Pertija: "Atbalstīsim Smirnovu un uzvaru neapšaubāmi veltām viņam"

Jūrmalas "Spartaka" galvenais treneris Romāns Piļipčuks: "Vispirms vēlos apsveikt kolēģi ar uzvaru un iekļūšanu Eiropas līgas nākamajā kārtā. Bija jūtams, ka ir saspringts grafiks un abas komandas bija nogurušas. Līdz ar to spēle sanāca saraustīta. Sākumā iniciatīva piederēja "Skonto", tad pirmā puslaika otrajā daļā – mums, arī guvām vārtus. Otrajā puslaikā bija līdzīgi. Varēja just, ka atsevišķās epizodēs futbolisti bija paguruši un viņiem nebija spēka kustēties. Ļoti ātri nokritās arī spēles temps. Uzskatu, ka rezultāts bija likumsakarīgs."

Rīgas "Skonto" galvenais treneris Tamazs Pertija: "Paldies par apsveikumiem, pievienojos un apsveicu kolēģi ar tikšanu tālāk. Spēle patiešām bija ļoti sarežģīta. Vienkārša iemesla dēļ – tādēļ, ka abas komandas pirms divām dienām spēlējā Eirokausos. Jebkurā gadījumā uzskatu, ka abas parādīja ļoti lielu raksturu. Ticiet man – fizioloģiskā ziņā tas bija ļoti grūti. Gan mūsu, gan "Spartaka" futbolisti parādīja ļoti lielu profesionalitāti. Spēle bija tāda, ka uzvarēs tas, kuram vairāk paveiksies.

Paldies puišiem, ka izrāva neticamu spēli – pie 0:1, ņemot vērā noguruma fonu un to, ka trūka pamatsastāva spēlētāja, ar kuru ļoti rēķināmies aizsardzības funkciju ziņā, tas ir ļoti grūti. "Spartaks" labi kontrolē bumbu, tā sastāvs ir nokomplektēts ar kvalificētiem futbolistiem, un esmu ļoti priecīgs tieši par šo uzvaru. Neticēsiet – pat priecīgāks nekā par uzvaru pār īriem, jo Īrijā mums bija daudz vieglāk nekā šodien. Tas vēlreiz pierāda, ka pret mūsu čempionāta komandām nemaz nav tik vienkārši."

Kas notika nepatīkamajā epizodē ar Smirnovu?
Pertija: "Varu teikt, ka šo uzvaru neapšaubāmi veltām viņam. Tāds ir futbols, un gadījās tāda situācija. Skaidrs, ka puisis no pretējās puses to nevēlējās. Laukumā satikās divi ļoti spēcīgi vīrieši. Neviens - ne mūsu, ne viņu futbolists – nevēlējās piekāpties. Notika tas, kas notika. Ļoti, ļoti pārdzīvoju gan no cilvēciskās, gan profesionālās puses, jo viņš mums ir viena no atslēgas figūrām. Futbols tāds ir – citreiz skarbs, citreiz lojāls. Šodien tas izrādījās ļoti skarbs. Lūzums. Pat baisi bija skatīties. Mēs būsim ar viņu, viņš būs ar mums. Noteikti viņu atbalstīsim, nav pat runas, ka mēs neizdarīsim kaut ko, kas ir vajadzīgs. Būsim kopā ar Vitaļiku, un viņš, neskatoties uz tik smagu traumu, pilnībā ir mūsu futbolists."

Pirmkārt, aizsardzības centrā turpmāk spēlēs Isajevs? Otrkārt, kurš komandā ir nomināli trešais centra aizsargs?
Pertija: "Tieši šajā pozīcijā mums ir pati smagākā situācija. Trešā [centra aizsarga] mums praktiski nav. Trešais ir jaunais, 1996. gadā dzimušais Strods. Gaidām Apiju. Ceru, ka ļoti drīz atbrauks, taču nezinām, kādā stāvoklī viņš atrodas. Uzticamies Isajevam, viņš spēlēs. Nav tā, ka, ja Isajevs ir laukumā, mēs kaut kā pārdzīvotu. Viņš spēlēs, un esmu pārliecināts, ka darīs to labā līmenī."

Vai tā nebija kļūda pamatsastāvā laist Takji? Viņš nav otrs Gridins?
Piļipčuks: "Otrs Gridins – interesants jautājums. Fērdinands tikko Eiropas līgā bija nospēlējis divas spēles, un bija redzams, ka viņš pakāpeniski pieliek. Ņemot vērā viņa [fiziskos] dotumus, ar divām dienām nebija gana, lai atjaunotos. Tāpēc arī veicām ātru maiņu, jo bija redzams, ka pirmās 15 minūtes spēlējām mazākumā. Domāju, ka to varēja darīt jau septītajā minūtē, bet laikam nostrādāja cilvēciskais faktors – negribējās aizvainot futbolistu. Izgāja Elvis, nopelnīja pendeli, bet futbols ir tāds, ka, izkrītot no aprites, kā Stuglis, uzreiz ir grūtāk izturēt visas 90 minūtes. Zinājām, ka Fērdinands ir apritē, un cerējām, ka viņš mums palīdzēs, bet sanāca tā, kā sanāca. Stuglim spēka 90 minūtēm nepietika. Īpaši galotnē, kad vajadzēja precīzāk un rūpīgāk izrīkoties ar bumbu.

Neviens nesaka, ka Gridins ir slikts futbolists, neviens viņu nenoraksta. Dzīvē ir noteikti brīži, kas nav saistīti ar futbolu. Viņš šeit ieradās bez ģimenes, un viņam bija ļoti smaga adaptācija. Viņš pastāvīgi nāca uz treniņiem un žēlojās, ka viņam ir grūti un līdzās nav mīļotās meitenes, neviens nevar viņam gatavot ēst. Bija noteiktas lietas, kas, manuprāt, arī ietekmēja to, ka viņš sevi nevarēja parādīt kā futbolistu. Nometnēs Turcijā viņš sevi parādīja ļoti labi un nebija pat mazāko mājienu, ka, atbraucot uz Latviju – eiropeisku valsti -, tā notiks. Viņš ļoti skuma pēc Kazahstānas."

Višņakovs Eiropas līgā nāca tikai uz maiņu, šodien aizvadīja vien puslaiku. Kādēļ tā samazinājies spēles laiks?
Pertija: "Viņš izjūt kaut kādu diskomfortu. Varbūt tiešām noguris. Izlasē spēlē pamatsastāvā, arī šeit visas spēles aizvadīja pamatsastāvā, un tagad viņš tīri fizioloģiskajā ziņā izskatās noguris. Laukumā bija redzams, ka, neskatoties uz to, ka Īrijā spēlēja vismazāk no visiem, nebija savā ādā. Pieļauju, ka tiešām ir sakrājies nogurums. Jāatzīmē, ka sagatavošanās periodu viņš ar mums praktiski neaizvadīja. Tas pamazām liek sevi manīt. Savedīsim viņu kārtībā. Ziemas sagatavošanās periods tomēr ir ziemas sagatavošanās periods. Iespējams, tādēļ viņš tagad neizskatās tik spilgts, kādam viņam vajadzētu būt."

Bērenfelds nomainīja Gutkovski. Kāds bija domu gājiens?
Pertija: "Domu gājiens bija tāds, ka "Spartaks" pa savu labo flangu – mūsu kreiso – sāka mūs nomākt. Jābūt aklam, lai šo flangu nenostiprinātu. Mēs to izdarījām."

Kur otrajā puslaikā pazuda Mickevičs, kurš vairs nebija tik aktīvs kā pirmajā?
Piļipčuks: "Droši vien tāds pats stāsts, kā sacīja Tamazs. Roma līdz šodienai bija aizvadījis spīdošas spēles. Gan Eiropas līgā, gan čempionātā izskatījās ļoti labi, un uzskatu, ka [tad] laukumā bija viens no labākajiem. Šajā spēlē pienāca tas brīdis, kad Roma emociju ziņā vienkārši bija iztukšots, un tas bija redzams. Nepiekritīšu jums – pat pirmajā puslaikā bija redzams, ka viņš krīt ārā. Pret noteikta ampluā spēlētājiem mums ir zināmas prasības. Roma ir kreisās malas pussargs un bez spēles uzbrukumā vienmēr pildīja pienākumus arī aizsardzībā. Šodien kopš pirmās minūtes bija redzams, ka ļoti smagi atgriezās atpakaļ. Arī uzbrukumā nedarbojās tāpat kā pirmā apļa spēlē.

Viņš ir jauns, pēc Eiropas līgas droši vien emocijas ir pazudušas, un viņš nespēja savākties. Piekrītu Tamaza teiktajam, ka laukumā bija veči - pēc iepriekšējās spēles nebija pagājušas pat trīs diennaktis un viņi nepaguva atjaunoties, taču izgāja laukumā un spēlēja. Katrs savu raksturu parādīja tik, cik spēja. Kaut vai tā epizode ar kājas lūzumu. Roma laikam vēl nav tik ļoti, atvainojiet par tādu vārdu, nobriedis un kļuvis par veci, tāpēc šajā spēlē, manuprāt, pazaudējās. Tā bija viņa sliktākā spēle laikam pa visu gadu, kopš esmu šeit."

Protokolā pamatsastāvā bija ierakstīts Nazarenko, nevis Ahmeds.
Piļipčuks: "Dima pēdējā spēlē guva savainojumu, taču cerējām, ka viņš tomēr spēs palīdzēt. Nespēja. Pamēģināja iesildīties, bet pienāca klāt un pateica, ka nevar. Prātā jau turējām Ahmedu, izstāstīšu, kādēļ. Zinājām, ka "Skonto" kreisajā malā ir ļoti ātrais Karašausks, un sapratām, ka Ahmeds ir vienīgais, kurš tieši ātruma īpašībās viņam nezaudēs. Uzskatu, ka līdz tam, kad galotnē nedaudz nosēdās, viņš tika galā – Karašausks neizskatījās tik spilgti, kā parasti. Cita problēma – kā jau iepriekš teicu – ir tā, ka viņš mēnesi bija mājās un kārtoja pases lietas. Trīs nedēļas nebija trenējies. Sapratām, ka ilgākam spēles periodam viņam nepietiks jaudas, bet paldies par to, ka izturēja 70-80 minūtes un nosedza Karašausku, kuram momenti sāka rasties tikai pēc Ahmeda nomainīšanas.

Pirms Eirokausu otrās kārtas būs kādas izmaiņas sastāvā?
Piļipčuks: "Nedomāju, ka būs. Šobrīd jau ir sastāvs ar noteiktiem spēlētājiem, kuri pilda prasības, un negribētos kaut ko mainīt. Jā, šodien zaudējām, bet aizvadījām trīs lieliskas spēles. Eiropas līgā mums bija spēcīgs pretinieks, kuram turējāmies pretī. Arī šodien pret "Skonto" bija ļoti spēcīga spēle. Tāpēc nedomāju, ka būs kādas izmaiņas. Tie, kas sāka šodien, domāju, sāks spēli arī 16. jūlijā. Vienīgi vēl daudz sīkāk izpētīsim pretiniekus, taču pirmā spēle jebkurā gadījumā būs izbraukumā. Skaidrs, ka nedosimies turp nomētāt pretinieku – centīsimies tāpat kā Podgoricā precīzi darboties aizsardzībā un spēlēt ar ātriem pretuzbrukumiem."

Kad izlidosiet uz Serbiju?
Piļipčuks: "Izlidosim 15. jūlijā. Tiksim līdz Serbijai, vakarā treniņš, tad atpūtīsimies un gatavosimies spēlei."

Tagad ar skatītāju spiedienu būs vieglāk, vai tas būs tikpat agresīvs kā Melnkalnē?
Piļipčuks: "Tā ir dienvidslāvu skola. Domāju, ka Serbijā mūs sagaida tas pats, kas iepriekš. Cik zinu – arī pats esmu tur spēlējis -, spiediens būs ļoti smags, taču futbolisti pie tā jau ir nedaudz pieraduši un vajadzētu tikt galā."