Aija Jurjāne: "Telavivas lidostā meitenes izsauca uz pārrunām viens pret vienu"

Pekinas spēļu un Pasaules kausa dalībniece ceturtdien Telavivā aizvadīja pirmo FIBA spēli valstsvienībā kopš 2019. gada 14. novembra. Latvietes viesos uzvarēja Izraēlu ar 62:56, nopelnot pirmo panākumu ceļā uz nākamo finālturnīru.

Gundara Vētras trenētā komanda ir unikāla. Sastāvā pulcētas četras māmiņas – Aija Jurjāne, Aija Klakocka, Ieva Pulvere un Karlīne Pilābere. Visas četras pēc dekrēta atvaļinājumiem spējušas sekmīgi atgriezties lielajā sportā – Aija karjeru turpina Turcijas klubā “Botaš spor”.

Pirms valstsvienību loga "Botaš" aizvadīja izbraukuma spēli pret "Hatay". Vai piecas no pēdējām astoņām dienām sēdēji lidmašīnā?
Par vienu mazāk. Ankara atrodas Turcijas vidienē, tādēļ uz Antākiju braucām autobusā. Atpakaļ uz Ankaru lidoju, jo nākamajā dienā bija paredzēts lidot uz Latviju.

Sanāk, ka ceļā pavadīji vēl vairāk laika. Cik negulētas naktis sakrājušās?
Bez miega nepaliku, tiesa, gulēt sanāca mazāk. Īpaši piektdien, kad ceļojām mājup no Izraēlas. Divos naktī atstājām viesnīcu, piecos no rīta bija reiss uz Varšavu. Miega stundas nācās krāt lidmašīnās.

Dāvida ben Guriona lidosta ir pazīstama ar "trīs stundu likumu" – izbraucot vienmēr jāierēķina papildus laiks Izraēlas drošības apsvērumu dēļ.
Mums nebija nekādu izņēmumu. Visur gājām grupā, lai būtu vieglāk. Lidostas darbinieki mums palīdzēja reģistrēties lidojumam, nestāvot rindā, taču pārējās procedūras netika atceltas. Pāris meitenes izsauca uz pārrunām viens-pret-vienu. Standarta jautājumi – kur un kāpēc lidojam, ko darām. Ilgs un piņķerīgs process.

Izraēlā šobrīd viss notiek mazliet ātrāk nekā citās valstīs. Ielidojot ir prasība veikt vēl vienu PCR testu. Vai pēc negatīva testa saņemšanas bija atļauts iziet no viesnīcas?
Pēc PCR testa veikšanas nebija atļauts atstāt viesnīcu, taču pēc negatīvu rezultātu saņemšanas spēkā stājās brīvāks režīms. Varējām nedaudz pasildīties dienvidu siltumā.

Var teikt, ka Tev izdevās pasildīties otro reizi dažu dienu laikā – Antākija atrodas nepilnu 500 kilometru attālumā no Telavivas.
Jā, arī Turcijas dienvidos bija patīkami silts.

Pirmais oficiālais izbraukums divu gadu laikā un ļoti vērtīga uzvara. Kādas ir atziņas pēc spēles Telavivā?
Pagājis labs laiks, kopš komanda spēlēja kopā – man pauze bija vēl ilgāka. Sākums grūts kā vienmēr. Pamazām iespēlējāmies un spēle aizgāja. Kad laukumā sākām just viena otru, spēlējām labi.

Kāda bija atmosfēra "Shlomo Group" arēnā, zinot, ka Izraēlā dominē vīriešu basketbols?
Biju patīkami pārsteigta, cik daudz cilvēku bija atnākuši uz spēli un, cik aktīvi viņi bija. Pēdējo pāris gadu laikā tādu spēļu (izlases līmenī) nebija. Vajadzēja pierast, ka spēle ir labi apmeklēta un cilvēki aktīvi iesaistās savas komandas atbalstīšanā.

Translācijas laikā tribīnēs varēja redzēt cilvēkus ar Latvijas karogiem. Izdevās viņus satikt?
Jā, pēc spēles nobildējāmies ar latviešiem. Viens kungs teica, ka atnākuši vēstniecības darbinieki.

Svētdien spēle pret Zviedriju. Vai izdevās atjaunoties pēc cīņas Telavivā?
Galvenais bija atgūt nokavētās miega stundas un atpūsties. Sestdienas pēcpusdienā atkal tikāmies, lai iesildītos rītdienas spēlei. Manuprāt, jākoncentrējas pašām uz savu sniegumu. Ja parādīsim savu labāko spēli, uzvarai jābūt mūsu.

JAU RĪT! 🇱🇻

🔴 Latvija - Zviedrija
🎥 plkst. 17:15, LTV7#trīszvaigznes #eurobasketwomen pic.twitter.com/V4BOa57zvM

— Latvijas Basketbola savienība (@basketbols) November 13, 2021

Turcijā iepriekš spēlēji piekrastes pilsētās pie dažādām jūrām. Tagad esi valsts vidienē – galvaspilsētā Ankarā.
Varu piekrist, ka tā ir valdības ierēdņu un armijas pilsēta. Tā nav vieta, kuru apmeklē tūristi. Izņēmums ir “Anitkabir” – modernās Turcijas dibinātāja Kemala Ataturka muzejs ar mauzoleju.

...taču ir četras sieviešu basketbola komandas.
Tas ir labi. Vietējo komandu tikšanās rada lielāku ažiotāžu, taču īstu derbiju vēl nav. “Botaš” nāk no (Vidusjūras piekrastes pilsētas) Adanas un uz Ankaru pārcēlās tikai pirms kādiem sešiem gadiem. “Ormanspor” ilgāk pazīstama kā vietējā komanda. Līdzīgi var teikt par Čankajas universitāti, kuru pārstāvēju iepriekš.

"Botaš" pašreizējais modelis saistās ar viena cilvēka vārdu. Išila Albena ir pazīstamākā Turcijas basketboliste. Vai to var just?
Ļoti. Išila ir liela personība un viena no Turcijas pazīstamākajām sportistēm. Laukumā uztveru viņu kā saspēles vadītāju – esam labi saspēlējušās. Išilas ietekmi vairāk jūt, kad komanda kopā dodas, piemēram, uz restorānu. Visi cilvēki grib ar viņu bildēties.

Komandas pieteikumā ir tikai viena amerikāniete Džezmina Deivisa, bet slovēniete Annamarija Prezeļa nespēlē. Vai gaidāmi papildinājumi?
Sastāvs tika nokomplektēts, kā plānots, taču slovēniete sezonas sākumā salauza roku (plaukstu). Komanda parakstīja amerikānieti. Gaidām slovēnietes atgriešanos – nedomāju, ka tuvākajā laikā gaidāmi papildinājumi sastāvā.

Spēles laiks kā garajai spēlētājai Tev ir pamatīgs – lielākais komandā.
Sākumā nebiju domājusi, ka būs tik daudz jāspēlē. Treneris uzticas, tāpēc priecājos. Pēc pusotra gada nespēlēšanas ķermenis jūt daudzās minūtes.

Lēmumu par spēlēšanu pieņēmi pēc dekrēta atvaļinājuma?
Nebiju gatava pakārt kedas uz nagliņas. Zināju, ka spēlēšu, tikai nezināju – kur. Mazais piedzima decembra beigās. Aplēsu, ka varētu atgriezties uz nākamās sezonas sākumu. Piedāvājumi parādījās laika gaitā.

Pagājušajā sezonā bija viens ekstrēms piemērs. Lietuviete Santa Baltkojiene-Okockite sāka spēlēt Liepājā pāris mēnešus pēc bērna piedzimšanas.
Esmu spēlējusi kopā ar Santu. Runājot ar viņu, sapratu, ka treniņu atsākšana divus mēnešus pēc dzemdībām būtu nedaudz par agru. Būdama stāvoklī, uzturēju sevi formā, tāpēc atgriezties nebija tik grūti.

Pakonsultējos ar Ievu Pulveri un Aiju Klakocku, kā arī savu fizioterapeitu. Vēlāk sāku trenēties kopā ar izlases meitenēm. Ieva un Aija pastāstīja par savām sajūtām un pieredzi – katrai sievietei tā ir ļoti individuāla. Vērtīgākais bija ieklausīties savā ķermenī.