Stress sezonas garumā un UEFA nauda – ar ko jārēķinās Virslīgas kluba direktoram?

Raidījuma ″(Bez)maksas sports″ jaunā sezona sākas ar tēmu: kāds budžets nepieciešams, lai izveidotu futbola Virslīgas klubu, ar ko varētu tēmēt uz Eirokausu sasniegšanu?

Šo tematu studijā apsprieda Sportacentrs.com žurnālisti Jānis Celmiņš un Rolands Eliņš, kuriem pie sarunu galda pievienojās Dāvids Jansons un Virslīgas pretendentes "Ogre United" līdzdibinātājs un bijušais Virslīgas izpilddirektors Emīls Latkovskis.

Jaunās sezonas pirmā epizode audio formātā klausāma visās populārākajās audio straumēšanas platformās. Savukārt video ieraksts apskatāms šeit un TV4 ″YouTube″ kontā.

Atsevišķā intervijā piedāvājam arī ″Super Nova″ direktora Jāņa Engeļa pieredzi Virslīgas kluba uzturēšanā.

Ar kādu summu jārēķinās, lai vispār varētu domāt par Virslīgas kluba izveidi?

Viss atkarīgs no tā kā tu gribi dzīvot. Ja tev apakšā ir jauniešu klubs, no kura paņemt futbolistus, tad minimālā summa varētu būt 400 tūkstoši. Protams, jārēķinās, ka tad nebūs administrācijas ar 10 cilvēkiem. Varbūt kādai pašvaldības komandai šī summa ir mazāka, jo viņiem nav jādomā par laukuma īri.

Vēl nesen pārskatīju izdevumus – mums 150 tūkstoši sezonā aiziet stadiona organizēšanai, treniņiem un trenažieru zālēm. Tam seko darbinieku atalgojums. Arī spēlētājiem ir kaut kāds atalgojums – šajā pozīcijā lieku aptuveni 100 tūkstošus. Tie ir 10 džeki, kuri katrs saņem pa 10 tūkstošiem, jo jaunie netiek atalgoti.

Kādas ir birokrātiskās izmaksas?

LFF nav jāmaksā. No LFF vēl var saņemt naudu, ja tu spēlē ar jauniešiem. Tas ir labs atspēriena punkts mazajiem klubiem. Jārēķinās ar organizatoriska rakstura izmaksām. Vajadzīga apsardze un ātrā palīdzība. Katru gadu ātrās palīdzības brigādes cena ceļas.

Noteikti nepieciešama mārketinga nodaļa, jo Virslīgā jātirgo biļetes. Arī stadiona īre nav tikai uz spēles laiku, bet gan vēl pusotru stundu pirms un stundu pēc mača. Tas nozīmē stadionu īrēt uz 5-6 stundām.

Kas būtu viena pozīcija, par kuras izmaksām, iespējams, uzreiz neiedomātos?

Organizācija un treniņprocesa nodrošināšana. Virslīgas komandai tas nav tikai viens treniņš dienā. Tās ir vēl daudzas pozīcijas, piemēram, ārsta un fizioterapeita pakalpojumi vai ledus mašīnas... Protams, ne viss mums ir. Katrs klubs skatās, ko var atļauties.

LFF licences iegūšana paredz ļoti daudz punktu izpildi. Vai, šie punkti ir adekvāti?

Domāju, ka prasības ir absolūti adekvātas, jo jābūt kaut kādai pamatnei, lai varētu startēt Virslīgā. Nedrīkst būt tā, ka atnāk cilvēks ″X″ un vienkārši izveido klubu. Kādreiz tā bija ar, piemēram, ″Ventu″ vai vēl dažos citos gadījumos. Šim cilvēkam nav risku. Tas ir bīstams jautājums, ja tev nav nekā, ar ko riskēt, lai būtu kārtība.

Piemēram, mums apakšā ir bērnu akadēmija ar 800-900 audzēkņiem. Tas ir riska faktors. Prioritāri cenšamies visu sakārtot tā, lai tie jaunie puikas tiek spēlēt Virslīgā.

Tad Virslīgas sastāva minimālās izmaksas ir 100 tūkstoši eiro sezonā?

Jā, aptuveni tāda varētu būt minimālā summa. Te atkal jāatgriežas pie tā, kas tev ir pamatā? Ja tev ir sava akadēmija, tad nevajadzēs 25 maksas spēlētājus. Ja šie jaunie spēlētāji sevi pierāda Virslīgā, varam runāt par atalgojumu un profesionāļa līgumu.

Bez akadēmijas uzsākt gaitas Virslīgā nav reāli?

Akadēmija nav obligāta. FIFA prasības paredz, ka var būt arī piecas dažādas jaunatnes komandas. Atnāk bagāts onkulis, paņem piecas komandas zem sevis, un startē. Vai tas būs ilgtermiņa projekts? Grūti atbildēt...

Kas ir lielākā problēma, ko jārisina, gatavojoties jaunai sezonai Virslīgā?

Sponsori, protams, ir viens jautājums. Zinot Latvijas likumdošanu, sponsori baigi neraujas iesaistīties, jo nav nodokļu atvieglojumu. Ja tev ir pazīšanās, tad vari runāt. Šobrīd jāsaka paldies, ka uz trīs sezonām noslēgts līgums ar Jāņa Skredeļa stadionu, kur arī spēlējam.

Šobrīd lielākā problēma, vismaz ″Super Nova″ gadījumā, ir treniņu laukumi Rīgā un stadions sacensībām. Mūs apmierina laukums Stāmerienas ielā, kur trenējamies, bet kopumā laukumu izvēle Rīgā nav liela.

Zinām, ka ″Daugavas″ stadionā norisinās Dziesmu svētki un koncerti. Tur cena ir ″kosmiska″. Vismaz mūsu klubam. Varbūt lielajiem klubiem šī summa šķiet adekvāta.

Šobrīd uzskatu, ka lielākā problēma ir infrastruktūras trūkums. Tiesa, ja salīdzinām ar piecus gadus senu pagātni, arī šis jautājums gājis uz priekšu.

Kas mani sagaidītu kā jaunizveidota kluba direktoru?

Stresa stāvoklis sezonas garumā, ja tu būtu mūsu pozīcijā. Tev jādomā par neizkrišanu [uz 1. līgu], jo šobrīd FIFA ″Solidarity″ maksājums ir 360 tūkstoši eiro, kas gandrīz nosedz sezonas budžetu. Ja izkrītam ārā, naudas budžetam vairs nav. Tad vairs nav līdzekļu jauniešu akadēmijai vai arī citiem izdevumiem.

Vēl jādomā par kāda jaunā spēlētāja iekārtošanu ārzemēs, lai vismaz varētu nosegt budžetu. Tas ir pats galvenais. Ja tev ir lieki pieci miljoni, visticamāk, nebūs pamata stresam. Tad, protams, ir cits jautājums – kā tikt Eirokausos? Katram savas problēmas... Augšējie 4-5 klubi cīnās par savu ideju, bet apakšējie pieci – par savu.

″Super Nova″ pēdējos gados sanācis ″pastaigāt″ starp 1. līgu un Virslīgu. Ar ko vēl jārēķinās izkrišanas gadījumā?

Iepriekš finansējums bija jauniešu akadēmijām. Tagad ir tikai ″Solidarity″ maksājums par Virslīgu. Tāpēc tagad situācija ir krasi atšķirīga. Ja šogad izkrītam, tad naudu vēl dabūjam un taupības režīmā varam nospēlēt nākamo sezonu un cerēt, ka ar saviem džekiem atgriezīsimies Virslīgā.

Šobrīd galvenais uzdevums ir neizkrist. Tiesa, mūsu situācija tomēr nedaudz atšķiras, jo ir akadēmija. Mūsu rīcībā ir U16 vai U17 čaļi, kas var rādīt atbilstošu sniegumu 1. līgā. Ja viņiem klāt pieliek 3-5 pieredzējušos spēlētājus, varam cīnīties par atgriešanos.

Ja esi klubs ″no nulles″, kas izkrīt no Virslīgas, skaidrs, ka spēlētāji gribēs spēlēt Virslīgā un aizies pie citiem klubiem. Tad sastāvs jāveido no jauna, bet mēs visi labi zinām, ka Latvijā futbolistu nav nemaz tik daudz. Nesen skatījāmies uz 1. līgu un saskaitījām aptuveni 10 spēlētājus, kas varētu būt interesanti Virslīgas komandām. Labus vietējos spēlētājus grūti dabūt, tāpēc daudzās komandās spēlē virkne leģionāru.

Tas gan ir labi, jo mazie klubi, kas spēlē ar saviem futbolistiem, var saņemt naudu par U21 futbolistu sagatavošanu.

Nerunājot par vadošajiem klubiem, cik viegli vai grūti vidusmēra komandai piesaistīt leģionāru?

Leģionārus atrast nav grūti. Te gan ir atsevišķs knifs. ″Super Nova″ ir jauniešu akadēmija. Mums ir trešais līmenis. Nevaram paņemt jaunos U23 vecuma āfrikāņus, jo pēc tam var sanākt tā kā bija ″Jelgavai″ vai ″Valmierai″, ka pēc tam par šiem leģionāriem pieprasa trenēšanas maksu. Tas ir baigais risks. Tieši tāpēc šobrīd neņemam U23 vecuma leģionārus, kuriem nav bijis profesionālais līgums, lai izslēgtu jebkādu risku.

Cerams, ka pienāks laiks, kad šīm UEFA pasēm būs vieglāk izsekot, jo šobrīd var rasties situācija, ka Āfrikā kāda akadēmija vai klubs paziņo, ka konkrētais spēlētājs pie viņiem trenējies divus gadus, kā rezultātā jāmaksā kompensācija.

Paskatīsimies uz 1.līgas-Virslīgas kustību no otras puses – jūs esat 1. līgā un izcīnāt tiesības startēt Virslīgā. Ar ko jārēķinās vēl papildus?

Tā tas bija pagājušogad, jā. Pērn mēs uz to arī izteikti gājām. Jutām, ka varētu izdoties, tāpēc laicīgi vienojāmies par treniņu bāzes un stadiona īri.

Šeit jāatceras, ka Virslīgā un 1. līgā ir divi dažādi līmeņi. Vienas vai divu spēļu ietvaros notikt var viss kaut kas. Virslīgā jāspēlē 36 spēles spēles sezonā, turklāt, pirmajā aplī sanāk divas spēles nedēļā. Neviens klubs ar 1. līgas budžetu to nespēj pavilkt.

1. līgā prasības ir mīkstinātas. Klubiem obligāti nevajag ātrās palīdzības brigādi. Nevajag tik daudz apsargu. Pirmajā līgā pietika ar diviem apsargiem. 1. līgā vari spēlēt, piemēram, RTU stadionā, kas ir vismaz piecas reizes lētāks nekā Jāņa Skredeļa vai kāds cits stadions. Arī apkalpojošajam personālam Virslīgā jābūt lielākam. Nepietiek ar diviem treneriem un vārtsargu treneri. Virslīgā nepieciešami vismaz četri treneri. Tāpat džekiem nepieciešams arī atjaunošanās process un algas, jo Virslīgas klubi mēģina trenēties no rītiem.

1. līgas klubi var trenēties vakaros pēc mācībām. Lūk, šādi jautājumi, jo pats galvenais ir futbolisti.

Šeit mēs runājam par Rīgu, jo citās pašvaldībās situācija nemainās. Atceros, ka kādreiz man prasīja, kur tērējam akadēmijas līdzekļus? Man, kā tas ir citās pašvaldībās, laukuma īre nav bez maksas. Visur ir savi plusi un mīnusi. Rīgā noteikti vieglāk piesaistīt futbolistus. Viņš labāk grib dzīvot Rīgā nekā, piemēram, Grobiņā.

Ko izkrišanas gadījumā teikt sadarbības partneriem?

Mums otro gadu ir savs mārketinga speciālists, kurš risina jautājumus ar sadarbības partneriem. Mēs allaž visiem partneriem sakām, ka mūsu prioritāte ir pašmāju spēlētāji, kā arī U17 vai U19 latviešu futbolisti. Nevaram garantēt, ka visu laiku būsim Virslīgā.

Protams, ja man kāds rīt pateiks, ka klubam piešķir piecus miljonus, lai sacenstos Eirokausos, varēsim uzelpot, jo, visticamāk, neizkritīsim.

Izskanējušas runas, ka Virslīga varētu paplašināties. Vai tas šobrīd nepieciešams?

Šobrīd uz 2026. gadu ir izstrādāts reglaments, kas paredz, ka viena komanda krīt ārā, bet vēl viena piedalās pārspēlēs. Jautājumiem par paplašināšanos pirms nākamās sezonas vispār nav vietas, jo tādā gadījumā tiek pārkāpts reglaments.

Ja šosezon klubi, sanākot kopā ar Latvijas Futbola federāciju, izlemj, ka Virslīgā nepieciešamas 12 komandas, tad par to varam domāt, sākot ar 2027. gadu. Visam jābūt reglamentētam. Kāpēc mēs ņēmām ukraiņu vai japāņu leģionāru, ja neviens neizkrīt? Kāpēc mēs ņēmām Mārci Ošu? Noteikumi jāzina pirms sezonas, tāpēc par šo jautājumu nākamās sezonas kontekstā pat negribu runāt.

2027. gada sakarā šis temats ir apsverams. Šeit atkal ir ″bet″ – mēs paši visu laiku runājam, ka nav tik daudz Virslīgas līmeņa futbolistu. Jaunajiem nepieciešams laiks, lai adaptētos Virslīgas līmenim. Vai vēl diviem klubiem pietiks Virslīgas līmeņa spēlētāju? Protams, viens klubs var paņemt astoņus leģionārus, bet otrs – spēlēt ar jaunajiem.

Nākotnes perspektīvā skatoties, jāteic, ka šobrīd ir gana daudz labu U16 vai U17 spēlētāju, kuri šobrīd vēl nav gatavi Virslīgai, bet pēc diviem gadiem jau varētu būt.

Ja tiek izpildīti jūsu minētie nosacījumi, Virslīgas paplašināšanos uzskatāt par vēlamu?

Virslīgas paplašināšanās ir iespējama un arī vēlama, bet jāatgriežas pie izspēles kārtības. Piemēram, pirmos divus apļus visas komandas spēlē savā starpā, bet atlikušajos divos apļos savstarpējos mačus aizvada pirmais un otrais sešinieks. Tad arī Eirokausu zonas klubiem, piemēram ″Riga″ un RFS, ir vairāk brīvo dienu. Nav jādomā, kad laukumā likt vai nelikt vadošo sastāvu. Daudz šādu nianšu.

Pie šādas sistēmas katrai komandai būtu par četrām spēlēm mazāk.

Vai vajag mazāk spēļu?

Eirokausu komandām – noteikti, it sevišķi, ja vēl tiek līgas fāzē. Vēl papildus nāk Latvijas kauss. Arī mazajiem klubiem pietiktu ar 32 spēlēm, jo mums ir dublieri un jaunatnes komandas. Ar labu plānošanu visi jaunie spēlētāji var tikt pie izaugsmei nepieciešamā spēles laika.

Kādā situācijā 1. līgas klubs var pieņemt lēmumu nepāriet uz Virslīgu?

Agrāk tāda situācija varēja rasties. Tagad, kā jau minēju ir tas ″Solidarity″ maksājums. Turklāt, ja klubs izmanto jaunos spēlētājus, var saņemt vēl 70-100 tūkstošus.

Klubs, kuram apakšā nav, piemēram, piecu bērnu komandu, tik un tā neizies akreditāciju. Sākumā jau arī prasa uzrādīt minimālos līdzekļus, kas, ja atmiņa neviļ, bija 200 vai 250 tūkstoši. Ir jāparāda, ka kaut kāda nauda ienāks. Tagad var uzrādīt šo ″Solidarity″ naudu. Nedomāju, ka šobrīd kāds atteiksies no dalības Virslīgā. Mūsdienās Virslīgas pēdējā vieta ir gatava ielēkt atpakaļ gadījumā, ja kāds cits klubs neiziet licencēšanas procesu. Piemēram, šogad ″Jelgava″ uzreiz ielēca atpakaļ.

Cik liela pieredze zemākos līmeņos nepieciešama, lai vadītu Virslīgas klubu?

Pieredze nāk ar laiku. Kādreiz bijām 2. līgā, tad pārgājām uz 1. līgu, tad – uz Virslīgu, kur pavadījām divus gadus, bet otrajā sezonā izkritām. Tagad zinu, ka daudzas lietas būtu darījis citādāk, lai saglabātu vietu Virslīgā.

Būs grūti, ja kluba vadībā nebūs viens vai divi cilvēki, kuri tiešām saprot futbolu un pārzina līgumu jautājumus, jo nianšu netrūkst. Šeit varam atgriezties pie leģionāru jautājuma. Paņemam jaunu ārzemju spēlētāju, bet pēc diviem mēnešiem atnāks vēstule, ka par viņu jāmaksā 100 tūkstoši.

Jau runājām, ka futbolistu resurss Latvijā ir ierobežots. Kā ar futbolu zinošu cilvēku resursu?

Futbola cilvēku ir pietiekami daudz. Šeit gan jautājums tieši par Virslīgas līmeni, jo pietiek zinošu cilvēku jaunatnes līmenī. Katram klubam arī ir sava niša. Futbola cilvēki ir, bet vienmēr gribas vairāk. Ja man prasīs par sasniegto, allaž teikšu, ka var labāk.

Skaidrs, ka vienmēr var labāk, bet, nedaudz atkāpjoties no šī apgalvojuma, kā vērtējat ″Super Nova″ iespēto šajā sezonā?

Nesen nosvinējām 25 gadu jubileju. Pirmos 15 gadus darbojāmies tikai ar bērniem. 22 gadus gājām pretim Virslīgai, par ko sākumā nebija pat domas. Tagad esam Virslīgā. Nākamo 25 gadu laikā gribētu spēlēt Eirokausos, bet tuvāko piecu gadu laikā – savu stadionu. Vai tā būtu ilgtermiņa īre, vai zemes iegāde un ilgtermiņa attīstība. Gribam redzēt savus spēlētājus izlasēs.

Šobrīd mums ir tikai divi leģionāri un daži pieredzējušie spēlētāji. Pirms diviem gadiem vēlējos izmantot tikai jaunos spēlētājus, bet tagad saprotu, ka vajadzīgi arī daži pieredzējušie. Viss nāk ar laiku. Šobrīd esam apmierināti, bet nekad nevajag ieslīgt komforta zonā.

Ko novēlēt atlikušajā sezonā?

Saglabāt vietu Virslīgā un izaudzināt daudz latviešu spēlētājus, kuri sevi labi pierādīs Virslīgā vai ārzemēs.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4.