Krastiņš: "Uzvara Liepājā bija labākā dāvana, ko čaļi varēja pasniegt"

25 gadu vecumā Roberts Krastiņš ir viens no komandas vispieredzējušākajiem spēlētājiem. Pēc neizteiksmīga sezonas ievada uzbrucējs pēdējās četrās valmieriešu uzvarās metis virs 20 punktiem, vidējā statistikā palielinot savu punktu bagāžu līdz 13,3 punktiem vidēji mačā. Decembrī Krastiņam iekrita divas izbraukuma spēles, tiekoties ar basketbolista iepriekšējām komandām. Liepājā ar 101:93 valmierieši otrajā pagarinājumā pārspēja Krastiņa ilggadējo komandu, bet aizvadītajā nedēļas nogalē ar 100:92 Krastiņa komanda pieveica "Jūrmalu", kurā uzbrucējs noslēdza iepriekšējo sezonu.

Pēdējos piecos mačos Valmieras komandai četras izcīnītas uzvaras un esat trāpījuši uz laba viļņa. Kādas šobrīd ir sajūtas par komandas rādīto sniegumu?
Pozitīvi. Treniņprocess un viss, kas šobrīd notiek apkārt komandai, ir ar pozitīvām domām. Šobrīd gan ir sakritušas vienlaicīgi daudzas traumas, taču pēdējās spēlēs rādītais sniegums dod pozitīvu atmosfēru komandā, lai gan arī tā visu laiku šeit ir bijusi pozitīva. Taču tagad visi ir vēl priecīgāki un spēlētais basītis mums iet no rokas. Ceram uz traumēto spēlētāju ātru atgriešanos ierindā, lai varam turpināt spēlēt tādā garā.

NBA šosezon liela uzmanība tiek pievērsta tā saucamajām "atriebības spēlēm", kurās spēlētāji spēlē pret savām bijušajām komandām. Pašam pēdējās divas spēles tieši pret abām vienībām, kuras pagājušajā sezonā pārstāvēji. Vai ir tāda "atriebības" sajūta vai kas īpaši uzvelkošāks spēlējot šādos mačos?
Atriebība, protams, būtu pārāk skarbi un skaļi teikts. Taču uztraukums, protams, īpaši Liepājā bija, jo pagājušajā sezonā ar "Jūrmalu" nesanāca Liepājā uzspēlēt. Līdz ar to tā bija pirmā spēle mājās. It kā viss ir savs, bet no otras puses likās svešs. Tās sajūtas bija interesantas, lai gan mēģināju būt mierīgs un nosvērts. Varbūt biju pārāk mierīgs, bet svarīgi ka uzvarējām, jo pašam nebija pati labākā spēle.

Sākot iesildīšanos pirms spēles Liepājā, teici ka sajūtu vēl nekādu neesi noķēris. Kad pienāca tas brīdis, kad juti ka šī tomēr bija īpašāka spēle?
Pēc Māra Riekstiņa trīs punktu metiena [līdz ar pamatlaika beigu signālu, kas izrāva pagarinājumu] tā spēle palika īpašāka. Pēc pašas spēles sajutu pilnu emociju spektru, jo arī pati spēle izvērtās ļoti interesanta, mums atspēlējoties no ļoti lieliem mīnusiem [sākoties ceturtajai ceturtdaļai -20]. Pirmā spēle un man pašam vēl savās mājās, uzskatu, ka tā viennozīmīgi ir pēc sižeta skaistākā uzvara šajā līgā. Pēc spēles jau teicu čaļiem paldies, jo tā bija labākā Ziemassvētku dāvana, ko varēja man pasniegt.

Kā no laukuma izklausījās, jo tribīnēs šķita ka Valmieras līdzjutēji pat bija skaļāki par liepājniekiem? Tavi radi juta līdzi Valmierai un Klāva Dubulta ģimene no Saldus bija atbraukusi.
Par to milzīgs prieks. To varēja pamanīt arī laukumā, ka no tribīnēm skaļāks atbalsts bija Valmierai. Lai gan Liepājas līdzjutēji arī centās, bet mūsējiem klāt nestāvēja. Vecāki un draudzene arī pēc spēles teica, ka viņiem nepierasti bļaut par Valmieru, jo it kā nekā kopīga nav, taču viņi pārdzīvo, ceļas un krīt par mūsu komandu.

Kā juties pēc tām 46 nospēlētājām minūtēm? Varēja redzēt, ka pagarinājumā rauj krampji un beigās bija grūti.
Pēdējās desmit minūtēs - abos divos pagarinājumos krampis vienā kājā bija. Pēc spēles tas tomēr bija tā vērts, jo nebija spēka nekam kā tikai priecāties par skaisto uzvaru. Fiziski un morāli pēc tās spēles biju iztukšots, bet nedēļa pēc tam bija vieglāka un aizbraucām ar svaigu galvu uz Jūrmalu, kur arī labi nospēlējām.

Jūrmalas mačā visu spēli sedzāt zonas aizsardzību. Cik tas bija taktisks gājiens, lai traucētu dzīvi pretiniekiem, un cik lielā mērā lai nesapelnītu paši piezīmes un pietiktu spēka nospēlēt, ņemot vērā robus sastāvā?
Nav noslēpums ka mums pamatrotācijā ir septiņi astoņi cilvēki, bet tajā spēlē bijām vēl mazāk un beigās teju visas minūtes bija jāiznes sešiem pieciem. Tad nu zona ir viens no argumentiem, lai mēs varētu noturēties spēlē gan piezīmju ziņā, gan fiziski. Pret komandu kā "Jūrmala" šī zona strādā, jo viņiem ir daudz kombinācijas, kuras ir daudz kustības bez bumbas. Ja neizmantotu zonu, tad būtu grūti izskriet viņiem līdz, ja nav desmit rotācijas spēlētāji. Zinot trenera Martiņa Gulbja shēmas, mums nepietiktu spēks 40 minūtes izskriet līdzi viņa kombinācijām cilvēks cilvēku aizsardzībā.

Pirmajā ceturtdaļā, kad trīnīšus sameta Uģis Pinete un Edgars Jeromanovs, nepiezagās doma, ka zona nebūs īstais veids kā kaut ko izcīnīt?
Jā, sākām diskutēt par to un iezagās šaubas. Taču treneris pateica, ka mūsu problēma ir cīņā par atlēkušajām bumbām tieši uzbrukumā. Ja arī viņi aizmeta garām, tad tika pie otrās iespējas punktiem. Skatoties tos precizitātes procentus palikām tomēr pie zonas un īstenībā pat nebija citu variantu sastāva dēļ. Tas viss galā attaisnojās un sākot no otrās ceturtdaļas sākuma mēs kontrolējām spēli.

Atbraucot uz Valmieru jau pirmajā treniņā satraumēji potīti un sezonas sākums bija samocīts. Kurā brīdī pats saprati, ka esi uzņēmis savu formu un vari spēlēt labā līmenī?
Tā grūti teikt vai tas bija traumas dēļ vai pašam galvā. Atbraucu ar vienu mērķi, bet tā trauma izsita no ierindas. Fiziski labi jutos jau sezonas sākumā, taču rezultāti parādīja, ka vēl neesmu. Pievienojos jaunai komandai un bija jāiemācās jauna sistēma. Tas izlaistais mēnesis, kurā nevarēju piedalīties pārbaudes spēlēs, ļoti pietrūka, lai varētu saprast kā te viss notiek. Bija sarunas ar kluba vadību un galveno treneri, kur viņi izteica ticību man. Pēc tām sarunām bija nākamā spēlē pret "VEF Rīga", kuru, diemžēl, zaudējām, bet tā bija pirmā, kurā man pašam aizgāja metiens un pati spēle. Lai gan zināju, ka man uzticas, taču lieku reizi to dzirdēt ir patīkami. Tālāk tikai gāzi grīdā.

Sezonas sākumā uzvaras nāca grūti un tabulā bijāt apakšgalā. Tagad šī veiksmīgā sērija ļāvusi uzlekt līdz astotajai vietai. Pārliecības ziņā - mērķis izslēgšanas spēles Latvijas - Igaunijas līgā, cik reāli tas ir?
Sezonas sākums ne pašam ne komandai neizvērtās baigi veiksmīgais. Sāpīgi zaudējumi bija gan mājās Raplas komandai, gan izbraukumā Tartu. Esam zaudējuši četras spēles ar vairāk nekā desmit punktiem, bet pārējās bijušas līdzīgas. Šobrīd skatoties uz bilanci ir labi, jo tikpat labi varējām vēl aizvien būt ar trīs uzvarām, jo kādās trīs spēlēs tikām pie panākumiem pēdējā minūtē. Esam priecīgi par to, kur tabulā šobrīd esam, jo ģērbtuvē tas ir mūsu minimālais mērķis Latvijas - Igaunijas līgā. Protams, Latvijas līgā gribam sisties vēl augstāk.