Valtera klubs "Unicaja" 2013. gadā turpinās spēlēt Eirolīgā

Lai gan “Unicaja” piedzīvoja zaudējumus Eirolīgas “Top 16” kārtas pirmajās četrās spēlēs, kluba ilgtermiņa pozīcijas turnīrā tas nav ietekmējis. Tāpat kā “Real Madrid”, “FC Barcelona” un “Caja Laboral” klubi, “Unicaja” arī nākamsezon Eirolīgā startēs ar prestižo A licenci, kas ļauj Eiropas spēcīgāko komandu sacensībās startēt trīs gadus pēc kārtas.

“Malagas “Unicaja” ir paraugs daudziem klubiem ne tikai sportā. Veikts labs darbs sociālajos un mārketinga jautājumos,” uzsvēra Bertomeu.

Eirolīgas ģenerāldirektors noraidīja baumas par iespējamu Spānijas klubiem piešķirto licenču skaita samazinājumu. ACB līgas klubiem pieder četras no trīspadsmit A licencēm, bet Eirolīgā šosezon spēlē pavisam piecas Spānijas komandas, Jāņa Blūma pārstāvēto Basku zemes klubu “Gescrap Bizkaia” ieskaitot.

Vai Malagā ir iespējams rīkot Eirolīgas “Četru Finālu”? Bertomeu tādu priekšlikumu noraidīja, atzīmējot, ka prestižās sacensības var uzņemt tikai arēnas ar vismaz 15 000 skatītāju ietilpību. Pēdējā gada laikā to papildinājušas divas zāles - “Žalgira” arēna Kauņā un “Fenerbahce Ulker” arēna Stambulā.

Nākamsezon Eirolīgas spēles notiks ceturtdienās un piektdienās, bet “Top 16” kārtā komandas tiks sadalītas divās grupās pa astoņām vienībām katrā. Tas nozīmē, ka daļu nacionālā čempionāta spēļu vajadzēs pārcelt uz svētdienu.

"Unicaja" sestdien pārtrauca septiņu zaudējumu sēriju, ACB izbraukuma spēlē pārspējot Valjadolidas komandu, bet Valters tika iekļauts turnīra divdesmitās nedēļas simboliskajā piecniekā.

ULEB Eirolīgas vēsture

Piektdien, 2000. gada 9. jūnijā, Sitges pilsētā dienvidos no Barselonas tikās septiņu ULEB pārstāvēto līgu un vadošo Eiropas profesionālo klubu pārstāvji, vienojoties radīt un apsaimniekot jaunas kontinenta spēcīgāko komandu sacensības. Pirms tam Eirolīgu organizēja Starptautiskā basketbola federācija FIBA.

Īsā laikā ULEB rīkotais turnīrs kļuva par galveno, bet 2002. gada oktobrī notika ULEB kausa dibināšana. Starplaikā organizācijas rindas papildināja Vācijas, Nīderlandes, Polijas, Austrijas un Adrijas līgas. Tām sekoja Lietuvas, Čehijas un Izraēlas līgas, savukārt 2011. gada maijā ULEB durvis tika atvērtas Krievijas Profesionālajai basketbola līgai.

ULEB kodolu veido lielais sešnieks – Spānijas ACB, Francijas LNB, Itālijas LEGA, Grieķijas HEBA, Vācijas BBL un Adrijas līga (dibināta Slovēnijā).

Licenču sistēma

2009. gada aprīlī ULEB paziņoja par jaunu Eirolīgas kvalifikācijas sistēmu, vadošajiem klubiem piešķirot A, B un C licences, kas garantēja automātisku dalību pamatturnīrā. Tika izsniegtas trīspadsmit A licences, kuru vērtību 60% apmērā veidoja sportiskie rezultāti no 2003. gada sezonas, 30% TV ieņēmumi un 10% arēnu apmeklējums.

A licences saņēma četri Spānijas klubi “Real Madrid”, “Regal FC Barcelona”, “Caja Laboral” un “Unicaja Malaga”, pa diviem klubiem no Grieķijas (“Olympiacos”, “Panathinaikos”), Turcijas (Stambulas “Efes Pilsen” un “Fenerbahce Ulker”) un Itālijas (“Montepaschi Siena” un “Lottomatica Roma”), kā arī Kauņas “Žalgiris”, Maskavas CSKA un “Maccabi Tel Aviv”. Licences ir derīgas trīs gadus. B licences ir derīgas vienu gadu un tiek izsniegtas pārējiem Eiropas spēcīgākajiem klubiem, galvenokārt nacionālo čempionātu uzvarētājiem. C licence tiek piešķirta Eiropas kausa ieguvējiem.

2011. gada vasarā notika pirmās izmaiņas. A licence tika atņemta Romas klubam “Lottomatica” un piešķirta Polijas čempionvienībai Gdiņas “Asseco Prokom”. B licences saņēma Jāņa Blūma pārstāvētā “Bilbao Basket”, Edmunda Dukuļa tobrīd pārstāvētā Itālijas vicečempione “NGC Cantu”, Horvātijas “KK Zagreb”, Francijas čempione “SLUC Nancy”, Vācijas “Brose Baskets”, Dāvja Bertāna tobrīd pārstāvētā “Union Olimpija”, Belgradas “Partizan”, kā arī kvalifikācijas uzvarētāji Stambulas “Galatasaray” un Šarleruā “Spirou Basket”. C licenci nopelnīja Kazaņas “UNICS”, Eiropas kausa finālā apspēlējot Seviļas “Cajasol”. Pie “wild-card” tika “Emporio Armani Milano”.

Izmantotie resursi:
Web Oficial del Club Unicaja Baloncesto