Gabovs: "Skatīties citvalstu spēles nav tik aizraujoši kā vērot mačus klātienē"
FS "METTA/Latvijas Universitāte" futbolists Vladislavs Gabovs intervijā savas komandas mājas lapas preses sekretāram stāsta par savu līdzšinējo karjeru, iejušanos studentu rindās un daudz ko citu.
Protams, katrs treneris un katra komanda ievieš spēlētājā kaut ko jaunu, tāpat kā jauns spēlētājs atnes jaunas vēsmas komandā un FS "METTA/Latvijas Universitāte" nav izņēmums. Ja tiešāk par taktiskajiem risinājumiem, tad šeit esmu iepazinis arī tādus, ko iepriekš nebiju redzējis nekur. Jauna man arī pozīcija, jo tik daudz kā FS "Metta/LU" par balsta pussargu vēl nebiju spēlējis. Vēl varu piebilst, ka viss treniņprocess ir ļoti augstā līmenī un arī tur pa vidu pamatuzdevumiem ir dažādas interesantas lietas, kas man bija jauninājumi.
Varbūt pats esi treneriem ieteicis ko jaunu?
Man bez kvalifikācijas ir grūti kaut ko tā ņemt un ieteikt [smejas]. Tas nav spēlētāja uzdevums, un mums ir labi treneri ar daudz dažādām idejām, tāpēc arī nav vajadzības to darīt.
Tad nu esam nonākuši līdz klasiskajam iepazīšanās jautājumam. Kā tu nonāci futbolā?
Domājams, tāpat kā lielākajai daļa spēlētāju viss sākās pagalmā. Vispirms uz kārtīgu futbola treniņu aizgāja mans draugs, un nākamajā dienā viņam līdzi devos arī es. Tas bija "Rīgas futbola skolā", un treniņi notika 96. vidusskolā.
Vēl viens tradicionālais jautājums - kā nokļuvi līdz FS "METTA/Latvijas Universitāte"?
Ceļš bija diez gan interesants [smaida]. Kā zināms, pagājušajā sezonā spēlēju Ventspilī un sezonas beigās guvu nopietnu savainojumu [kājas lūzums aut. piez.], kas sakrita ar līguma beigām. Starpsezonā bija vairāki piedāvājumi, taču nolēmu, ka FS "METTA/Latvijas Universitāte" ir labākais no variantiem. Svarīgi bija tikt pie vietas, kur varu lēnām atgūt formu, sākt spēlēt, turklāt mani vilināja arī iespēja uzsākt studijas. To jau sen biju plānojis, taču tas tā arī nebija sanācis. Nav noslēpums, ka šeit treniņi ir pakārtoti lekciju grafikam, tādējādi neviena no lietām necieš.
Par traumu nav patīkami runāt, taču vai beidzot no tās esi atguvies pilnībā un vari teikt, ka esi tikpat labā formā kā pērn?
Atguvies esmu, arī psiholoģiski viss kārtībā un ejot divcīņās par kāju vairs nedomāju, tā netraucē [smaidot trīs reizes nospļaujas pār plecu]. Arī forma uzņemta laba, taču, vai tik laba kā pagājušogad, grūti teikt, jo, neizejot pilnu pirmssezonas sagatavošanās ciklu, kondīcija diemžēl ir tāda viļņveidīga. Tieši pašreiz gan varu teikt, ka esmu viļņa augšpusē. [smaida]
Tiki nominēts 2011. gada Virslīgas labākā spēlētāja balvai, kas neapšaubāmi pierāda tavas kvalitātes. Vai FS "METTA/Latvijas Universitāte" bija vieta, kur uzkrāt spēkus, lai dotos tālāk vai paliekot Virslīgā, arī tu varētu palikt šeit?
Mēs darām visu, lai saglabātu vietu spēcīgāko sabiedrībā un, ja tas izdosies, uzskatu FS "METTA/Latvijas Universitāte" par ļoti labu variantu, kur palikt. Neierados pie studentiem, lai uzkrātu spēkus. Es redzu, kā komanda un visa organizācija progresē, un arī es augu tai līdz. Protams, man ir savi mērķi un vēlmes sevi pamēģināt citā līmenī, taču tā nav runa par Latvijas čempionātu. Ja būs piedāvājumi no ārvalstīm, es mēģināšu, tas nav noslēpums. Pagaidām gan es redzu daudz komponentus, kurus uzlabot un FS "METTA/Latvijas Universitāte" ir lieliska vieta, kur to darīt, piedevām palīdzot arī klubam. Neslēpšu, ka šai organizācijai redzu lielu perspektīvu.
Vasarā bija runas, ka tevi savā sastāvā vēlas redzēt gan "Skonto", gan "Ventspils". Vai iepriekšējā atbildē minētie faktori arī bija tie, kas noteica tavu palikšanu pie mums?
Jā, protams.
Latvijas Universitātē pirmais gads tūlīt būs galā, kā patīk un kā jūties iemests atpakaļ studentu pasaulē?
Ir interesanti un svarīgi, ka man patīk, tas ko mācos. Studijas, tā nav nekāda vieglā pastaiga [smejas], kā citiem varētu šķist. Ir jāmācās un mācīšanās attīsta domāšanu, palīdz ātrāk un pareizāk pieņemt lēmumus un tā ir lieta, kas noder arī uz futbola laukuma.
Tava izvēle studēt Fizikas un matemātikas fakultāte nav no tām ierastākajām futbolistu vidū. Ko tieši mācies un kāpēc izvēlējies šo virzienu?
Izvēlējos studiju programmu "Fizikas bakalaurs" un apgūstu pašlaik tiešām ļoti daudz ko. Izvēlējos tāpēc, ka jau skolā man vairāk patika un padevās tieši eksaktās zinātnes un jāsaka tāpat kā par FS "METTA/Latvijas Universitāte" komandu, es tajā redzu perspektīvas.
Vai zini, ka FS "METTA/Latvijas Universitāte" fanu pulka vadītājs Raivis Bēts Fizikas un matemātikas fakultātē studē doktorantūrā? Ja vajadzēs kādu konsultāciju, zināsi pie kā vērsties?
Jā, to es zinu un fakultātē esmu viņu arī sastapis. Ja būs nepieciešamība, noteikti arī jautāšu pēc padoma, taču līdz šim esmu pieradis, un man arī patīk visas problēmas atrisināt pašam.
Studējot noteikti esi domājis par nākotni. Ar ko to saisti?
Lielākoties nākotni saistu ar futbolu. Tas, ka mācos fizmatos, par sliktu noteikti nenāks, var nākt tikai par labu. Pēc karjeras beigšanas vismaz būs varianti un jaunas zināšanas ir vajadzīgas, lai paplašinātu savu redzējumu par pasauli.
Tagad, kad futbola un studiju apvienojumu esi iepazinis no iekšienes, vai vari teikt, ka tā sevi attaisno? Tiešām viss ir tik lieliski apvienojams, un arī pasniedzēji par tādu komandu zina un ir pretimnākoši?
Pasniedzēji, iespējams, zina, taču man personīgi līdz šim vēl neviens par to nav jautājis, jāprasa kā ir citiem. [smaida] Runājot par sistēmu, uzskatu, ka tādai valstij kā Latvijai tā ir ļoti laba. Daudziem futbolistiem pie mums izglītība ir problēma. Pats, kad spēlēju Igaunijā, centos studēt neklātienē, taču par spīti tam, ka izvēlējos samērā vieglu virzienu, nekas nesanāca. Ja pa dienu ir gan treniņi, gan studijas, ir jāizvēlas starp vienu vai otru un apvienošana kļūst neiespējama. Vismaz man tā bija. Varbūt citiem, kaut kā izdodas to savienot.
Vairāk par futbolu. Šogad tevi esam redzējuši vairākās pozīcijās. Kādās vispār vari spēlēt un kur pats sevi liktu, ja treneris ļautu izvēlēties pašam kā Mesi?
Vārtos laikam neietu [smejas], kaut gan bērnībā esmu pastāvējis arī tur. Noteikti izvēlētos kādu no pozīcijām, kur spēlēju tagad - malējais vai centra aizsargs, balsta pussargs. Varbūt arī par malējo pussargu varētu pamēģināt. Par uzbrucēju gan neietu, nav manī tas vārtu guvēja instinkts.
Daudz pozīcijas pieminētas. Varbūt varam īsumā izskriet cauri, kur kādas tad bijušas?
Pieminētā stāvēšana vārtos jau īsti neskaitās. Tur biju ielikts, kad man bija deviņi gadi. Jauniešu čempionātā spēlēju kā pēdējais aizsargs (libero), ja kāds vēl tādu pozīciju atceras un centra pussargs. Vēlāk turpināju kā malējais aizsargs, "Olimpā" uzspēlējot arī aizsardzības centrā un tagad FS "METTA/Latvijas Universitāte" pieslēdzu klāt arī balsta pussarga iemaņas.
Malējo aizsargu nozīme, šķiet, arvien pieaug. Vai lielā darba apjoma dēļ varam teikt, ka šīs pozīcijas spēlētājiem jānoskrien visvairāk?
Jā, loma tik tiešām ir krietni palielinājusies un, iespējams, tā varētu būt patiesība. Daudzi klubi meklē tieši tā sauktos uzbrūkošos malējos aizsargus.
Kāda ir tava attieksme pret šādu malējā aizsarga pozīcijas evolūciju?
Man tā ļoti simpatizē, patīk uzbrukt un īpaši patīk to darīt no aizsardzības, kad viegli pārredzi visu situāciju laukumā. Protams, lai to darītu, jābūt attiecīgām fiziskajām dotībām, taču, ja aizsargam tādas ir un viņš var paspēt pēc tam atgriezties atpakaļ, uzskatu, ka tas ir jādara.
Runājot par skriešanu uz priekšu, tavi sologājieni teju kļuvuši par firmas zīmi.
Godīgi sakot, balsta pussargam tā nav tā labākā ideja - skriet ar bumbu visiem cauri, ko man vairākkārt aizrādījis arī mūsu galvenais treneris [smejas]. Bet, ja redzu brīvu zonu, ko varu piepildīt, tad skrienu. Protams, labāk to ir darīt ar piespēli.
Viens no taviem tuvākajiem mērķiem varētu būt arī Latvijas izlase. Kas, tavuprāt, jāpieliek, lai izpelnītos pirmo izsaukumu?
Jāpieliek ir visur [smejas]. Svarīgi ir iziet pilnu treniņprocesu, būt gatavam fiziski un nobriedušam garīgi. Tāpat jābūt pārliecinātam par sevi un saviem spēkiem. Kad, tas viss sakritīs, tad arī varēšu sākt cerēt uz iekļūšanu kandidātos.
Kādi ir pārējie tavi mērķi?
Šobrīd vēl ir svarīgi uzņemt sportisko formu, lai pienācīgi noslēgtu šo sezonu un citā līmenī gatavotos nākamajai. Tāpat sniegums ir jāstabilizē, lai nebūtu viļņveidības un tad jau var sākt uzlabot dažādus komponentus. Tas arī galvenais, ja tiešām vēlos izpelnīties izsaukumu uz nacionālo izlasi.
Uzdodot šo jautājumu, vairāk biju domājis par mērķiem uzspēlēt ārpus Latvijas un augstākā līmenī nekā Igaunijā.
Protams, tas ir viens no mērķiem, taču tas viss ir savienots. Ja labi spēlēšu, mani pamanīs gan izlases sakarā, gan ārzemēs. Visam pamatā ir sagatavotība, attieksme un darbaspējas.
Ja par ārzemēm, kāpēc savulaik pieņēmi lēmumu spēlēt Igaunijā TVMK rindās?
Tiesa, toreiz vēl biju jauns. 18 gadi, turklāt nebiju pabeidzis skolu, bet tajā brīdī gribējās pamēģināt un tā bija reāla iespēja. Nebija tā, ka neko nezini. Kad aizbraucu, TVMK bija Igaunijas čempione, Latvijā čempionu sastāvā es toreiz nevarētu tikt. Nevaru teikt, ka tā simtprocentīgi bija labākā izvēle, taču tā nebija kļūda. Igaunijā apguvu ļoti daudzas lietas, kas noderēja vēlāk gan futbola ziņā, gan sadzīviski. [Vladislavs ar TVMK ieguva Igaunijas bronzu, uzvarēja Igaunijas kausā un Superkausā - aut. piez.].
Esi spēlējis daudzās komandās. Kā tās visas vari salīdzināt
Ja to sāktu, būtu jāstāsta gari. Katrai komandai ir sava specifika, taču visas vieno futbols [smaida].
Tad jautājumu pārfrāzēšu citādi. Kurā komandā, tavuprāt, visvairāk iemācījies un visvairāk ieguvi?
Tas ir grūts jautājums. Spēlējot "Audā" un "Olimpā", biju vēl ļoti jauns, un mērķis bija izjust Virslīgu, pamēģināt savus spēkus tajā. Tā bija bagāta pieredze toreizējā vecumā, neskatoties uz kluba infrastruktūru un citām lietām. Tā bija pāreja no jauniešu uz pieaugušo futbolu, kaut gan pa vidu vēl jāpiemin arī FK "Multibanka" ar Andreju Karpovu 1. līgā. FC TVMK jau bija profesionāls klubs ar zināmu vēsturi, infrastruktūru, mērķiem. Bet labākie sasniegumi, manuprāt, bija "Daugavā" un "Ventspilī" 2011. gadā Latvijas čempiona tituls - aut. piez.. Bet konkrēti atbildēt, kur visvairāk iemācījos, nevarēšu. Un arī, kur vismazāk, ne. Katra vieta attiecīgajā vecumā devusi kaut ko savu.
TVMK vairs neeksistē, bet vai vēl turpini sekot līdz notikumiem Igaunijas futbolā, un kāda, tavuprāt, ir situācija tur? Labāka nekā pie mums vai sliktāka?
Tiesa, TVMK vairs neeksistē. Pirmo gadu pēc aizbraukšanas no Tallinas Igaunijas futbolam sekoju diezgan pamatīgi, taču ar katru nākamo gadu tas notika arvien mazāk. Šobrīd, ja godīgi, lielu interesi tas vairs neizraisa. Situācija diez vai tur ir krasi labāka, apmēram tāda pati kā mums. Mūsu čempionāti attīstās, un abu valstu futbolisti arvien biežāk spēlē ārzemēs.
Paturpinot salīdzināšanas tēmu, ar Andri Rihertu kā galveno treneri biji sastapies jau "Audā". Ko vari teikt, kā viņš mainījies pa šo laiku?
Ir pagājis daudz laika un, protamas, pārmaiņas ir lielas. Patiesībā grūti spriest par laiku "Audā" - toreiz man bija 17 gadi. Gan es, gan Andris Riherts toreiz spērām savus pirmos soļus lielajā futbolā - es kā spēlētājs, viņš kā treneris. Varu teikt, ka tagad Andrim ir ne tikai ļoti labi saplānoti, interesanti, un atbilstoši augstākajam līmenim treniņi, bet arī organizācija kas to visu balsta.
Noslēgumā - tavs ieteikums, kam līdzjutējiem pievērsties starpsezonā, kad nebūs futbola spēļu?
Vispirms gribētos pateikties mūsu līdzjutējiem! Jūsu atbalsts ir ļoti vajadzīgs, un tas ļoti palīdz komandai! Jūs esiet labākie!
Jā, starpsezona ir grūts periods [smejas]. Bet labā ziņa ir tā, ka futbols ar Virslīgu nebeidzas. Mēs varam vērot Čempionu līgu, Eiropas līgas un citu valstu čempionāta spēles, kaut gan tas nav tik aizraujoši kā skatīties futbolu klātienē. Pats pārtraukumā noteikti aiziešu uz kādam LU basketbola komandas, KHL un minifutbola spēlēm. Mans novēlējums ir nesēdēt mājās, izbaudiet ziemu, sportojiet un atbalstiet FS "METTA/Latvijas Universitāte" pēdējā šīs sezonas spēlē.
Izmantotie resursi:
METTA (interviju sagatavoja Elvijs Ēglis)
[+] [-]
+4 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Bet, lai nu kā, veiksmi laukumā un mācībās. Darbs un veiksme, un tad jau ne ārzemes, ne izlase neizpaliks.