Holsts: "Mums nepieciešams nostabilizēt komandas kodolu"

“Salīdzinot ar mūsu citām spēlēm, mačs pret “Rubeni” bija krietni līdzvērtīgāks,” pēc aizvadītās nedēļas nogales spēlēm sarunā ar Sportacentrs.com atzina “Bauska” komandas vārtsargs Elvis Holsts, kuru jau var pieskaitīt komandas veterāniem, ņemot vērā faktu, ka baušķenieki pēdējos gados spēlē ar ļoti atjaunotu virknējumu. “Visu laiku gan bijām iedzinējos, taču turējām spēli “dzīvu”. Viennozīmīgi mums nedaudz pietrūka veiksmes, kā arī rupjas individuālās kļūdas tieši aizsardzībā liedza iespēju novest spēli vismaz līdz pagarinājumam. Tiklīdz guvām vārtus, kaut kur nedaudz atslēdzāmies un atslābinājāmies un tas diemžēl uzreiz noslēdzās ar vārtu zaudējumu. Tāpat mums komandā pašlaik izveidojusies neliela lazarete, nemāku gan teikti vai to spēlētāju klātbūtne būtu izšķīrusi spēles likteni par labu mums, taču vadošie spēlētāji svarīgākajos cīņas mirkļos noteikti būtu bijuši svaigāki un varētu parādīt labāku sniegumu.”

Ja savās mājās pret valsts čempioniem baušķenieki piekāpās ar rezultātu 4:7, tad dienu vēlāk Ādažos pret līgas jaunpienācējiem nācās kapitulēt ar rezultātu 1:7, kaut gan pirmajā trešdaļā tika gūti tikai vieni vārti un tie netika iemesti Holsta cietoksnī… “Ja runājam par spēli pret SĀC, viss ir pavisam vienkārši – mūsdienu florbolā uzvarēt ar vieniem iemestajiem vārtiem praktiski nav iespējams. Pirmajā periodā spēle aizritēja mūsu zīmē, labi darbojoties gan laukuma spēlētājiem, gan arī man spēle vārtos padevās sekmīga. Tomēr ja no 95% vārtu gūšanas iespējām, kādas mums pirmajā trešdaļā bija apmēram desmit, nevarējām iemest kaut vai pusi, tad loģiski, ka kaut kādā mirklī pretinieki uzlauzīs gan tavu aizsardzību un vārtsargu un šeit jau nostrādāja tīri psiholoģiskais faktors – ja tu nespēj gūt vārtus un iemest bumbiņu tukšā cietoksnī, bet pretinieks sāk mest iekšā, tad loģiski, ka emocijas sāk pazust. Tāpat jau kārtējo reizi mūs iegāza īsais soliņš, jo uz spēli aizbraucām vēl mazākā skaitā kā mačā pret “Rubeni”. Trešajā periodā jaudas vairs nevienam nebija un SĀC sāka gūt virsroku. Noteikti jāuzteic pretinieku aizsardzība – kaut gan pēc protokola sanāk, ka esam izdarījuši vairāk kā 30 metienu, es teiktu, ka vārtu rāmi sasniedza labi ja puse no šiem metieniem, kas parasti apstājās aizsargos vai uzbrucējos, kas sekmīgi spēlēja savu vārtu tuvumā”.

Gadus sešus, septiņus atpakaļ Bauska bija stabila Latvijas virslīgas viduslīmeņa komanda, pie kuras uz izbraukuma spēli gribēja doties reti kurš pretinieks, jo saprata, ka tikt pie uzvaras būs ļoti sarežģīti. Pēdējos gados situācija ir mainījusies un daudzu komandu florbolisti jau zina, ka mačos ar baušķeniekiem varēs uzlabot savus individuālos statistikas rādītājus. Tādēļ jautājām Holstam, kad Bauskas pusē atkal varētu uzspīdēt gaisma tuneļa galā?

“Laikam jau jāsāk ar to, ka nepieciešama lielāka stabilitāte maiņās un spēlētājos, kas ilgāku laiku spēlē kopā. Pēdējās sezonās šie maiņu virknējumi regulāri mainās pat ne sezonas, bet divu spēļu kontekstā. Lai uzbrukumus būtu pilnvērtīgs, spēlētājiem ir jājūt vienam otrs gan treniņos, gan spēlēs. Diemžēl mums ir tā, ka kāds sezonas sākumā pienāk klāt, kāds atkal aiziet prom un visu laiku kaut kas mainās, kā rezultātā nav iespējams izveidot stabilu komandas kodolu. Tāpat pieļauju, ka arī iekšējās konkurences trūkums ir viens no atslēgas elementiem, jo situācija ir tāda, ka, ja esi sasniedzis 16 gadu vecumu, vieta virslīgā faktiski ir garantēta, jo diemžēl ir izveidojusies situācija, ka tie, kas pabeidz vidusskolu, kaut kur dodas prom vai beidz karjeru un atkal brīva vieta ir jaunajiem spēlētājiem, kuri bez cīņas iekļūst sastāvā. Iespējams, būtu nepieciešams skatīties ārpus rāmjiem, ne tikai uz savu iekšējo sistēmu, bet leģionāru piesaisti vai vismaz mūsu pašu sistēmas vēl aktīvo spēlētāju atgriešanu mājās un noturēšanu. No otras puses labi saprotu, ka tam ir vajadzīgi papildus finanšu līdzekļi. Pieņemot situāciju, ka mēs esam tie, kas esam, tad jauna Amerika nav jāizgudro – jāstrādā treniņos, jāstrādā individuāli un mērķtiecīgi jāpilnveido sava spēle visu laiku, domājot un analizējot kā es varu kļūt labāks. Ir jāspēj sevi noskaņot katrai cīņai un jāsagatavojas psiholoģiski, jo katra spēle jebkurā gadījumā sākas ar rezultātu 0:0. Sezona ir tikko sākusies, es domāju, ka vēl reabilitēsimies un uzvaras arī nekur neizpaliks.”