Mārtiņš Zībarts: "Ja naturalizē spēlētāju, viņai jāpiedalās kvalifikācijā"

"Viņš ir ļoti ieinteresēts, vienmēr spēj un vēlas palīdzēt spēlētājām. Viņam piemīt zināšanas par spēli un spēlētāju attīstību. Viņš rīkojas komandas interesēs un mēs visas to redzējām, kad viņš negaidīti un sekmīgi kļuva par galveno treneri. Kopā ar viņu guvām daudz panākumu."

Augstāk minētais citāts pieder 2016. gada WNBA vērtīgākajai spēlētājai, līgas čempionei un uzvaras metiena autorei Nnemkadi Ogvumīkei (Nnemkadi Ogwumike). Losandželosas "Sparks" un Kurskas "Dynamo" uzbrucēja augstu vērtē latviešu treneri, kurš viņai trīs gadus palīdzēja sagatavoties nākamajam izrāvienam. Pirms mēneša darbs vainagojās ar triumfu FIBA Eirolīgā.

Pirms diviem gadiem teici, ka labāk Eirolīgā izcīnīt par divām uzvarām vairāk nekā Premjerlīgā uzvarēt visās "play-off" spēlēs. Šogad Eirolīgā izdevās izcīnīt ne tikai par divām uzvarām vairāk – visa sezona noslēgta bez zaudējumiem. Kā vērtē sasniegto?
Eirolīgā sanāca perfekta sezona. Palīdzēja arī veiksme. Piemēram, pirmajā spēlē pret (Turcijas čempionēm) “Fenerbahce” bijām iedzinēju lomā ar trīs punktiem, kad divas pretinieka spēlētājas aizskrēja uzbrukumā un netrāpīja pilnīgi brīvu metienu no groza apakšas. Endžela Makotrija izcīnīja bumbu, iemeta tālmetienu un spēle pagriezās citā virzienā. Uzvarējām!

Bija arī citi gadījumi. Izbraukuma spēlē pret (Itālijas čempionēm) Skio pretinieces visu laiku atradās vadībā, taču ceturtajā ceturtdaļā iemetām sešus trīspunktniekus un panācām sev labvēlīgu rezultātu. Arī “play-off” pirmā spēle mājās pret (Francijas čempionēm) “Bourges” bija ļoti līdzīga un grūta. Bijām pārāki, pateicoties Makotrijas un pārējo spēlētāju augstajai individuālajai meistarībai. Ja negāja komandai, spēlētājas uzņēmās un atrisināja iznākumu mūsu labā.

Veiksme stāvēja klāt arī pusfinālā (pret Čehijas čempionēm “USK Praha”). Ja Anete (Šteinberga) pēdējā uzbrukumā (pamatlaikā) būtu iemetusi brīvo tālmetienu, atlikušajās septiņās sekundēs mums īsti nebūtu variantu atspēlēties.

Vai pārrunāji ar Aneti šo epizodi?
Nākamajā dienā satikāmies viesnīcā. Pirms spēles necentāmies (tikties) – katrs koncentrējās savai spēlei, savai komandai. Ja būtu zaudējuši, Anetes trāpītais metiens būtu pats labākais variants. (Cita Prāgas spēlētāja Kendisa) Duprī aizvadīja individuāli labāko spēli Eirolīgas “Četru fināla” vēsturē. Finālā mūsu uzvara bija likumsakarīga. Bijām labāki kā komanda un labāk spēlējām.

Teici par Duprī sniegumu pusfinālā. Vai pievērsāt lielāku uzmanību viņas partneru nosegšanai?
Galvenā uzmanība tika veltīta Prāgas spēles stilam. Nekoncentrējāmies uz atsevišķām spēlētājām. Pretinieces ļoti labi izmantoja savas iespējas – meta ar augstu precizitāti. Prāga ir komanda, kurā bīstama ir jebkura starta piecinieka spēlētāja. Tā viņas spēlēja visu sezonu.

Vai kluba vadība novērtēja uzvaru Eirolīgā augstāk nekā debiju Premjerlīgas finālā?
Kluba vadība bija ļoti apmierināta. Premjerlīgas fināla piektajā spēlē (mājās) piedzīvojām zaudējumu ar viena punkta starpību, taču neapmierinātību nejutām. Pēcsezonas bankets bija ļoti īss – daudzas spēlētājas uzreiz pēc fināla devās projām. Sporta zāles kafejnīcā izdzērām pāris šampanieša glāzes, pateicām atvadu runas. Gandrīz visas spēlētājas aizbrauca tajā pašā vakarā. Dažas devās uz WNBA, citas – uz mājām.

Eirolīgas titulam ir lielāks prestižs nekā Krievijas zeltam. Arī Premjerlīgas finālā spēlējām pirmo reizi un visās piecās spēlēs cīnījāmies par uzvaru. (Jekaterinburgas aizsardze Daiana) Taurasi pēdējās divās spēlēs parādīja “killera instinktu” – grūti atcerēties, vai sezonas laikā viņa kādreiz nospēlēja tā, kā piektās finālspēles pēdējā ceturtdaļā. Pirmajās spēlēs Taurasi ļoti bieži tika nomainīta – nebija kondīcijā, taču sērijas laikā ieguva sajūtas un iegāja ritmā. Viņa vienatnē izšķīra spēles galotni.

Eirolīgas "Četru finālā" 14.-16. aprīlī piedalījās četras komandas: Kurskas "Dynamo", Stambulas "Fenerbahce", Anetes Šteinbergas pārstāvētā "USK Praha" un mājinieces Jekaterinburgas UGMK. Foto: FIBA, Dynamo Kursk, Scanpix

Uzvara pagarinājumā pret "USK Praha" nodrošināja Kurskai vēsturisku iekļūšanu Eirolīgas finālā

"Lakstīgalas nespēj apklust kopš 2006. gada" – Kurskas fanu kluba pārstāvji

Kurskas "Dynamo" talismans

Jekaterinburgas UGMK fanu armija

Amerikāņu uzbrucēja Endžela Makotrija (Angel McCoughtry)

Amerikāņu spēka uzbrucēja Nnemkadi Ogvumīke (Nnemkadi Ogwumike)

Kurskas "Dynamo" treneri Sēzars Ruperess, Lukass Mondelo un Mārtiņš Zībarts

Kurskas un Jekaterinburgas amerikāņu spēlētājas aprīļa beigās nerāvās mājup, kā to dara viņu tautietes zemāka līmeņa klubos?
Par visām tā nevar teikt. Krievijas finālos nedaudz mazāka motivācija bija Makotrijai – viņa nospēlēja vājāk nekā Eirolīgā. Makotrija pirms tam bija ļoti daudz spēlējusi Eirolīgas “Final Four”, taču nekad nebija uzvarējusi. Nacionālo titulu viņai bija pietiekami.

Turpinot par Makotriju, viņa pēc Eirolīgas fināla teica, ka Kurskas "Dynamo" bijusi labākā un saliedētākā komanda, kurā viņa jebkad spēlējusi.
Puzle sakrita ļoti veiksmīgi. Uzvaras (komandas gara uzturēšanā) palīdzēja – visu laiku bija pozitīvas emocijas. Šogad, izņemot UGMK, nezaudējām nevienai citai komandai.

Preses konferencē 9. maijā minēji, ka krievu spēlētājas novembra beigās no valstsvienības spēlēm atgriezās "nokautas". Sekoja zaudējums Krievijas kausa finālā pret UGMK. Vai vadība to uztvēra kā krīzes brīdi?
Vadība pārdzīvoja par zaudējumu kausa spēlē savā laukumā. Ļoti labi tas redzams, salīdzinot pēcspēles fotogrāfijas – pēc Krievijas kausa fināla, pēc Eirolīgas un Premjerlīgas fināla. Tur vislabāk redzamas emocijas. Pirmajā gadījumā galvas novērstas, neviens neskatās uz fotogrāfu. Situāciju mainīja fakts, ka Krievijas kausa izcīņā nevarēja piedalīties ārzemnieces (izņemot naturalizētās spēlētājas) – viņas atradās Ziemassvētku brīvdienās, projām no komandas.

Izlašu spēlētājām sezonas laikā atpūtas praktiski nebija. Viņas sāka trenēties visagrāk – 20. augustā, bet Ziemassvētkos bija jāspēlē Krievijas kausa izcīņā. Zaudējums finālā bija grūts brīdis. Labi, ka pēc tam bija nepilnas 10 brīvas dienas (Krievijā brīvdienas ir 1.-10. janvārī, bet basketbola komandām tās beidzas ātrāk – Sportacentrs.com). Kad visa komanda atkal pulcējās Kurskā, zaudējuma sekas vairs nevarēja just.

Iepriekšējās sezonās Kurskā trenēji garās spēlētājas un nodarbojies ar skautošanu. Vai šogad pienākumi mainījās?
Olimpisko spēļu laikā vadīju komandas darbu, jo (Spānijas valstsvienības treneri) Lukass Mondelo un Sēzars Ruperess pievienojās septembrī. Man palīdzēja fiziskās sagatavotības treneris Vladimirs Puzovičs. Vēlāk izrādījās, ka pirmajā nedēļā pildījām tos pašus vingrinājumus, ko veicām spāņu treneru vadībā. Gatavošanās stils bija ļoti līdzīgs.

Veicu skautošanu Krievijas līgas spēlēs. Savas spēles skautoju “online” režīmā un sagatavoto materiālu sūtīju kolēģiem – viņi izvēlējās, ko parādīt un demonstrēt komandai. Finālos skautoju un stāstīju par pretinieku komandas aizsardzību, bet Sēzars veidoja video par uzbrukuma sadarbībām.

Individuālajos treniņos turpināju strādāt ar garajām spēlētājām – Nneku, Helēnu Siaku, Mariju Vadejevu. Viens no galvenajiem paveiktajiem darbiem – starpsezonā kopā ar kluba direktori izveidojām komandas sastāvu. Pēc galvenā trenera parakstīšanas komandai reāli pievienojās tikai Vadejeva. Viņu gribējām iegūt visu laiku, taču sākumā neizdevās atrisināt finanšu jautājumus. Visas pārējās spēlētājas jau bijām izvēlējušies.

Kurskai bija otrais lielākais budžets Krievijā aiz UGMK. Vai izdevās iegūt visas iecerētās spēlētājas?
Mainījām iepriekšējās divās sezonās izmantoto uzstādījumu. Uzskatīju, ka, komplektējot komandu, nevajag pārsniegt ārzemju spēlētāju limitu. Ja atļauts parakstīt četras spēlētājas (plus viena naturalizētā – Sportacentrs.com), tad četrām arī jābūt. Tas dod iespēju visas spēles aizvadīt nemainīgā sastāvā un spēlēt vienā ritmā. Tas atmaksājās. Pirmo reizi to parādīja Orenburgas “Nadežda”, bet Kurskas rezultāts apliecināja stratēģijas pareizību. Nākamajā gadā iet uz to, ka viena spēlētāja tiks paņemta rezervē – varbūt sēdēs vairākas. Vēl jāskatās, vai tas atmaksāsies.

Lukasam Mondelo piemīt veiksminieka slava. Vienlaikus viņu uzskata par treneri, kurš spēj ar savām spēlētājām panākt maksimālu rezultātu.
Par veiksmi pastāstīju sarunas sākumā. Izņēmumi bija Krievijas kausa finālā un Premjerlīgas piektajā finālspēlē – divreiz veiksme nebija mūsu pusē. Kolēģiem ar galveno treneri bija grūtāk sarunāties valodas barjeras dēļ – Mondelo pārsvarā runāja spāniski, palīgs pārtulkoja angliski. Ārpus laukuma vai, piemēram, pie galda daudz sazinājāmies ar žestiem. Iespējams, ja visi runātu spāniski vai Lukass – labāk angliski – sadarbība būtu vēl ciešāka.

Visus darba pienākumus dalījām ar Sēzaru, saskaņojām, ko un kā katrs dara. Skautojot spēles “online” režīmā, īsi pēc tām bija pieejami gan aizsardzības, gan uzbrukuma video. Sezonas beigās, novērtējot manu ieguldījumu, spāņu kolēģi vēlējās, lai palieku kopā ar viņiem arī uz nākamo sezonu.

Nneka un Marija ir labākās spēlētājas, ar kurām izdevies individuāli strādāt?
Nneka savā pozīcijā ir viena no labākajām spēlētājām pasaulē. ASV izlases stratēģija, papildinot pieredzējušās spēlētājas ar jaunajām zvaigznēm, neļāva viņai tikt uz Olimpiskajām spēlēm. Nneka ļoti pārdzīvoja notikušo, taču ieguva jaunu motivāciju. Pacēlās mentālā līmenī un to varēja just jau sezonas sākumā. Kad viņa atbrauca, sapratu, ka mums ir reālas iespējas cīnīties par čempionu titulu.

Nneka nopelnīja WNBA vērtīgākās spēlētājas balvu, kļuva par čempioni un kritienā iemeta izšķirošo metienu. Tas parāda viņas raksturu un cīņassparu. Nneka bija tā, kura ļoti bieži treniņos, minūtes pārtraukumos un krīzes brīžos teica pēdējo vārdu. Visas spēlētājas viņu respektēja. Nneka bija viena no galvenajām “Dynamo” rakstura veidotājām.

Marija ir jauna spēlētāja ar ārkārtīgu talantu un lielu vēlēšanos strādāt. Viņa nav izdzenama no zāles. Met pirms treniņa, met pēc treniņa – palikām zālē ļoti ilgi un daudz, mācoties dažādas lietas. Uz viņu netika spēlēts, Marija visu izcīnīja pati.

Komandā bija arī tāda spēlētāja kā Anna Krusa, kuru ļoti vēlējos iegūt pēc pagājušā gadā veiktā skautinga. Viņa vienmēr atdod piespēli, viņa piespiež komandu spēlēt daudz ātrāk, velk visus uz priekšu un piespiež spēlēt aizsardzībā. Ja priekšā ir tāds paraugs, visi pavelkas līdzi. Marijai atlika iet pēc viņas vai (Epifānijas) Prinsas piespēlēm, iemest ātrajos uzbrukumos vai izcīnīt bumbas. Piemēram, Eirolīgas pusfinālā viņai izdevās izcīnīt septiņas bumbas uzbrukumā.

Cik spēlētājas komanda parakstīja pēc taviem ieteikumiem?
Pirmkārt, Krusu un Siaku. Prinsa atgriezās pēc savainojuma – sezonas otrajā pusē viņa kļuva par vienu no lielākajiem faktoriem komandas uzvarās Eirolīgā. Komandai pievienojās arī amerikāņu uzbrucēja Endžela Makotrija.

Daudz talanta – nesākās ego sadursmes?
Mums nebija uzsvara spēlēt uz vienu spēlētāju, piemēram, Endželu vai Nneku. Iepriekšējās sezonās spēlējām uz līderēm – amerikānietes vairāk bija ar bumbu un veidoja lielāko daļu situāciju. Šogad visu laiku laukumā bija vismaz divas spēlētājas, kuras ļoti labi spēlē “pick-and-roll” – Krusa, Prinsa vai (Ksenija) Ļevčenko. Bija metējas, piemēram, (Jeļena) Kirilova, kurai bija izcila sezona. Iznāca laukumā visās spēlēs un trāpīja trīspunktu metienus. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, bija lieli un kārtīgi piektie numuri – centri, kuri deva iespēju daudz labāk spēlēt aizsardzībā, izcīnīt bumbas.

No Kurskas uz Maskavu vienmēr jābrauc uz vilcienu. Vai daudzie pārbraucieni tika izmantoti skautošanai?
Grūtākā bija sezonas pirmā puse ar daudziem tāliem izbraukumiem. Otrajā pusē plānojums bija daudz labāks. Bieži svētdien nospēlējām spēli Maskavā, pirmdien turpat trenējāmies un otrdien lidojām uz Eirolīgas spēlēm. Kluba vadība darīja visu, lai atvieglotu ceļošanu, piemēram, sarunāja Maskavā izbraukuma spēli pret Krasnojarskas “Enisey”.

No Kurskas bija čarteris uz Vologdu un pēc spēles uzreiz varējām atlidot atpakaļ. Sezonas pirmo pusi aizmirsām ātri. Uz Maskavu parasti ceļojām nakts vilcienā – no Kurskas izbraucām pusdivpadsmitos, Maskavā bijām septiņos no rīta. Video darbs izpalika, bija sarunas kupejā un mēģinājumi pagulēt.

Anete Jēkabsone-Žogota stāstīja, ka, spēlējot UGMK, izbraukumos katrai spēlētājai bijis savs viesnīcas numurs.
Anetei un citām ārzemju spēlētājām arī Kurskā bija atsevišķas istabas. Krievu spēlētājas pārsvarā dzīvoja divatā, šķiet, ka tā darīja arī Helēna ar Annu, taču šajos jautājumos neiedziļinājos. Amerikānietēm nereti līdzi brauca draudzenes – tādas detaļas tika atrunātas līgumos.

Par uzvaru Eirolīgā pienācās ekstras – dzīvokļi, mašīnas?
Manuprāt, visām spēlētājām un treneriem bija naudas bonusi. Domāju, ka citu ekstru nebija.

Pēdējo astoņu sezonu laikā Eirolīgā triumfējušas septiņas dažādas komandas. Kurskas "Dynamo" kausu virs galvām cēla pirmo reizi. Foto: FIBA, Dynamo Kursk, Scanpix

Kurskas kapteine Tatjana Vidmera ar Eirolīgas kausu dodas pie komandas

Tatjana Vidmera un FIBA Eiropas nodaļas ģenerālsekretārs Kamils Novaks

Laimīgie Eirolīgas čempioni

"Fenerbahce" spēlētāju ceļgali un ledus

Mārtiņš Zībarts un centra spēlētāja Marija Vadejeva

Endželas Makotrijas šovs pēc fināla, lomās Epifānija Prinsa, Mārtiņš Zībarts, Vladimirs Puzovičs

Mārtiņš Zībarts, Vladimirs Puzovičs, Lukass Mondelo un Sēzars Ruperess ar Eirolīgas kausu

Sezonas laikā bija valstsvienību "logi". Pirmā pieredze iegūta, līdzīgs kalendārs paredzēts vīriešu izlasei – vai dažas lietas darītu savādāk?
Noteikti. Pirmajā reizē gribējām iedot pārāk daudz – otrdien sākām trenēties, sestdien bija jāspēlē. Reāli bija četras dienas sagatavoties. Informācijas izrādījās par daudz un nenospēlējām tik labi, kā varētu. Turpinājumā bija redzams, ka progresējām no spēles uz spēli. Jo vairāk spēlējām, jo vairāk varējām izmēģināt un mūsu sniegums kļuva kvalitatīvāks.

Pārbaudes spēle pret Čehiju ļāva izvēlēties vērtīgāko un atmest nederīgo izšķirošajā cīņā pret Slovēniju. Lai galvas nebūtu pārbāztas, jāizmanto labi apgūtās lietas, kuras komanda var izpildīt lielākā ātrumā. Ja parādās informācijas pārslodze, komanda sāk pārāk daudz domāt un nespēlē savā ātrumā.

Pirmajā nedēļā atkārtojam apgūtās lietas – tas ir mūsu pamats. Nākamajās nedēļās liksim klāt jaunas lietas – skatīsimies, kas strādā un kas nē. Plus, atstāsim vietu pārsteigumiem. Pārbaudes spēles būs gandrīz pret tām pašām komandām, ar kurām spēlēs Krievija.

Var teikt, ka koncentrēšanās notiek uz pirmo spēli?
Praksē gatavojos tikai nākamajai spēlei. Vācam informāciju par visām komandām, taču Eiropas čempionāta laikā neko noslēpt vairs nevarēs. Pārsteiguma momentu varētu izmantot pirmajā spēlē. Domāsim, kā pārsteigt Krieviju vai izveidot viņām neparocīgu situāciju.

Kā pašreiz sadalīti pienākumi komandā?
Treneri sanāk stundu pirms katra treniņa. Ir lielais dienas plāns un konkrēti uzdevumi – katram trenerim ir idejas, vingrinājumi, kā trenēt, piemēram, “pick-and-roll” aizsardzību, kombinētos metienu vingrinājumus u.c. elementus. No rīta visu izrunājam, savukārt nodarbībās, kur strādājam pie tehnikas, katru dienu maināmies, lai meitenēm būtu dažādība un katrs treneris varētu iedot savu knifiņu – vienu dienu strādā Aigars (Nerips), vienu Artūrs (Visockis-Rubenis), vienu es.

Skautingā strādājam vienotā sistēmā – visiem trim treneriem pieejama “Game Breaker” programma. Dalīsim, kurš vairāk strādās individuālo spēlētāju skautingam. Pirms čempionāta ar to vairāk strādās Artūrs, kamēr pats pievērsīšu uzmanību taktiskajām lietām.

Ja treniņš sākas deviņos, treneri sāk darbu 08:00. Tas nozīmē, ka diena sākas ap sešiem.
Tā sanāk. Diena beidzas kā kuru reizi. Ja jāskatās video vai jāizdomā specifiskas lietas nākamās dienas treniņam – ap divpadsmitiem vai vēlāk.

Brīvdiena ir brīvdiena – vai darbs ielaužas arī tajā?
Treneriem tā noteikti nav brīvdiena. Brīvdiena domāta, lai spēlētājas atjaunotos. Ja tās nav, nevaram, zinātniskā valodā runājot, dabūt “superkompensāciju”. Ja strādātu bez brīvdienām, nonāktu līdz spēku izsīkumam. Mūsu trumpim jābūt svaigumam un ātrumam, lai būtu ātrāka komanda nekā mūsu pretinieki.

Kā treneris atslēdzas no basketbola?
Šobrīd tā ir tikai ģimene. Visu sezonu pavadu projām un vienatnē, šobrīd – ar sievu un bērniem. Katru rītu, braucot uz treniņu, aizvedu meitu uz dārziņu. Brīvdienās izņemu meitu no dārziņa, bet mazais dēls dzīvo mājās. Katru vakaru cenšos paspēlēties – galvenā nodarbošanās ir ar bērniem.

Pēc sezonas bija atelpas brīdis?
Domājot par nākotni, ar sievu uz divām dienām aizbraucām apskatīt iespējamo nākamās sezonas darba vietu (Ungārijā), izvērtēt plusus un mīnusus. Uzreiz pēc tam bija pirmais treniņš.

Vai aizvadītā gada laikā izdevies izlasīt kādu grāmatu?
Grāmatas lasu vilcienā un vakaros, īpaši Kurskā. Šobrīd tam īsti nav laika, bet sezonas laikā centos palasīt katru vakaru pirms gulētiešanas. Par Aleksu Fergusonu, Pepa Gvardiolas un Džona Vūdena grāmatas, Rafaela Nadala biogrāfiju. Pārsvarā sporta grāmatas vai biogrāfijas – grāmatas, kuras man dod stimulu darbā.

Kuri treneri visvairāk ietekmējuši tavu darbu?
Mana basketbola filozofija veidojusies no Džona Vūdena grāmatām. Viņa domu gājiens un basketbola uztvere man ir vistuvākā – cenšos ik pa brīdim pārlasīt un izmēģināt jaunus variantus.

Ir kāda iecienīts teiciens vai devīze?
Vūdenam domu graudu ir ļoti daudz, taču izlasē un klubos cenšos sekot vienam principam – izdari visu, ko vari, pēc labākās sirdsapziņas un labākām spējām, tad arī būs rezultāts. Sacenties nevis ar citiem, bet pārvari sevi. Izcīni uzvaras, virzoties soli pa solim. Progresē, sasniedzot labāko līmeni, kādu vari sasniegt. Tā cenšos noskaņot komandu – jāsasniedz labākais līmenis gan katrai atsevišķi, gan kopā kā komandai. Ejam laukumā un cīnāmies katrā spēlē par uzvaru.

Pilnais Vūdena teiciens skan tā: “Panākumi ir prāta apskaidrība – stāvoklis, kuru rada personīgais gandarījums, zinot, ka izdarīji visu iespējamo, lai kļūtu tik labs, cik vien spēj būt.” (Success is peace of mind which is a direct result of self-satisfaction in knowing you did your best to become the best you are capable of becoming.)

Kā sistematizē informāciju – pieraksti jaunās lietas un idejas?
Sezonas laikā pārsvarā lasu elektroniskās grāmatas, lai gan mājās pasūtu arī drukātās grāmatas. Izbraukumos grāmatas nozīmē papildus kilogramus somā, kur atrodas dators, “I-pad” un visi vadi. Ja ņemsi līdzi trīs grāmatas, nepietiks vietas. Elektroniskajās grāmatās var viegli iezīmēt kādu citātu vai domu, lai vēlāk atrastu un pārlasītu.

Ja prātā ienāk jauna doma?
Domas un vingrinājumus pierakstu uz lapiņām (izvelk un rāda pāris mazas lapiņas).

Kādas ir tavas domas par spēlētāju naturalizāciju?
Sezonas laikā tāda ideja pavīdēja, taču atkrita. Uzskatu – ja naturalizē spēlētāju, viņai vispirms jāpiedalās kvalifikācijā, lai palīdzētu komandai izcīnīt vietu finālturnīrā. Otrs arguments – spēlētājai jābūt labākajā kondīcijā un veselības stāvoklī, labākai nekā vietējai spēlētājai. Šobrīd to nevarēja pateikt. Jābūt labākai vai jāaizpilda pozīcijas, kurās trūkst līdzvērtīgu spēlētāju. Jāiesaistās no sākuma un jāpalīdz izcīnīt vietu, nevis jāatbrauc uz finālturnīru.

Mārtiņš Zībarts – Eirolīgas čempions!

Personīgais mērķis Eiropas čempionātā?
Katrā spēlē cīnīties par uzvaru, nedomājot daudz par nākamo dienu, nerēķinot, ar ko ērtāk spēlēt. Katrā spēlē izdarīt maksimumu. Katra komanda ir atšķirīga, tāpēc katrā spēlē būs atšķirīgi taktiskie uzdevumi. Jācenšas izmantot savus trumpjus un pretinieku vājās vietas. Jāiet soli pa solim.

Daudzas lietas ir zināmas visiem – ja izcīnām pirmo vietu grupā, esam ceturtdaļfinālā. Ja esam otrie vai trešie, spēlējam astotdaļfinālā. Pirmās piecas vai (ja Spānija tiek pieciniekā) sešas komandas spēlēs Pasaules kausa izcīņā. Par to papildus runāt nav nepieciešams – visi to zina. Gatavosimies vienai konkrētai spēlei un centīsimies uzvarēt.