc pretinieka prasības tā tomēr notika. Beatrise dzīvo boksā un labi redz arī citus piemērus Latvijas sportā.

"Izsisties no Latvijas lielajā boksā ir drausmīgi grūti, es te nekādas ilūzijas neloloju," viņa teica. "Amatieru boksā, liekas, tas vispār nav iespējams - ja paskatās, uz kādām nometnēm braukā un kā trenējas kaut vai mūsu tuvākie kaimiņi, tad grūti salīdzināt izejas pozīcijas. Profesionāļos varētu būt nedaudz citādi. Turklāt "grūti" jau nenozīmē "neiespējami", un es noteikti vēlos mēģināt, jo ticu, ka man tas ir pa spēkam. Turklāt vēlos piedalīties arī visa sieviešu boksa attīstībā - 7. oktobrī parādīšu skaistu cīņu, ko veltīšu sievietēm un ar kuru centīšos motivēt arī viņas."