Ziļs: ""Jūrmalai" izrādījos nevajadzīgs un gribēju mest mieru futbolam"

Vitālij, pastāsti kā sāki nodarboties ar futbolu?
Mācījos 3.klasē, kad uz fizkultūras stundu atnāca treneris Koņevs [šobrīd vada "Gulbeni"]. Viņš jautāja: "Kurš vēlas nodarboties ar futbolu?". Es un vēl daži puiši, ieskaitot Oļegu Laizānu, pacēlām rokas, ka vēlamies spēlēt. Tad aizgāju uz mājām un par savu nodarbošanos pavēstīju vecākiem. Tā arī sākās mans futbolista ceļš.

Kā izveidojās Tava sadarbība ar FK „Daugava Rīga”?
Šajā gadā pēc sezonas beigšanās futzālā, nolēmu pamēģināt atkal savus spēkus lielajā futbolā. Sākumā trenējos ar FC „Jūrmala”, bet šīs komandas vadība paziņoja, ka viņiem ir nokomplektēts sastāvs un ka viņiem neesmu vajadzīgs. Pēc tam caur paziņām mani uzaicināja patrenēties vēl arī ar FK „Jūrmala VV” [vēlāk pārtapa par Rīgas "Daugavu" - aut.piez.]. Sākās treniņi un laikam iepatikos trenerim, kurš nolēma mani atstāt komandā. Esmu viņam lielu pateicību parādā, ka deva iespēju atgriezties lielajā futbolā.

Sezonas sākums Tev neizvērtās tik labs, vairāk spēlē iesaistījies no rezervistu soliņa. Kamdēļ tā?
Mūsu komandā bija leģionārs no Krievijas, kurš spēlēja, kā arī Edgars Kārkliņš. Treneris uzticējās viņiem, un es gaidīju savu iespēju.

Šobrīd jau varam teikt, ka esi komandas pamatsastāva spēlētājs?
Jā, pašreiz bieži izeju pamatsastāvā, bet neviens spēlētājs nevar par 100% būt pārliecināts, ka tā būs vienmēr. Vajag sevi pierādīt treniņos un spēlēs, ka esi cienīgs spēlēt pamatsastāvā.

Zinām, ka Popkova kungs ir ļoti emocionāls treneris. Kā ir ar viņu sastrādāties?
Ikdienas dzīvē, treniņos treneris neuzvedas tā, kā spēlēs. Var pajokot, vienmēr labi izturas pret komandu. Tas, ka spēlēs treneris ir tik ļoti emocionāls, norāda tikai uz to, ka treneris vienmēr vēlas uzvarēt - jebkuru pretinieku, ar ko spēlējam. Tamdēļ tik emocionāli reaģē uz mūsu kļūdām.

Kā pats vērtē aizvadīto pussezonu?
Ja runājam par komandu, tad nevaram būt apmierināti. Bija daudz spēļu, kur izlaidām uzvaru un neizcīnījām nepieciešamos punktus. Kas saistās ar mani pašu, tad varu teikt, ka man šī pussezona ir bijusi ļoti veiksmīga. Esmu iesitis četrus vārtus [patiesībā piecus - aut.piez.] un, ja būtu izmantojis visas savas iespējas, tad varēju iesist vēl vismaz tikpat.

Ko varam sagaidīt no Tevis atlikušajā sezonas daļā?
Ļoti centīšos vēl progresēt un ceru gūt vēl daudz skaistu vārtu.

Kurš ir Tavs elks futbolā?
Ronaldinju. Uzskatu, ka saikne, kas bija izveidojusies Barselonas sastāvā starp Ronaldinju, Eto’O un Mesi, ir bijis labākais uzbrukums futbola vēsturē.

Pirms neilga laika noslēdzās Eiropas čempionāts futbolā. Kurai komandai juti līdzi?
Kā jau lielākā daļa krievvalodīgo Latvijā, jutu līdzi Krievijas izlasei. Bet savas simpātijas man bija arī pret Nīderlandes izlasi.

Daudz Tavu draugu spēlē ārzemēs. Vai pats vēl ceri uzspēlēt ārzemēs?
Protams, katrs futbolists vēlas spēlēt stiprā čempionātā, bet, lai aizbrauktu uz spēcīgu čempionātu, vajag sevi labi pierādīt mūsu pašu čempionātā.

Zinām, ka esi paspējis uzspēlēt arī ārzemēs. Kas īsti Tev tur neizdevās?
Sākumā parakstīju līgumu ar Polijas komandu uz pussezonu. Viss bija labi, spēlēju daudz, guvu vārtus, parakstīju līgumu ar Polijas aģentu, kurš man apsolīja atrast labu komandu. Cerot uz viņa solīšanām, nogaidīju tik ilgi, ka biju spiests atgriezties atpakaļ Latvijā.

Vai tiesa, ka bija mirklis Tavā dzīvē, kad vēlējies mest mieru futbolam?
Jā, pagājušajā gadā. Biju pavadījis trīs mēnešus treniņos ar FC „Jūrmala” komandu un vienu dienu pirms pieteikuma termiņa beigām čempionātam, komandas vadība man paziņoja, ka vairs neesmu viņiem nepieciešams. Līgums, ko biju parakstījis ar viņiem, bija nederīgs, un es paliku bez komandas. Tādēļ biju nolēmis mest mieru futbolam. Tomēr liels paldies FK „Nikars” komandas trenerim Aleksandram Dibrivnijam, kurš man piedāvāja pamēģināt savus spēkus futzālā. Tā nokļuvu futzālā, kur nospēlēju pilnu sezonu.

Tomēr Tevi pievelk tas futzāls. Esam Tevi pieraduši redzot spelējam gan lielo futbolu, gan futzālu. Nav grūti tā pāriet no viena uz otru?
Katru ziemu es parasti spēlēju futzālu ar draugiem, tā ka pierast nebija grūti. Toties pēc futzāla bumbas pierast pie lielā futbola bija ļoti grūti. Tomēr ar neatlaidību atcerējos, kā jāspēlē lielais futbols un esmu atgriezies.

Ko Tu vēlies pateikt visiem FK „Daugava Rīga” atbalstītājiem?
Sākumā vēlos pateikt lielu paldies tiem dažajiem atbalstītājiem, kuri jūt mums līdzi, atbalsta mūs. Vēlos pateikt, ka centīsimies parādīt skaistu futbolu, kurš patīk visiem skatītājiem. Un ar savu spēli centīsimies pateikt paldies viņiem par to, ka viņi mūs atbalsta.

Vitālija Ziļa karjera

Izmantotie resursi:
Daugava Rīga FC