15 fakti, kas jāzina par Latvijas handbolu pirms izlases debijas EČ finālturnīrā

1. VELDRE - VIENĪGAIS PASAULES ČEMPIONĀTA SIMBOLISKAJĀ IZLASĒ

1964. gada pasaules čempionātā Čehoslovākijā žurnālistu simboliskajā izlasē tika iekļauts 31 gadu vecais par "gaisa karali" dēvētais Ēriks Veldre. Viņš ir vienīgais Latvijas handbolists, kurš lielajos izlašu turnīros izpelnījies šādu godu. Veldre pats uzskatīja, ka šāds gods viņam acīmredzot tika par "līdaciņām" - viņš bija viens no pirmajiem pasaulē, kurš šādā veidā no malas izpildīja metienu. 2008. gadā Veldre tika atzīts par Latvijas handbola piecdesmitgades labāko spēlētāju. PSRS izlase 1964. gada pasaules čempionātā izcīnīja trīs uzvaras un piedzīvoja trīs zaudējumus, kopvērtējumā iegūstot piekto vietu.

2. VIENĪGĀS MEDAĻAS PSRS ČEMPIONĀTĀ

1967. gadā Rīgas "Daugava" ("Celtnieka" priekštece) izcīnīja bronzas medaļas PSRS čempionāta augstākajā divīzijā. Tās ir vienīgās medaļas Latvijas klubiem PSRS čempionātā. "Daugavas" komandu vadīja Harijs Čebrikovs, kurš tolaik kļuva un palika vienīgais Latvijas PSR nopelniem bagātais handbola treneris. Bet 34 gadu vecumā nenovērtējama loma gan laukumā, gan ārpus laukuma bija Veldrem. Viņš laukumā bija kā treneris un piemērs visiem komandas biedriem.

3. VILSONS - PIRMAIS ČEMPIONU KAUSA IEGUVĒJS UN OLIMPIETIS

Pirmais Latvijas handbolists, kas ieguvis EHF Čempionu kausu (Čempionu līgas priekštecis) un spēlējis olimpiskajās spēlēs, ir vārtsargs Jānis Vilsons. 1972. gadā viņš PSRS izlases rindās piedalījās Minhenes olimpiskajās spēlēs, kur piedalījās trīs mačos. PSRS sešās spēlēs izcīnīja trīs uzvaras, divreiz nospēlēja neizšķirti, bet vienreiz zaudēja, kopvērtējumā ierindojoties piektajā vietā. 1972./1973. gada sezonā Vilsons izcīnīja Čempionu kausu Maskavas MAI rindās. Tā bija pirmā PSRS handbola komanda, kas uzvarējusi Eiropas spēcīgākajā klubu turnīrā.

4. PĒTERSONS - OLIMPISKAIS VICEČEMPIONS

1980. gadā Rīgā dzimušais Latvijas handbola audzēknis Aleksandrs Pētersons 2008. gada Pekinā kļuva par olimpisko vicečempionu Islandes valstsvienības sastāvā. Islande ar divām uzvarām, diviem neizšķirtiem un vienu zaudējumu ieņēma trešo vietu B apakšgrupā, ceturtdaļfinālā pieveica Poliju (32:30) un pusfinālā Spāniju (36:30), bet finālmačā ar 23:28 piekāpās Francijai. Pētersons turnīrā guva 31 vārtus, bet rezultatīvākās spēles viņam bija apakšgrupā pret Krieviju (33:31) un ceturtdaļfinālā pret Spāniju, abās iemetot pa sešiem vārtiem.

5. ŠVANKS - PIRMAIS LATVIETIS BUNDESLĪGĀ

Pirmais Latvijas handbolists, kurš spēlēja pasaules klubu spēcīgākajā līgā - Vācijas Bundeslīgā - ir Edgars Švanks. 1995. gadā viņš 22 gadu vecumā pievienojās bundeslīgas klubam VfL "Hameln", kur pavadīja divas sezonas, bet kopumā Vācijā spēlēja līdz pat 2004. gadam. Latvijas izlases kreklā viņš aizvadīja 50 spēles, bet 12 pārbaudes mačus Švanks, kura vectēvs bija dzimis Vācijā, nospēlēja šīs valsts izlasē. Karjeras beigās Švanks atkal atgriezās Latvijas valstsvienībā, tomēr veselības problēmu dēļ līdz spēlēšanai netika.

6. KLEŠNIKS - PIRMAIS AR EIROPAS KAUSU

Pašreizējais izlases spēlētājs Evars Klešniks ir pirmais neatkarīgās Latvijas handbolists, kam izdevies izcīnīt kādu no Eiropas klubu kausiem. 2005. gadā Klešniks ar Vācijas klubu "TuSEM Essen" triumfēja Eiropas otrajā spēcīgākajā klubu turnīrā - EHF kausa izcīņā. Esenes klubā viņš nospēlēja līdz 2009. gadam, bet Vācijā (3. līgā) turpina spēlēt vēl šosezon.

7. KRIŠTOPĀNS - ČEMPIONU LĪGAS ZVAIGZNE

Pašreizējais valstsvienības līderis Dainis Krištopāns pērn kļuva par pirmo Latvijas handbolistu, kurš vinnējis prestižākajā Eiropas klubu turnīrā - EHF Čempionu līgā. Viņš ir arī pirmais, kurš ticis iekļauts gan visas sezonas, gan finālčetrinieka turnīra "All-Star" simboliskajā izlasē. Maķedonijas kluba "Vardar" rindās Krištopāns ar 94 precīziem metieniem bija otrs rezultatīvākais Čempionu līgas sezonas spēlētājs, bet finālspēlē pret Ungārijas klubu Vesprēmas "Telekom" (27:24) iemeta četrus vārtus.

8. PIRMAJĀ SPĒLĒ UZVARA

Latvijas vīriešu handbola 1993. gadā centās kvalificēties vēsturē pirmajam Eiropas čempionāta finālturnīram. Pirmajā mačā 15. aprīlī Kipras galvaspilsētā Nikosijā, kur Latvijas handbolisti svinēja uzvaru ar 32:28. Sestajā apakšgrupā Latvija ar divām uzvarām astoņās spēlēs ierindojās pirmspēdējā, ceturtajā vietā, atpaliekot no Spānijas (7-1-0), Polijas (5-1-2), Šveices (5-0-3), bet apsteidzot Kipru (0-0-8). Spānija būs Latvijas handbolistu pirmā pretiniece šīgada finālturnīrā. Pirms nepilniem 17 gadiem latviešiem pret spāņiem klājās ļoti smagi - 17. jūnijā izbraukumā tika piedzīvota sakāve ar 12:33, bet 16. oktobrī Bauskā zaudējums ar 22:29.

9. PIRMIE KVALIFIKĀCIJAS PLAY-OFF

Pirmoreiz Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra play-off kārtā Latvijas izlase Andra Gulbja vadībā tika 2007. gadā, kad pretī stājās Čehija. Pirmajā spēlē 10. jūnijā savās mājās tika piedzīvots minimāls zaudējums ar 30:31 (Klešniks 9 - Jīha 12), bet 16. jūnijā viesos Latvija kapitulēja ar 26:33 (Serafimovičs 5, Trifanovs 5 - Nocars 7). Pirms tam Latvija bija spēlējusi arī pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīra play-off kārtā, 2004. gadā abās spēlēs zaudējot Spānijai (23:36 un 24:34), kas pēc pusgada pirmoreiz vēsturē kļuva par pasaules čempioni.

10. NELAIMĪGĀKĀ UZVARA KARJERĀ

2016. gada 15. jūnijā Latvijas handbolisti bija tuvāk pasaules čempionātam nekā jebkad iepriekš. Play-off kārtas atbildes spēlē Latvija ar 28:26 pieveica Baltkrieviju, divu maču summā panākot 52:52, taču vietu finālturnīrā ieguva baltkrievi, kuri bija iemetuši vairāk vārtu izbraukumā. No vietas pasaules čempionātā Latvijas izlasi šķīra 40 sekundes. Spēles iznākumu raksturo Antolija Kreipāna bēdīgais secinājums, ka šī ir nelaimīgākā uzvara viņa žurnālista karjerā.

11. LIELĀKĀ UZVARA LATVIJAS HANDBOLA VĒSTURĒ

Latvijas izlase pagājušā gada 12. jūnijā Valmierā vietu Eiropas čempionāta finālturnīrā nodrošināja, pateicoties uzvarai pār 2017. gada pasaules čempionāta bronzas medaļu ieguvēju Slovēniju (25:24). To var uzskatīt par līdz šim lielāko uzvaru Latvijas handbola vēsturē. Ar 13 gūtiem vārtiem šajā mačā izcēlās Krištopāns.

12. ASTOŅI GALVENIE TRENERI

Pašreizējais Latvijas izlases galvenais treneris Armands Uščins ir astotais valstsvienības galvenais treneris un trešais no bijušajiem Latvijas izlases spēlētājiem. Pirmais izlases galvenais treneris bija Dzintars Kurmis, kuram sekoja Andris Ulāns un Andris Gulbis, kurš pie valstsvienības stūres bijis pārliecinoši visilgāk. Pēc tam izlasi vadījuši Jānis Žīdens un Aleksejs Ļeonovs, bet pēdējie trīs ir bijušie izlases spēlētāji - Valdis Labanovskis, Uģis Vikštrems un Uščins.

13. SIMTS SPĒĻU TRIJOTNE

Latvijas izlases vēsturē trīs handbolisti aizvadījuši vismaz 100 spēles - pašreizējais galvenais treneris Uščins, kā arī vārtsargs Dmitrijs Bražņikovs un līnijas spēlētājs Margots Valkovskis. No pašreizējiem spēlētājiem vistuvāk zīmīgajai robežai ir Jānis Pavlovičs (98 spēles), kurš ir iekļauts izlases kandidātu paplašinātajā sarakstā, taču nav pārliecības, ka viņš spēlēs finālturnīrā. No tiem, kas Norvēģijā noteikti spēlēs, 90 spēles izlases kreklā ir Mārim Veršakovam.

14. VISVAIRĀK NO DOBELES "TENAX"

Šīgada Latvijas izlasē visvairāk spēlētāju ir no Dobeles "Tenax" komandas (7). Kopumā deviņi spēlētāji pārstāv Latvijas klubus, bet pārējie spēlē sešu ārvalstu astoņos klubos. Visvairāk leģionāru ir no Vācijas klubiem (4).

15. FINĀLTURNĪRĀ ARĪ LATVIJAS TIESNEŠI

Šīgada Eiropas čempionāta finālturnīrā Latviju pārstāvēs arī tiesneši Renārs Līcis un Zigmārs Sondors. Viņi ir vienīgais Latvijas tiesnešu pāris, kas strādājis visos iespējamos top turnīros, ieskaitot Eiropas un pasaules čempionātus, kā arī olimpiskās spēles. Visticamāk, par tādiem pagājušā gadsimta 70-jos un 80-jos gados būtu kļuvuši arī Jānis Ķuzulis un Andris Vītols. Viņi bija pirmie, kas tiesāja olimpiskajās spēlēs un pasaules čempionātā, taču tolaik vēl nenotika Eiropas čempionāts (pirmais tika sarīkots 1994. gadā).

Latvijas izlases spēles EČ

Latvijas izlases sastāvs EČ finālturnīram

Oficiālās personas