OHL apaļais galds: ko darīt ar lietuviešiem un tiešraidēm, kur ved nākotne

Uz jautājumiem atbildēja līgas pieredzējušākais spēlētājs Krišjānis Rēdlihs ("Mogo"/LSPA), čempionu uzbrucējs Kārlis Ozoliņš, "Zemgales" vārtsargs un vārtsargu treneris Rihards Cimermanis, bronzas medaļnieka "Kurbada" kapteinis Artūrs Ozoliņš, "Prizmas" vārtsargs Jānis Auziņš, "Prizmas" galvenais treneris Ēriks Miļuns, "Mogo"/LSPA galvenais treneris Ģirts Ankipāns, kā arī trīs žurnālisti – leģenda Jānis Matulis (Tvnet), Mārtiņš Lācis (hokejazinas.com) un Lotārs Zariņš (LTV, Latvijas Radio, TV4).

Jautājumi tika nosūtīti arī Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretāram Robertam Pļāvējam, taču OHL jumta organizācijas pārstāvis termiņā, kāds bija dots arī citiem, uz jautājumiem atbildes neiesniedza.

1. Vai šī sezona līgai bija labāka par iepriekšējo?

Ēriks Miļuns: Ja runājam par čempionātu, nevis komandām, tad tas bija interesantāks. Komandas bija līdzīgākas. Vidējais līmenis bija zemāks nekā gadu iepriekš, bet līdzīgāks, jo vadošās komandas bija nosacīti vājākas, apakšējās bija nosacīti stiprākas.
Artūrs Ozoliņš: Līmenis noteikti bija augstāks. Vairāk konkurētspējīgu komandu, līdz ar to čempionāts noteikti bija interesantāks.
Rihards Cimermanis: Kā līgai neredzu nekādus uzlabojumus, attīstību. Pievienojās "Kurbads" un "Panter", tas arī viss.
Jānis Matulis: Jā un nē. Nē tāpēc, ka čempions "Zemgale" pērn spēlēja arī Somijas otrajā līgā, praktiski ar diviem sastāviem un izslēgšanas spēlēs bija izteikti favorīti. Šajā sezonā spēku samērs izlīdzinājās, diemžēl uz lejas pusi, jo pagājušās sezonas "Zemgale" un šīs sezonas "Zemgale" tomēr bija divi spēka un meistarības ziņā dažādi lielumi. Toties "Mogo", pārdomāti gatavojoties izslēgšanas spēlēm, tās arī uzvarēja. Plusi: noteikti konkurētspējīgāka bija "Prizma", arī "Kurbada" atgriešanās Latvijā vidējo līmeni noteikti paaugstināja.
Kārlis Ozoliņš: Ar "Kurbada" un Panteru pievienošanos – pavisam noteikti.

Ģirts Ankipāns: Viennozīmīgi šī sezona bija krietni labāka nekā iepriekšējā. Daudz augstāka konkurence, labāk organizētas komandas – gan spēļu līmenis hallēs, gan no treneru puses bija interesantāka sacensība. Vecās vērtības "Mogo" un "Zemgale" saglabājās iepriekšējā līmenī, varbūt "Zemgale" pēc Somijas bija nedaudz vājāka. "Kurbads" iedeva savu odziņu ar halli un atmosfēru, un gribu būt starp labākajiem. Tas pacēla līmeni. "Prizma" iespringa vairāk nekā iepriekšējos gados. Protams, savu artavu iedeva igauņi – savdabīga komanda, spēlē nedaudz citādu hokeju nekā mēs esam pieraduši, ir līdzīgāki somiem. Žēl, ka Kauņa nenoturēja sākumā uzņemto līmeni un playoff nesastādīja konkurenci. Man likās, ka tas būs grūts pretinieks, vēl ņemot vērā distanci, kas jābrauc. HS "Rīga" puiši arī malači, kodās un iekodās, bet nedaudz pietrūka spēka, lai ceturtdaļfinālā sastādītu konkurenci "Kurbadam".
Jānis Auziņš: Viennozīmīgi bija labāka, jo bija vairāk konkurējošas komandas.
Krišjānis Rēdlihs: Bija. Pienācēji bija kvalitatīvi un bija labas spēles pret viņiem.
Mārtiņš Lācis: Jā, labāka, ja vērtējam kopējos rezultātus. Vairs nebija sagrāves ar 15 vārtu starpību. Arī Tallinas kluba ienākšana kopējo līmeni nedaudz pacēla. Intrigu uzkurināja arī "Kurbada" atgriešanās čempionātā.
Lotārs Zariņš: Domāju, ka šī sezona noteikti bija labāka. Katra lielā zvaigzne, kas papildina turnīru, ir ar plusa zīmi. Mārtiņš Karsums, Gints Meija – viņi pacēla līmeni gan hokeja, gan popularitātes ziņā. Tas, ka "Zemgale" nespēlēja Somijā, bija pluss vietējam čempionātam, jo uzmanība bija vērsta tikai uz OHL.

17 gadus vecais Aleksandrs Zaprivoda OHL 1/4 fināla sērijas pirmajā spēlē izskolo Kurbada pieredzējušo aizsargu Aleksandru Galkinu 🤯🎯 pic.twitter.com/k9V2jMaFqh

— Ulvis Brože (@UlvisBrozhe) March 3, 2024

2. Igauņi debijā pierādīja, ka var. Ko darīt ar trīs komandām no Lietuvas?

Krišjānis Rēdlihs: Igauņi ienāca kvalitatīvi. Kā spēlētājs gribētu teikt – ja Lietuva uztaisītu vienu labu komandu, tad ieguvēji būtu arī mēs. Tagad ieguvēji ir tikai lietuvieši.
Rihards Cimermanis: ⁠Tās ir amatieru komandas, kuras mums nav vajadzīgas. Bet ko gan mēs varam izdarīt, ja līgā ir tikai piecas Latvijas komandas? Bez kaimiņu komandām mēs pat Elites pasaules čempionātā nedrīkstētu spēlēt.
Kārlis Ozoliņš: Tas ir labs jautājums: vai mums tādi klubi ir vajadzīgi? Es domāju, ka pavisam noteikti, jo negribētu atgriezties pie scenārija, kad ar katru komandu jāspēlē sešas spēles – un tad vēl play-off. Jāmeklē cēloņi un risinājumi. Nedomāju, ka šo klubu budžeti ir mazāki nekā Latvijas klubiem. Ja problēma nav naudā, tad pārējo var atrisināt. Ja komanda vai pat divas no šīm sāk slidot tikai no septembra, tas parāda, ka klubiem īsti nav sapratnes, kā un kāpēc gatavoties sezonai, vai arī nav vēlmes ieguldīt kaut kādu darbu, lai varētu pacīnīties. Tāpat es teiktu, ka Kauņas "City" šogad bija normāla līmeņa komanda, līdz brīdim, kad zaudēja iespējas tikt play-off. Bet arī NHL tā notiek.

Lotārs Zariņš: Cik saprotu, ir nosacījums no IIHF – ja ir Baltijas līga, tad ir arī lielāks finansējums no IIHF puses. Mēs kā zirgi velkam vezumu, kas ir Lietuvas komandas. Igauņi mums palīdz, lietuvieši velk uz leju. Vajadzīgas stingrākas pārrunas ar lietuviešiem. Ja viņi nemainās, tad kāda no komandām jāslēdz ārā.
Artūrs Ozoliņš: Jā, igauņi ļoti labi iekļāvās. Prieks par to, ka sastādīja konkurenci. Lietuviešiem jāturpina augt. Manā skatījumā lietuvieši spēra diezgan lielu soli uz priekšu, salīdzinot ar pirmo sezonu. Ja viņi atradīs finansējumu un spēs piesaistīt spēlētājus, paliks tikai labāk.
Jānis Matulis: Tallinas "Panter" kā vēl viens no šā čempionāta plusiem. Laikam jau tad, ja igauņi kaut ko izdomā, tas ir gana nopietni. Tā bija arī 2007./2008. g. sezonā, kad "Samsung" Premjerlīgā debitēja Tartu "Big Diamonds". Savukārt ar lietuviešiem pretēja tendence: viņi grib spēlēt Latvijas/Baltijas čempionātā, bet jau no paseniem laikiem, kad spēlēja tikai Elektrēnu "Energija", tur bija stipri tālu pat no pusprofesionālā hokeja. Nav Latvijas Hokeja federācijas spēkos būtiski ietekmēt Lietuvas klubus, varbūt loģiskāk būtu, ja spēlētu tikai divi, taču stiprāki. Bet spēlē trīs. Sezonas sākumā "Kaunas City" ar duci leģionāru sastāvā it kā bija konkurētspējīga, taču, tuvojoties play-off, pagura un palika septītā.
Ēriks Miļuns: Lietuvieši nebija tik vāji visu sezonu, kā viņiem sanāca brīžiem, vismaz manā skatījumā. Maz bija spēļu, par kurām varētu teikt, ka iepriekš bija paredzams liels rezultāts. Protams, laiku aizņem braukšana pie viņiem, un sliktākais, ja tas notiek darba dienās. Mums ir skolnieki, studenti un strādājošie. Domāju, nākamgad braucienus vajadzētu tikai brīvdienās. Igauņi bija labāki, un ar viņiem bija grūti. Iespējams, viņiem arī bija lielāks budžets un nopietnākā gatavošanās. Domāju, ka nākamgad viņi būs vēl spēcīgāki.
Ģirts Ankipāns: Piekrītu, ka igauņi parādīja, ka var. Diezgan organizēta komanda, var redzēt, ka ieguldīts darbs. Varbūt pietrūka spēlētāju resursu, lai noturētu līmeni – viņiem bija ļoti spilgtas spēles un arī blāvas spēles. Bet viņi iekoda visām komandām. Kauņa sākumā bija organizēta, kvalitatīva, pat lai varētu cīnīties par medaļām. Varbūt spēlētāju bija par maz, neizturēja slodzes… Sezonas sākumā bija simpātiska komanda. Ja būtu tikai viena Lietuvas komanda, tā noteikti konkurētu vadošajām komandām. Bet katrs no trīs klubiem ir atsevišķs stāsts, un nedomāju, ka viņi grasās apvienoties. Tikai Lietuvas federācija varētu apvienot, lai viņi būtu konkurētspējīgāki un efektīvāk izmantotu mūsu čempionātu, gatavojoties izlasei.

Jānis Auziņš: Igaunija parādīja ka spēj konkurēt ar jebkuru komandu OHL.
Mārtiņš Lācis: Lietuvas komandas ir jāatstāj. Brīžiem gan lietuviešu attieksme pret spēlēm, piesakot tikai 15-16 laukuma spēlētājus, radīja jautājumus, vai no dalībniekiem pieklājīgi sagaidīt šādu attieksmi. Cik zinu, vairākām Lietuvas komandām finansējums ir pietiekošs, lai salīdzinoši sekmīgi nokomplektētu sastāvu un spētu piesaistīt arī leģionārus. Jautājums lietuviešiem – kādi ir viņu pašu mērķi OHL? Attīstīt tikai Lietuvas iekšējo hokeju vai arī pacīnīties par Baltijas spēcīgākās komandas nosaukumu?

3. Vai klubi pietiekami aktīvi strādā ar līdzjutējiem, ziņo sociālajos tīklos un sadarbojas ar medijiem?

Ģirts Ankipāns: Ir klubi, kas darbojas spilgtāk. Ir klubi, kam noteikti vajadzētu daudz, daudz, daudz pielikt. Tas varētu būt arī līgas jautājums – nolikt klubiem noteikta augstuma latiņu, to ierakstīt reglamentā, kādam jābūt līmenī. Nav noslēpums, ka mūsdienās, pareizi izmantojot sociālos tīklus, var iegūt fanus un skatītājus pie TV. Šai līgai tas ir neizmantots resurss.
Rihards Cimermanis: Nē.

Jānis Auziņš: Vajadzētu vairāk piestrādāt pie sociālajiem tīkliem un medijiem. Uzskatu, ka "Kurbads" un "Zemgale" to dara vislabāk, tādēļ tās arī ir apmeklētākās komandas.
Ēriks Miļuns: Kā vienmēr – var būt labāk, vairāk, biežāk. Darbība notiek katrā komandā. Arī mums pašiem gribētos vairāk, bet tas prasa zināmus resursus. Mums tas nenotiek tik sekmīgi, kā gribētos pašiem, bet centīsimies uzlabot.
Lotārs Zariņš: Neteiktu, ka strādā gana labi. Ir atsevišķi izņēmumi, piemēram, "Kurbads". Viņi rāda piemēru visiem, kā jārada saturs. "Zemgale" arī epizodiski pieslēdzas, bet "Kurbads" ir pirmajā vietā. Apskatoties "Mogo" sociālos tīklus vai mājaslapu – zirnekļu tīkli… Lai turnīrs augtu, jāaug arī pašiem klubiem. Labs piemērs ir futbols, kur paši klubi nosaka, kā piesaistīt uzmanību.
Jānis Matulis: Laikam vislabāk ar līdzjutējiem strādā "Kurbads" un "Zemgale", kur ir šādas tādas akcijas. "Mogo" jau kuro sezonu pēc spēlēm presei piesūta epastus. Klubiem it kā ir mājas lapas, bet pārsvarā tās informatīvi ir tukšas. No otras puses – treneri un klubu direktori/menedžeri labprāt dalās ar informāciju. Man konkrēti ar to pietiek, bet citiem var arī nepietikt.
Mārtiņš Lācis: OHL klubi varētu aktīvāk strādāt ar līdzjutēju piesaisti un mediju attiecībām. Ir daži klubi, kurus noteikti var paslavēt par aktivitāti sociālajos tīklos, taču nepatīkamu ainu drīzāk var novērot hallēs, kurās klubi spēlē. Vairākas no tām vizuāli nav pievilcīgas, tajās netiek ieguldīti līdzekļi un veikti uzlabojumi.
Artūrs Ozoliņš: Kā kurš klubs. Uzskatu, ka klubs, kuru es pārstāvu – "Kurbads" –, ar līdzjutējiem un sociālajos tīklos darbojās labi. Par citiem klubiem nemācēšu komentēt. Noteikti, ka ir vieta izaugsmei pilnīgi visiem.

Krišjānis Rēdlihs: Laiks iet uz priekšu, un klubi veic soļus, lai palielinātu ietekmi sociālajos tīklos. Bet noteikti ir vēl daudz vietas, lai pilnveidotos. Mūsdienās būtu tikai normāli, ja komandas darbotos aktīvāk.
Kārlis Ozoliņš: ⁠Par šo man grūti atbildēt. Vienmēr jau var labāk. Liekas, ka visas komandas liek kādu informāciju par spēļu laikiem un rezultātiem sociālajos tīklos. Neesmu dzirdējis, ka kāds, kas vēlētos redzēt spēli, nevarētu atrast informāciju. Par sadarbību ar medijiem es nevaru spriest, katrā ziņā es sadarbojos!

4. Spēļu tiešraides - labāk palikt pie pašreizējā formāta, kad visas spēles tiek rādītas vienlīdzīgā līmenī, vai tomēr veikt izmaiņas (kādas)?

Artūrs Ozoliņš: Latvijas līmenim formāts tiešraidēm ir labs. Nezinu, kādas izmaiņas varētu veikt. Visu, kas interesē, var redzēt. Mani personīgi apmierina.
Ģirts Ankipāns: To teicu pēc pagājušā gada fināla un varu atkārtot vēlreiz – rādot spēles fināla kvalitātē, mēs iegūtu diezgan lielu auditoriju. Bez šaubām tā ir investīcija, bet investīcija, kas atmaksātos. Zinu cilvēkus, kas nekad nebija skatījušies Latvijas čempionātu, un viņi novērtēja līmeni, ja pareizi parāda, no pareizajiem leņķiem. Un pašiem spēlētājiem ir daudz patīkamāk, ja viņus parāda tādā kvalitātē. Šo jautājumu varētu sasaistīt kopā ar sociālajiem medijiem – kvalitatīvas spēles. Vismaz viena spēle nedēļas nogalē, izceltā spēle nedēļas nogalē. Ar to jau pietiktu, lai mēs varētu startēt.
Kārlis Ozoliņš: Manā skatījumā spēles vajadzētu rādīt kā finālā – ar kamerām no vairākiem rakursiem. Spēle uzreiz izskatās ātrāka, dinamiskāka un skatītājiem daudz interesantāka. Daudzi cilvēki bija ļoti apmierināti ar kvalitāti.
Rihards Cimermanis: Rādīt vienu divas spēles nedēļā (ar top4 komandām), bet vizuāli pievilcīgi un interesanti: ar vairāk kamerām un ekspertu studiju, kur pastāta un parāda aktuālo par līgu.
Jānis Auziņš: Palikt pie pašreizējā formāta. Pielikt komentētājus Lietuvā. Sīvākās cīņas varētu arī pārraidīt TV.
Jānis Matulis: Spēļu tiešraides. Mani principā apmierina, bet tas ir baigais šiks – translēt visas (!) spēles. Bet ne man par to lemt.
Ēriks Miļuns: Spēļu tiešraides bija labas un laicīgas. Tā ir pozīcija, kas ir ar plusa zīmi. Varbūt kaut kad no Lietuvas spēles nebija redzamas, bet kopumā viss bija labi.
Lotārs Zariņš: 85% spēļu jābūt, mazāk jārāda tieši Lietuvas komandas. Lielākā daļa spēļu jārāda pa TV. Ir jārāda. Ja notiek kas interesants, iespējams to pēc tam apspēlēt arī izgriezumos un sociālajos tīklos.
Mārtiņš Lācis: OHL spēles pārsvarā notiek konkrētās dienās, bet vērts būtu apdomāt ideju par nedēļas vienu centrālo spēli, kura noteikti būtu redzama TV tiešraidē un nepārklātos ar citiem mačiem. Klubi, federācija un TV – tās ir trīspusējas attiecības un krietni plašāks temats. Ja OHL klubs pats spiests piemaksāt TV, lai tā nodrošinātu papildu kameras mājas spēlē, tad šis vairs nav vienādmalu trijstūris un kaut kas notiek nepareizi.
Krišjānis Rēdlihs: Pašreizējais formāts bija ok, bet ir jāiet uz priekšu. Fināls, kad filmēja TV6, tiek parādīts kvalitatīvāk, līdz ar to ir lielāka interese no līdzjutēju puses. Nav obligāti iesaistīt televīzijas, bet arī interneta pārraides vajadzētu dabūt nākamajā līmenī. Galvenais ir iet uz izaugsmi. Tad varbūt pēc laika parādītos līgumi ar televīzijām.

5. Kādā virzienā OHL vajadzētu tēmēt tuvāko piecu gadu griezumā?

Jānis Auziņš: Saglabāt pašreizējās komandas OHL. Labāku mājaslapu. Reklāmas spēlēm. Risināt problēmas ar tiesnešiem, par ko runā visi!
Artūrs Ozoliņš: Nezinu par piecu gadu griezumu. Vienīgais, ko gribu piebilst – varētu padomāt par playoff formātu. Par pagarinājumiem trīs pret trīs, finālsērijā spēle tiek izšķirta bullīšos... Viss saprotams – ledus noslogojums. Bet varētu pie tā piedomāt. Man tas iekrita acīs.
Kārlis Ozoliņš: Domāju, mēģināt izveidot līgu, kurā ir 10+ komandas, kuras visas ir kaut cik konkurētspējīgas savā starpā.
Krišjānis Rēdlihs: Gribētos, lai būtu spēkos līdzīgākas komandas. Hokejs kļūtu kvalitatīvāks, būtu lielāka konkurence un izaugsme. Gribētos, lai augtu līmenis ne tikai sociālajos tīklos, medijos, video, bet arī uz ledus. Pēdējos gados treneru korpusi palikuši kvalitatīvāki. Varbūt pat mazāk komandas, bet kvalitatīvākas un savā starpā konkurētspējīgākas.

Rihards Cimermanis: Attīstīt un strādāt ar vietējām Latvijas komandām, palīdzēt ar mārketingu, padarīt vizuāli pievilcīgāku komandu, hokeja haļļu un visas līgas tēlu. Strādāt uz publikas piesaistīšanu.
Ēriks Miļuns: Jājautā organizatoriem, ko var uzlabot. Ekonomiskā situācija valstī – diez vai varētu veikt lielus pavērsienus čempionātā. Vajadzētu saglabāt šo pašu līmeni un piesaistīt vēl kādu komandu vai komandas, bet tas ir ļoti dārgs prieks. Domāju, vajadzētu censties saglabāt to, kas ir, un tiekties uz kaut ko vairāk. Protams, var strādāt pie kopējas skatītāju piesaistes un spēļu popularizēšanas, lai skatītāju būtu vairāk un hokeja līmenis būtu aktīvāks, bet mēs arī redzējām – pat piesaistot spēlētājus ar uzvārdiem, nav tā, ka no tā piesaistās publika.
Ģirts Ankipāns: Līgai vajadzētu attīstīties, kas arī tiek darīts – iesaistītas visas Baltijas valstis. Teorētiski nākotnē var pieslēgt kādu somu klubu, varbūt ieiet tajā sistēmā, varbūt kādu poļu klubu. Mūsu līgai noteikti ir jāpaplašinās, tas būtu viens no galvenajiem aspektiem, lai līga kļūtu populārāka. Tas iet kopā ar mārketingu, sociālajiem medijiem un translācijām. Līgai jākļūst jaunākai, profesionālakai. Jāiesaista jaunie spēletāji, ar viņiem jāstrādā. Līgu noteikti var padarīt par pārejas posmu starp junioriem un pieaugušo hokeju. Līga, kas palīdz atrast ceļu uz pieaugušo hokeju. Tas ir sarežģīts moments – kur man iet pēc U18, ko darīt? OHL varētu spiest uz šiem spēlētājiem, audzināt un veidot viņus par profesionāliem hokejistiem. Lai viņi 21-22 gados var startēt profesionālajā hokejā Zviedrijā, Somijā, Francijā. Ja nē, tad būsim izaudzinājuši sev hokejistus, kuri reizē strādā, mācās un turpina spēlēt. Nošausim divus zaķus – vai nu kādam palīdzēsim kļūt par profesionālu hokeju, vai arī celsim paši savu līmeni.
Mārtiņš Lācis: Uzskatu, ka būtu jādomā par reglamenta maiņu vai vismaz viena sezona jāaizvada testa režīmā ar jaunajām izmaiņām. Pie esošā komandu skaita to grūti izdarīt, bet varbūt risinājums būtu spēlēt piecus apļus, kur pēdējo no tiem savā starpā aizvadītu tikai pirmā sešinieka klubi, bet parējām komandām sezona noslēgtos pēc četriem apļiem. Iespējams, tas radītu intrigu cīņā par vietu playoff. Nenoliedzami, tās arī būtu papildu finanses no klubu puses. Ļoti vēlētos redzēt OHL atkal Liepāju, bet ar vienu nosacījumu – komanda kā minimums ir pusprofesionāla. Saprotu, ka ekonomiskā situācija valstī neļauj radīt jaunus un stabilus/ilglaicīgus klubus. Tā vietā es būtu gandarīts, ja katrā no OHL klubiem būtu vismaz divi laba līmeņa leģionāri. Tas būtu tikai sākums kam jaudīgākam.

Lotārs Zariņš: Vajadzētu atgriezt Latvijas kausa izcīņu. Turnīrs, kas arī veicināja interesi. Piecgades mērķis – lai pēc pieciem gadiem skatītāju tribīnēs būtu vairāk. Jāstrādā klubiem, federācijai jānāk ar stingrākiem noteikumiem. Lai vismaz pirms un pēc spēles būtu ieraksts sociālajos tīklos. Tas prasa tikai sagatavi, kurā tikai jānomaina logo un rezultāts. Gribētos, lai pēc pieciem gadiem būtu pilnas tribīnes arī regulārajā sezonā, ne tikai playoff.
Jānis Matulis: Bieži jautā, vai šī sezona bija labāka/sliktāka? Viss ir diezgan relatīvi. Un čempionāta sportisko līmeni nav iespējams izmērīt. Tas pat nav vajadzīgs. Jo reāli katrā neatkarīgās Latvijas čempionātā bijušas divas vai trīs komandas, kas var uzvarēt čempionātu un kurām arī ir tāds mērķis. Sportiskā ziņā kā viens no interesantākajiem liekas 1995./1996. gada čempionāts – pirmā Latvijas Hokeja līgas sezona. Kad izjukusi bija “Pārdaugavas” meistarkomanda un ārpus Latvijas spēlēja tikai kādi 30 mūsu hokejisti. Labas bija arī abas "Samsung" Premjerlīgas sezonas (2007.-2009.), kad konkurētspējīgas bija "Liepājas metalurga", "Rīga 2000", ASK/"Ogres" un "Latgales" komandas. Arī LSPA ("Rīga-20"), jau pieminētie Tartu dimanti, bet… nevienas no šīm komandām vairs nav. Palikusi tikai 7. vietā finišējusī Elektrēnu "Energija". Runāt par piecu gadu perspektīvu nav reāli, bet… jāsaglabā Baltijas čempionāta formāts, varbūt vajag vēl vienu Igaunijas klubu, bet noteikti vajag Latvijas Virslīgas komandu Liepājā, Daugavpilī, Ogrē, Piņķos, varbūt arī Valmierā un Ventspilī. Spēlētāju pietiek – vairāk par 500 ārpus Latvijas. Vajadzīga nauda un hokeja fanātiķi šajās pilsētās, vai otrādā secībā.