Rīgas kausos telpās sasniegti augstvērtīgi rezultāti, sacensību un manēžas rekordi

““Arkādija” Rīgas kausos telpās”, kas norisinājās trešo sezonu pēc kārtas, piedalījās sešu valstu pārstāvji (Vācija, Singapūra, Ukraina, Latvija, Lietuva, Igaunija) un vairāki pasaules elites līmeņa vieglatēti, kā, piemēram, pašreizējais Eiropas čempions un olimpisko spēļu sestās vietas ieguvējs desmitcīņā Johanness Erms, divu pasaules čempionāta 4. vietas ieguvēji – 60m sprintā Karls Eriks Nazarovs un septiņcīņā Hans Kristians Hausenbergs (visi trīs no Igaunijas), 2024. gada olimpisko spēļu finālists kārtslēkšanā Valters Kreišs, kā arī Eiropas junioru un U18 čempionātu medaļu ieguvēji.

Tāpat kā iepriekš bija paredzētas sešas kausa disciplīnas – 60m sprints un tāllēkšana gan sievietēm, gan vīriešiem, kā arī kārtslēkšana vīriešiem un 60m barjersprints sievietēm.

Lai arī neizdevās sasniegt iecerēto, tomēr paši augstvērtīgākie rezultāti tika uzrādīti kārtslēkšanā vīriešiem. Ja pagājušajā gadā Valters Kreišs ar 5,60m uzvarēja ļoti pārliecinoši, vienīgajam pārvarot 5m, tad šogad Latvijas U23 rekordistam un Gada vieglatlēta balvu ieguvušajam arkādietim panākums nācās daudz grūtākā cīņā, jo arī konkurence bija spēcīgāka.

Gada trenere Mareka Ārenta audzēknis kā galvenais favorīts sacensības iesāka kā noslēdzošais pie augstuma 5,27m un to pārliecinoši pārvarēja. Olimpisko spēļu finālists un 12. vietas ieguvējs sākuma augstumus veica ar lielu rezervi, bet pie 5,57m samainīja kārti uz cietāku un diemžēl šo augstumu viņam neizdevās pārvarēt. Kreišs vēlreiz ieguva kausu un 250 eiro balvu, šoreiz pārvarot 5,47m, cik pārvarēja arī Igaunijas 2023. gada čempions un pasaules junioru čempionāta 18. vietas ieguvējs Roberts Kompus, kurš savu personīgu rekordu laboja par 16cm (!).

Trijnieku spēcīgajā konkurencē noslēdza šo sacensību titulētākais sportists – Eiropas čempions un pasaules čempionāta telpās bronzas medaļnieks daudzcīņās Erms (5,27m), kurš un arī viņa treneris veltīja ļoti atzinīgus vārdus par sacensību kvalitāti.

Gandrīz tikpat augstvērtīgi rezultāti tika sasniegti vēl vienā kausa disciplīnā vīriešiem 60m sprintā, kur aizraujošā duelī pagājušā gada uzvarētājs un pasaules junioru čempionāta pusfinālists Adas Dambrauskas no Lietuvas ar rezultātu 6,66 sekundes, kas par divām sekundes simtdaļām atpalika no pērn paveiktā, par 0,04 sekundēm apsteidza 2022. gada pasaules čempionāta 4. vietas ieguvēju šajā distancē Karlu Ēriku Nazarovu no Igaunijas. Trešo gadu pēc kārtas trijniekā iekļuva 2022. gada uzvarētājs un 2023. gada Latvijas čempions Roberts Jānis Zālītis, kurš divas reizes laboja personīgo rekordu. Finālā ilgus gadus Edgara Voitkēviča trenētais arkādietis, kuru tagad trenē Vilnis Klucis, noskrēja 6,76 sekundēs.

Manēžas rekordu uzstādīja Igaunijas ātrākā sprintere un Eiropas čempionāta pusfināliste 100m Anna Marija Kivikas, kura gan priekškrējienā, gan finālā pa ātro manēžas skrejceļu 60m veica 7,39 sekundēs, tiekot pie kausa un 250 eiro naudas balvas. Čekelei piederējušais rekords tika labots par vienu sekundes simtdaļu. Otro visu laiku labāko šo sacensību rezultātu (7,50 sek.) sasniedza Baltijas junioru čempione Ema Rupšite no Lietuvas. Arī sievietēm trešā vieta sprintā Latvijai, un par to parūpējās arī 2022. gada sacensību uzvarētāja Elizabete Kociņa. Latvijas čempionātu medaļniece dažādās vecuma grupās sasniedza personīgo rekordu un sezonas labāko rezultātu Latvijā– 7,62 sekundes.

Noslēdzošajā trešajā kausa disciplīnā vīriešiem tāllēkšanā izvērtās ļoti spraiga cīņa par uzvaru, un arī tika sasniegts šo sacensību rekords. Ar viena centimetra pārsvaru par pagājušā gada uzvarētāju un Vācijas U23 vicečempionu Kevinu Bruhu kausu ieguva pasaules čempionāta 4. vietas ieguvējs septiņcīņā telpās Hans Kristians Hausenbergs no Igaunijas ar 7,67m tālu lēcienu. Tikpat spraiga ar centimetra starpību izvērtās arī cīņa par trešo vietu, ko nopelnīja Lietuvas 2019. gada vicečempions telpās Laurinas Vičas (7,17m). Centimetrs līdz trijniekam un pagājušā gada panākumam pietrūka Latvijas vicečempionam un 17. vietas ieguvējam pasaules junioru čempionātā Aleksim Gailītim, kuram tāpat kā daudzkārtējam Lietuvas čempionam Mariusam Vadeikim 7,16m.

Pēc nesekmīgiem startiem iepriekšējās divās reizēs spožs sniegums izdevās iecavietei Adriānai Krūzmanei. Latvijas vicečempione juniorēm un pieaugušajām ar 6,14m ceturtajā mēģinājumā izvirzījās vadībā, un ar to pasaules junioru čempionātā 11. vietas ieguvējai trīssoļlēkšanā pietikās, lai svinētu uzvaru kausa disciplīnā. Trešo gadu pēc kārtas godalgu nopelnīja līdere pēc pirmajiem trim mēģinājumiem Kitija Paula Gailuma. 2024. gada Latvijas čempione stadionā no RSS “Arkādija” uzvarētājai piekāpās tikai 4cm, nedaudz pietrūkstot līdz tam, lai īstenotu tendenci vietu ziņā “Arkādija” Rīgas kausos telpās – 3,2,1, Arī šogad pirmais trijnieks lēca pāri 6m, jo trešo vietu ieguvusī Lietuvas čempione telpās Urte Kščenačitue (6,07m). Latvijas čempione no “Arkādijas” un pagājušā gada 3. vietas ieguvēja Inese Bembere ar 5,79m ierindojās 7. vietā – tieši 2cm aiz pērnā gada Eiropas U18 čempiones trīssoļlēkšanā un U18 Gada sportistes titula ieguvējas Brendas Džiliānas Apsītes.

Kausu rekordi tika sasniegti barjerotajā sprintā. Otro uzvaru izcīnīja starptautisko panākumus guvušais igaunis Hausenbergs, noskrienot krietni ātrāk par 8 sekundēm (7,67 sek.). Sievietēm 60m/b divu lietuvieši spraigā duelī ar vienādu rezultātu 8,58 virsroku ar fotofiniša palīdzu virsroku ņēma daudzkārtējā valsts čempione Neda Lasickaite. Trijnieku noslēdza labākā Latvijas pārstāve un valsts čempionāta sudraba medaļas ieguvēja gludajā sprintā Madara Lungēviča, kura pērn bija otrā.

Ļoti aizraujošs sanāca vīru 1000m skrējiens, kura finiša taisnē, apsteidzot visu distanci pa priekšu skrienošo Latvijas rekordistu pusmaratonā, 10km un 5km Dmitriju Serjoginu, uzvaru ar kausu labāko rezultātu (2:32.06) izcīnīja Latvijas junioru čempions Kārlis Ancāns, kurš pērn bija otrais. Arī Serjoginam PB (2:32.60), bet trijnieku noslēdza Aigars Feteris.

Sievietēm pirmo vietu ieguva Marta Livčāne, kura beigās apsteidza gandrīz vidu distanci vadībā esošo un finiša taisnē “noplīsušo”” Lietuvas skrējēju. Jāatzīmē, ka pagājušā gada U14 čempione stadionā un telpās Amanda Baranauska uzrādīja labāko rezultātu – 3:07, bet startēja ārpus kārtas. 300m U14 grupā ātrākie bija Henriks Repulis un Anna Odziņa.

Lodes grūšanā pieaugušajām uzvaru svinēja valsts vicečempione Luīze Geistarde, kura vienīgā pārsniedza 13m – 13,05m. U18 grupā līdzīgā cīņā pirmo vietu ieguva Nellija Jēkabsone (12,78m).