Miksu: Kazahiem ir vairāk meistarības, taču pie punkta tikām atdeves un taktikas dēļ

Latvijas žurnālistu jautājumi

- Rakela pirmie vārti izlasē bija spēles pozitīvākais brīdis, taču, no otras puses, Cigaņiks aizvadīja sliktu puslaiku un tika apspēlēts ielaistajos vārtos. Pakomentējiet abus vārtus un arī Cigaņika sniegumu.
- Ielaistajos vārtos zaudējām pozīciju. Kļūda nebija rupja, taču pietiekama, lai atvērtu zonu. Gribējām šīs zonas aizvērt, lai pretinieki nevarētu būt ar bumbu tajā pusē mūsu pussargiem, bet diemžēl tā notika. Zinājām, cik bīstams ir Islamhans, kurš ir ļoti ātrs spēlētājs – gluži kā pārējie spēlētāji priekšējā līnijā – un kurš labi ieskrien tajās zonās. Nedaudz iemigām tajā situācijā – mums noteikti vajadzēja nospēlēt labāk, bet diemžēl tā nenotika. Mūsu vārtos teicami ar galvu nospēlēja Tarasovs, kurš šajā epizodē nospēlēja lielu lomu. Un Rakelam ir labs instinkts būt īstajā vietā un īstajā laikā. Tas ir ļoti pārsteidzošs fakts, ka šie ir viņa pirmie vārti. Esmu priecīgs par viņu, un arī viņš beidzot ir priecīgs par to, ka beidzot guvis vārtus savas valsts labā, jo viņš ir ļoti patriotisks un grib labi spēlēt savas valsts labā.

Labi, ka guvām izlīdzinājuma vārtus, un biju nedaudz vīlies, ka [Ikaunieka] vārti netika ieskaitīti aizmugures dēļ. Vēl neesmu redzējis video, vai aizmugure bija, bet pretuzbrukumos izskatījāmies bīstami. Izdevās bieži saņemt bumbu centra zonā, jo īpaši Rakelam, un apgriezties, taču pietrūka nedaudz labākas pēdējās piespēles. Tomēr kopumā esmu priecīgs, ka Deniss guva pirmos vārtus izlasē. Runājot par Cigaņiku, jaunam spēlētajam nav viegli ieiet šādās spēlēs. Gribu uzsvērt, ka Kazahstānai ir augstas klases spēlētāji, un nedomāju, ka Kazahstānu un tās spēlētājus vajadzētu nenovērtēt. Kazahstānai ir laba komanda ar ļoti ātriem spēlētājiem, kuri cenšas meklēt brīvās zonas. Un jaunietim nav viegli ieiet šādās spēlēs un aizsargāties tā, kā viņam vajag aizsargāties. Jā, viņš pieļāva kļūdas, bet viņš tāds nebija vienīgais. Pieļāvām lērumu kļūdu, un mūsu sniegums nebija tik labs, kādu biju gaidījis. Jutu, ka uzbrukumā bumbu zaudējām pārāk viegli un mums vajadzēja daudz labāk pieturēt bumbu. Acīmredzot tik daudz nosvērtības un kvalitātes ir spēlētājam ar bumbu. Jā, brīžiem atradām kombinācijas un brīvās zonas, taču ne tik daudz, cik es vēlētos. Veiksim analīzi un dosimies uz priekšu.

- Kazahstāna izdarīja gandrīz 30 sitienu, no kuriem vairums bija no mūsu balsta zonas: 18-22 metriem. Problēma bija balsta pussargu pozīcijas izvēle vai nepietiekama palīdzība no flangiem?
- Galvenais iemesls bija Kazahstānas spēlētāju ātrums. Kad viens pret vienu situācijās viņi piespēlēja bumbu šajās zonās, viņi bija daudz ātrāki par mūsu spēlētājiem un atbrīvojās no sedzējiem. Mēs jau nojautām, ka viņi droši vien izdarīs daudz sitienu no distances, un mēs gribējām panākt, lai viņiem nebūtu pārāk daudz iespēju sist no soda laukuma iekšienes – kā viņi to izdarīja gūtajos vārtos -, un lai viņi vairāk sistu no distances. Domāju, ka to paveicām itin labi. Taču galvenais iemesls, kādēļ Kazahstānai bija tik daudz sitienu, ir tas, ka tai ir ļoti ātri un kvalitatīvi, tehniski spēlētāji. Mums pret šādiem spēlētājiem klājās ļoti grūti viens pret vienu situācijās. Tieši tāpat bija arī pret Gruziju, tāpēc mums jāliek uzsvars uz ātriem un ašiem spēlētājiem ar ātru kāju darbību. Jāpiebilst, ka savainojumu dēļ mūsu izvēle bija diezgan ierobežota, tomēr mūsu balsta pussargi nav pietiekami žigli: izlašu līmenī jābūt ātram tempam, ir jābūt ātrai kāju darbībai. Lai uzvarētu Kazahstānu, Gruziju un lielākas izlases, tai ir jābūt, taču mums tās diemžēl trūkst.

- Parasti spēlējam ar rombu, bet šodien izvēlējāties 4-2-3-1. Tas bija Kazahstānas flangu dēļ, līdzīgi kā pret Gruziju?
- Jā, tas bija iemesls. Gribējām, lai mums būtu labāka flangu aizsardzība un neatstātu malējos aizsargus vienatnē. Lai gan, protams, arī ar trīs centra pussargiem ir iespējams aizsargāties pret diagonālajām piespēlēm flangos. Nekādu šaubu, taču spēlētājiem ir jāzina, kā aizsargāties un kādas piespēles gaidīt. Taču domāju, ka ar šādu izvietojumu mums būtu vieglāk nostiprināt flangu aizsardzību.

- Tarasovs sākotnēji netika izsaukts, bet šodien viņš izgāja pamatsastāvā. Kādēļ viņš nebija kandidātos jau no sākuma?
- Tikai tādēļ, ka gribējām izsaukt Saveļjevu – jaunu balsta pussargu, kuram tā ir pirmā reize komandā. Bet Fertova savainojuma dēļ uzreiz izsaukts tika Tarasovs. Neizsaukšana jau sākumā nenozīmē, ka domātu, ka viņš sastāvam nav pietiekami labs. Vienīgais iemesls bija tāds, ka gribēju izsaukt jauno spēlētāju. Un tad jutu, ka Kazahstānas uzbrukuma grupas spēlētāju dēļ mums ir vajadzīga pieredze. Un Tarasovs ir ļoti spēcīgs otrajā stāvā un parasti ir arī labs piespēlētājs. Skan nedaudz amizanti, ka sākumā neizsaukts spēlētājs iziet pamatsastāvā, taču tas ir saprotams. Kā jau daudz reižu esmu teicis, vēlos uz izlasi saukt jaunos un dot viņiem iespēju, kad viņi ir tai gatavi. Pamatsastāva izvēlē ļoti svarīga bija Tarasova pieredze.

- Tas nozīmē, ka sākotnēji sākumsastāvā bija plānots Fertovs?
- Fertovs ir bijis mūsu sākumsastāva spēlētājs, un viņa pozicionālā spēle aizsardzības darbībās bijusi teicama. Taču Fertova savainojuma dēļ pie iespējas tika Tarasovs, kurš sāka savas pieredzes dēļ. Bet jaunieši tuvojas izlasei, un domāju, ka tas mūsu komandai ir ļoti labi un vieš cerības: mums ir lērums talantīgu jauniešu, un viņu laiks pienāks. Kad viņi būs gatavi, viņi savu iespēju saņems. Un, lai dotu ceļu jaunajiem, kādam pieredzējušajam spēlētājam diemžēl ir jāzaudē vieta – visus izsaukt nav iespējams.

Kazahstānas žurnālistu jautājumi

- Cik nopietns savainojums ir Karašauskam?
- Vēl ir pāragri komentēt savainojuma ilgumu, taču skaidrs, ka tas nav nekas nopietns. Viņš spēja pielikt kāju pie zemes. Nedaudz sasita un pagrieza, tuvākās dienas vai divu laikā redzēsim, kā tas ietekmēs viņa varēšanu spēlēt pirmdien.

- Ko varat sacīt par abu komandu parādīto ātrumu? Varbūt kļūdos, bet man šķita, ka spēle notika pastaigas tempā. Vai spēlē, kas neko neizšķīra, vispār bija iespējams spēlēt augstākajā līmenī?
- Mums tā nebūt nebija zema svarīguma spēle. Mums tā bija ļoti svarīga spēle komandas attīstības procesam. Jau iepriekš zinājām, ka Kazahstānas spēlētāji ir daudz ātrāki. Ja tā ir, tad jābūt ārkārtīgi ātriem un uzmanīgiem pozīcijas izvēlē un virziena izvēlē, kurā novirzi pretinieku. Man šķita, ka spēlētāji lielāko mača daļu šajā ziņā paveica ļoti labu darbu un mūsu aizsardzības izvietojums bija labs, minimizējot pretiniekiem pieejamās brīvās zonas. Protams, ielaistajos vārtos atstatums starp spēlētājiem bija pārāk liels, un Kazahstāna to zonu izmantoja ļoti labi. Zinājām, ka Kazahstāna ir ļoti bīstama flangos, un tam pievērsām īpašu uzmanību. Kā jau teicu, spēles temps bija tāds, kāds bija, tas varēja būt daudz ātrāks, taču šī nebūt nebija nesvarīga spēle. Tā bija svarīga spēle, un esmu drošs par 100%, ka Kazahstāna izmisīgi gribēja uzvarēt – tāpat kā mēs.

- Sakāt, ka Kazahstāna šodien bija spēcīgāka. Ja atmet rezultātus, vai kazahi nebija pelnījuši pirmo vietu grupā?
- Manuprāt, Gruzija šajā grupā ir pārliecinoši stiprākā komanda un bija pilnībā pelnījusi pirmo vietu. Taču arī tai agrāk bija savas problēmas – sistemātiskas pieejas dēļ Gruzija tagad spēlē ļoti labi. Domāju, ka tas ir labs modelis Kazahstānai un Latvijai: turpināt attīstību, nevis visu laiku staigāt uz priekšu un atpakaļ. Kas attiecas uz pārējo grupu, Kazahstānai ir individuāli spēcīgi spēlētāji, un tā mūs šovakar mierīgi varēja uzvarēt, bet neizšķirtu mums nopelnīja kolektīvā spēle un taktika. Spēlējām vienoti, mums bija lielisks cīņasspars, un čaļi paveica labu darbu, nelaižot pretiniekus brīvās zonās un arī labi aizsargājoties pēc centrējumiem. Kopumā esmu priecīgs par komandas sniegumu aizsardzībā, bet ne uzbrukumā. Divi neizšķirti parāda, ka starp komandām nav lielas atšķirības, taču man jāsaka, ka Kazahstānai ir fantastiski individuāli spēlētāji un ka tai droši vien ir vairāk individuālās meistarības, nekā mums. Tomēr jāspēlē futbols: spēli izšķir ne tikai individuālā meistarība, bet arī kolektīvais sniegums, un šodien puiši parādīja lielisku cīņasgaru.

- Latvija bija daudz labāka otrajā stāvā, spēlē ar galvu. Ko darāt treniņos, lai to panāktu?
- Spēle ar galvu ir viena no lietām, ko māca jaunībā. Tāpat kā tehnika, kā piespēlēt bumbu. Tā ir futbola sastāvdaļa, ļoti svarīga sastāvdaļa. Īpaši tādās spēlēs, kad pretiniekiem ir spēcīgi flangi un tiek izdarīta virkne centrējumu. To sapratām, analizējot Kazahstānas komandu. Tādēļ pievērsām lielu uzmanību aizsardzībai flangos un arī pret centrējumiem, pie pozīciju izvēles šādās situācijās. Ar to tikām galā diezgan labi. Ne vienmēr bumbai uzbrūkam tik labi, kā šodien, bet tas ir viens no aspektiem, kurā gribam progresēt, lai mēs ietu pretī bumbai, nevis to gaidītu lidojam mūsu virzienā. Šodien aizsargājāmies labi. Protams, progresēt var vienmēr, bet ļoti daudz trenējām aizsargāšanos pēc centrējumiem un uzvarēšanu gaisa divcīņās.