Štelmahers: "Šajā grupā viss var izšķirties mājas spēlēs"
Pēc BK "Ventspils" uzvaras savā laukumā pār Zviedrijas čempioniem "Sodertalje Kings" (72:63), kas ventspilniekiem bija otrais panākums tik pat jaunās sezonas spēlēs, komandas galvenais treneris Roberts Štelmahers uzsvēra komandas prasmi neitralizēt sāncenšu spēcīgākos ieročus un pašiem labi uzspēlēt uz groza apakšu, kas arī izšķīris mača likteni. Toties ar vietu dalīšanu grupā Štelmahers vēl nesteidzās.
"Lai arī ko Latvijā domā par Zviedrijas basketbolu, mums pretī nāca pietiekoši cienījama un inteliģenta komanda, kas māk izmantot savus plusus un notušēt mīnusus. Tāpēc tiešām sveicu komandu ar šo panākumu. Šajā komandā ir spēlētāji, kas var metienus realizēt ar ļoti augstu precizitāti, tāpēc pirmais uzdevums bija noturēt tos. Tas arī faktiski izdevās, jo ielaidām vien 63 punktus. Uzbrukumā vairāk centāmies spēlēt uz groza apakšu, zinot, ka sāncenšiem tur spēle ne pārāk labi veicas. Turklāt arī pašiem negāja metieni no distances, tāpēc nebija nekāda vajadzība ar tiem aizrauties. Otrajā puslaikā kaut ko sametām arī no tālās distances, taču tie bija metieni, saņemot piespēli pēc caurgājiena, kas jau ir pilnīgi cits tālmetiens, " maču komentē Roberts Štelmahers.
"Sodertalje Kings" galvenais treneris Vedrans Bosničs, kuram tā bija jau otrā vizīti Ventspilī divu sezonu laikā, zaudējumā prata atrast arī pozitīvās iezīmes: "Pagājušajā gadā zaudējām ar 30 punktiem, bet šogad tikai ar deviņiem, tā kā viss nemaz nav tik slikti. Protams, braucām uz šejieni cīnīties par uzvaru, tomēr zinājām, ka pretī nāk laba komanda, ar labiem spēlētājiem un labu treneri. Iespējams, sāncenšus pārāk daudz respektējām, kas iespaidoja mūsu tālmetienu precizitāti, tomēr tas bija arī ventspilnieku aizsardzības nopelns. Pamatīgi zaudējām cīņu pie groziem. Ja tu to zaudē par 14 bumbā, tad tev 14 reizes jāatstrādā aizsardzībā. Var jau būt pret citām komandām šajā turnīrā var uzvarēt arī ar šādu statistiku, bet ne pret "Ventspili". Tomēr mums bija iespējas aizķerties, taču ikreiz, kad bija tāda iespēja, atbildēja arī "Ventspils", tāpēc lauzt maču nesanāca. Taču par to nav ko raudāt, bet gan jāpaņem mācību, ko šis mačs devis un jācenšas progresēt."
Abi treneri tika lūgti izteikt savu vērtējumu par spēku sadalījumu grupās. Bosničam nekautrējās to nosaukt pavisam konkrēti: "Ventspils komanda ir spēcīgāka par pārējām trim, bet tad pēc budžeta un sastāva seko "Tartu Rock". Domāju, mēs un "Zepter Vien" esam apmēram vienāda līmeņa. Taču mums ir laba komanda, ar kuru strādāt, progresēt, un cīnīties par vienu no pirmajām divām vietām grupā. Viss ir iespējams." Štelmahers uz šo jautājumu atbildēja diplomātiskāk: "Domāju, spēku samērs ir ļoti līdzīgs, un daudz izšķirsies mājas spēlēs. Tajās noteikti jāuzvar, jo citādāk var izrādīties, ka pirmā posma noslēgumā komandām būs vienāds uzvaru skaits. Esmu redzējis nākamo pretinieku "Zepter Vienna" pirmo spēli ar "Kings" un varu teikt, ka viņiem ir labāka situācija groza apakšā, arī ir vairāki serbu leģionāri un arī treneris. Taču smalki analizējis šo komandu neesmu, tad interesēja tikai "Kings" sniegums."
Produktīvu maču aizvadīja jaunais uzbrucējs Artjoms Butjankovs, bet Štelmahers šādu viņa sniegumu par pārsteigumu nesauca: "Prieks par Butjankovu, bet tādu viņa sniegumu noteikti arī gaidām. Protams, viņam jāiejūtas turnīrā, kāda viņš nekad nav spēlējis, tāpēc viss nesanāk uzreiz, tomēr varam līdzīgu sniegumu sagaidīt arī biežāk." Ventspilnieku treneris atzina, ka ir apmierināts ar Sanda Valtera pienesumu komandai, lai arī ne vienmēr tas ir redzams statistikas ailītēs: "Viņš vairs nav uzbrukuma līderis? Nezinu, es tā nedomāju. Iepriekšējā spēlē Tartu sameta savus punktus, kad tas ļoti bija vajadzīgs. Arī citos mačos ir sametis, tā kā viņš savas funkcijas komandā paveic, bet tā nav tikai punktu gūšana. Piemēram, Valteru tu vienu pašu uz tālmetiena līnijas nepametīsi, bet tas nozīmē, ka brīvākas rokas var būt kādam citam."
Pagaidām īsti iejusties komandas modelī neizdodas slaidajam Krievijas centram Anatolijam Kaširovam, tomēr Štelmahers cerības vēl nezaudē: "Nav vienkārši ierasties komandā ārzemēs, turklāt brīdī, kad sākas ļoti svarīgas spēles, kuras jau faktiski nebeidzas nekad. Gaidīt, kad tevi laidīs laukumā, bet vairāk spēli skatīties no malas, taču šobrīd situācija ir tāda. Visos turnīros, kuros mēs spēlējam, pretī nāk cita veida centri. Esmu pārliecināt, ka Krievijas līgā un arī Eiropas kausā viņš justos pavisam labi. Anatolijs ir labs spēlētājs, labi saprot basketbolu, ātri apgūst sadarbības, kas pietrūka Feiberam, grib un var palīdzēt komandai. Vēl skatīsimies, kā varam viņa iespējas likt lietā, bet pagaidām tas īsti nesanāk."