Kristīne Vītola: "Fani uz spēlēm ieradās ātrāk nekā spēlētājas"

Uzvarēt basketbola lielvalsts čempionātā ir prestiža lieta. Spēlējot Spānijas, Francijas vai Itālijas meistarsacīkstēs, zelta medaļas līgumā netiks ierakstītas. Tās būs jāizcīna sviedros, sāpēs un asinīs. Pirmā vieta ir pamats priekam, lepnumam un līdzjūtēju mīlestībai.

Salamankas fani Spānijā ir kā “Fenerbahce” līdzjūtēji Turcijā, “Partizan” atbalstītāji Serbijā, “Panathinaikos” Atēnās un “Maccabi Tel Aviv” draugi Izraēlā. Viņi brauc visur. Sagaida un pavada pēc spēlēm, ir klāt priekos un bēdās. Basketbola ģimene. Ir gods uzvarēt tādu līdzjūtēju priekšā.

Pagājušajā gadā teici, ka biji pārsteigta par Salamankas fanu uzmanību. Šogad tev bija iespēja redzēt, kā viņi izturas pret savām mīlulēm, kad viņas uzvar. Kā tas bija?
Tāda mīlestība bija gaidāma. Salamankā tik ļoti mīl sieviešu basketbolu, ka nespējām iedomāties savādāku reakciju. Brīdī, kad iekļuvām “play-off”, mums vajadzēja viņu atbalstu un mīlestību. Vajadzēja, lai viņi būtu skaļi, traucē pretiniekam. Viņi to izdarīja.

Ja nekļūdos, uz Karalienes kausa fināliem aizbrauca vairāk nekā 500 Salamankas fanu.
Mūsējo bija visvairāk. Kad piedzīvojām zaudējumu (finālā), visa zāle bija zila (Marea Azul jeb “zilais paisums” – Sportacentrs.com). Viņi seko līdzi un brauc visur, kur iespējams. Mūsu atbalstītājus ar ģimenēm var redzēt katrā Spānijas pilsētā.

Dienu pēc fināla notika svinības Salamankas laukumā, kurš redzēts arī Holivudas filmās. Kas notika pirms un pēc izšķirošās spēles?
Līdzjutēji mobilizējās jau vairākas stundas pirms spēles. Piemēram, ja iemetiens bija septiņos, spēlētājām zālē bija jāierodas 17:30. Meitenes ieradās no pieciem līdz pussešiem, bet fani izplatīja aicinājumu ierasties bez desmit minūtēm piecos. Tā arī notika. Atbraucot, apkārt bija pilns ar Salamankas līdzjūtējiem, stāvēja rindas. Prasīja autogrāfus, filmēja spēlētāju ierašanos, trokšņoja.

Pēc uzvaras skatītāji neizklīda. Apgājām apkārt zālei un pateicāmies visiem faniem, “dodot pieci” (high-five). Viņiem tas ārkārtīgi patika. Reakcija bija fantastiska. Neizpalika arī tradicionālā fotogrāfēšanās.

Nākamajā dienā vienos bija svinīgās pusdienas, klātesot komandas vadībai un ģenerālmenedžerim. Pieņemšana pie pilsētas mēra sākās astoņos vakarā. Kad aizgājām, centrālais laukums bija cilvēku pilns. Jau pašā sākumā ieradās četri vai pieci tūkstoši cilvēku.

Uzkāpām balkonā. Spēlētājas tika izsauktas ovāciju pavadījumā. Katra spēlētāja varēja pateikties atbalstītājiem. Fani dziedāja “Avenida” dziesmas. Sanākušos uzrunāja Salamankas mērs, runāja galvenais treneris un komandas kapteine (Silvija Domingesa).

Salamankas “Avenida” basketbolistes 2015. gada septembrī. Foto: Avenida

Salamankas līdzjūtēji spēles laikā

Salamankas līdzjūtēji – “varžu ģimene”

Salamankas kapteine Silvija Domingesa

Salamankas līdzjūtēji čempionu svinībās

Man klāt pienāca pilsētas mērs. Teica, ka pirms dažām dienām Salamankā viesojies Rīgas pārstāvis. Pilsētas mēģina dibināt kontaktus. Teicu, lai nākamreiz uzaicina mani (smejas). Pasmējāmies, mērs iepazīstināja ar mani.

Cilvēki laukumā turpināja mūs gaidīt. Sekoja fotogrāfēšanās un autogrāfu dalīšana. Cilvēki lūdza spēlētāju mantas kā suvenīrus. Ņēma pretī visu.

Pagājušajā gadā Saragosā tev izveidojās draudzība ar Ivonnu Tērneri. Vai šogad notika līdzīgi?
Draudzīgas attiecības izveidojās ar vairākām spēlētājām. Patīk, ka Silvija (Domingesa) parakstīja jaunu līgumu uz vienu gadu, tādējādi paliekot komandas kapteine. Komandā atgriezīsies arī rumāņu uzbrucēja Gabriela Margineana. Ļoti priecājos, ka viņas paliks, jo man patika ar viņām strādāt. Izveidojās ļoti labs kontakts gan laukumā, gan ārpus tā.

Vai paliec Salamankā?
Visus nosacījumus nepārzinu, taču man pateica: “Mēs tevi gaidām atpakaļ!” Varēju atstāt visu, kas nepieciešams nākamajā sezonā (smejas).

”Avenida” ir komanda ar daudzām labām garajām spēlētājām. Sezonas laikā atbrauca (2014. gada WNBA čempione un Anetes Jēkabsones-Žogotas draudzene) Evelīna Kobrina. Visu laiku sanāca cīnīties par minūtēm?
Mans darbs nav uztraukties un cīnīties par spēles minūtēm. Prioritāte ir iet un strādāt treniņos. Trenerim jāizlemj, kā mūs izmantot, jāsagatavo spēles stratēģija. Man uz to nav jāskatās. Atbrauc Evelīna vai kāds cits, manu darba ētiku tas nemaina.

Jāatzīst, ka vieglāk kļuva brīdī, kad notika galvenā trenera maiņa. Alberto Mirandu februārī nomainīja Migels Anhels Ortega (Miguel Angel Ortega). Pirmais treneris ļoti raustīja spēlētājas. Visas. Starta piecinieks bija neprognozējams. Vienreiz ej sākumā, citreiz visu spēli sēdi uz soliņa. Mentāli bija ārkārtīgi grūti saprast, ko viņš grib. Kad atnāca treneris Ortega, viss kļuva daudz skaidrāks.

”Play-off” spēlēji daudz, bet pēdējā spēlē laukumā netiki.
Nezinu, kāpēc. Puslaikā treneris ienāca ģērtuvēs. Teica: “Esi gatava”. Spēle gāja punkts punktā, bet laukumā netiku. Jau pirms braukšanas uz Spāniju, man teica, ka finālos ar to jārēķinās. Treneru redzējums pilnībā mainās un kādu spēli var nākties pavadīt uz soliņa. Man tā notika trešajā finālspēlē. Komanda uzvarēja, viss bija kārtībā.

Neskaitot pārējos turnīrus, Spānijas čempionātā zaudējāt tikai pirmo un priekšpēdējo spēli. Bija spiediens?
Spēlētājas to neizjuta. Galvenais treneris nāca un jautāja, vai izjūtam spiedienu. Teica, ka pie viņa nāk kluba vadība, sakot, ka “meitenēm ir spiediens, viņas ir uztraukušās”. Bijām tik pārsteigtas, ka nezinājām, ko atbildēt. Mēs vienkārši zinājām, ka jāuzvar.

Nebija vairāk, ko zaudēt, jo piedzīvojām neveiksmes gan Superkausā (Supercopa), gan Karalienes kausa izcīņā (Copa de la Reina). Pilsētai varējām sagādāt prieku, tikai uzvarot Spānijas līgā. Tas bija fantastiski, jo visi atceras pēdējo panākumu. Uzvara Spānijas līgā bija pati svarīgākā.

Vai spēlētājām pienācās bonuss par uzvaru Spānijas līgā?
Jā.

”Avenida” ir pirmā komanda pilsētā?
Salamankā ir futbola komanda, kura, šķiet, spēlē studentu līgā, taču sieviešu basketbols ir pirmajā vietā.

Uzskatu, ka izlasē jāspēlē spēlētājām, kuras to vēlas darīt. Šoreiz pati ierašanās bija brīvprātīga. Tev bija jādomā par ierašanos?
Izlases jautājumos divreiz nedomāju. Vairāk prātoju, kad varēšu spēlēt. Gaidu katru paziņojumu par treniņu sākumu. Man tas ir liels gods un patīk to darīt. Kamēr veselība un gadi atļauj, nav divu domu. Kāpēc ne?

Kristīne Vītola spēles laikā. Foto: Avenida

Pieņemšana pie Salamankas mēra

Svētku vakariņas

Kristīne Vītola un Spānijas čempionu kauss

Kristīne Vītola

Kristīne Vītola

+”University of Texas El Paso” absolvente (2014), nacionālā gandarījuma turnīra – WNIT – vicečempione (2014, “Sweet 16” spēlēs vidēji 19,2 punkti, izcīnītas 9,0 bumbas un bloķēti 2,7 metieni), “Conference USA” čempione (2012).
+Spānijas čempione (2016), Karalienes kausa fināliste (2016), Spānijas Superkausa fināliste (2015) Salamankas kluba “Perfumerias Avenida” sastāvā.
+Pirmajā profesionālajā sezonā pārstāvēja Saragosas klubu “Stadium Casablanca”.
+Eiropas U20 čempionāta bronzas medaļas ieguvēja (2010).

Rozā lentītes spēle

Sieviešu valstsvienība sadarbībā ar Latvijas Basketbola savienību un krūts vēža pacientu atbalsta biedrību “Vita” piedalās krūts veselības kampaņā “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu”. Tās ietvaros 28. maijā paredzēts koncerts pie Brīvības pieminekļa, gājiens no pilsētas centra līdz Rīgas arēnai un plkst. 17:00 labdarības spēle Latvija – Jaunzēlande. Kampaņas vēstnese Ieva Krastiņa kopā ar Lieni Priedi, Baibu Eglīti un Andu Eibeli informatīvajā video aicina sievietes veikt krūšu pašpārbaudi.

Video: "Avenida" izšķirošā uzvara pār "Uni Girona" basketbolistēm