Viedoklis: TTT mākslīgajā komā. Vai Rīgas dome veiks elpināšanu?

Sestdiena, 9. aprīlis, bija priecīga diena. TTT basketbolistes un treneri pirmo reizi trīs gadu laikā spēja pabeigt visus turnīrus, kuros iecerēja piedalīties sezonas sākumā. Bez nevienas “play-off” spēles mājās, ar 104 cilvēku uzturēšanās ierobežojumu Olimpiskajā sporta centrā, taču – aizvadot visas plānotās cīņas un pārsniedzot sportiskās cerības.

Minimālais uzdevums – vismaz sestā vieta Eirolīgas grupā un sezonas turpinājums Eiropas kausā – tika izpildīts ar uzviju. TTT divreiz uzvarēja Itālijas čempioni “Reyer”, Ungārijas vicečempioni “KSC Szekszard” un Krievijas bronzas īpašnieci “MBA Moscow”.

Bilance 6-0 pret tiešajām konkurencēm ļāva pārliecinoši izcīnīt piekto vietu A grupā un – pēc Krievijas paplašinātā iebrukuma Ukrainā – otro reizi piedalīties Eirolīgas izslēgšanas spēlēs. TTT pakāpās no 15. līdz astotajai vietai “EuroLeague Women” spēka rangā, nodrošināja līdzdalību nākamajā sezonā un saņēma Eiropas basketbola sabiedrības uzslavas.

“Šis varētu būt gadījums, kad “TTT Rīga” nezina – smieties vai raudāt,” pēc rīdzinieču nokļūšanas ceturtdaļfinālā rakstīja FIBA apskatnieks Pols Nilsens. “Ir iemesls pacilātībai, jo var palepoties ar iekļūšanu šajā kārtā. Galu galā, tikai daži paredzēja, ka viņas pietuvosies 50% atzīmei izcīnīto uzvaru ailē. Sākot kampaņu kā lielas pastarītes, viņas nonāca uzvaras attālumā no šī rādītāja.”

Spēlētājas un treneri paveica lielisku darbu, taču pusgadu vēlāk smiekli vairs nenāk. Iepriekšējā sezonā izcīnītais – pietuvojoties, bet ne atkārtojot 2019. gada veikumu – starpsezonā “nolaists podā”. Kluba dibinātāji – Rīgas dome un pašvaldības uzņēmums “Rīgas satiksme”, kā arī TTT valde turpina neauglīgu vārdu un solījumu futbolu (piedod, sporta karali), atliekot risinājumu.

Kāda ir pašreizējā situācija? Nodibinājums “TTT Rīga” 26. augustā pēc 15 gadu darbības iesniedza pieteikumu likvidācijai, bet biedrība “TTT Rīga” nav nodibināta joprojām. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta pārvalde iebilda pret biedrības statūtu projektu, norādot, ka “biedra naudas apjoms jānosaka kopsapulcei, nevis jāparedz statūtos”.

Sportacentrs.com pagājušajā nedēļā uzdeva divus jautājumus departamenta direktoram Mārim Krastiņam, kā arī Sporta pārvaldes priekšniecei Dinai Vīksnai.

1) Kāpēc TTT 1. septembrī nav sākusi gatavošanos jaunajai sezonai, zinot, ka jautājums par biedrības izveidi ir aktuāls no 2021. gada decembra?
2) Vai dibinātājiem – Rīgas Domei un pašvaldības uzņēmumam “Rīgas satiksme” jāuzņemas galvenā atbildība par notiekošo? Kam pienākas atbildība?

Aptaujas gaitā izdevās sazvanīt Rīgas domes priekšsēdētāja biroja vadītāju Eviju Celmu un Komunikācijas pārvaldes vadītāju Ediju Šaueru. Departamenta amatpersonas atbildēja tikai pēc iesūtītiem e-pastiem un īsziņām, informējot, ka Komunikācijas pārvalde gatavo vienotu atbildi.

Piektdien, 2. septembrī, tika saņemta sekojoša atbilde. “Rīgas dome pašlaik veic visas nepieciešamās darbības, lai dibinātu biedrību “TTT Rīga”, kas nākotnē atvieglos sponsoru finansējuma piesaisti klubam. Pašlaik plānots, ka biedrības dibināšanas sapulce notiks šomēnes. Jautājumos par kluba gatavību jaunajai sezonai lūdzu vērsties pie kluba valdes.”

Sportacentrs.com tajā pašā dienā uzdeva divus jautājumus kluba valdes locekļiem Guntai Baško, Jānim Golubevam un Jurim Švanderam, saņemot atbildes norunātajā laikā – 5. septembrī. Arī šajā gadījumā valdes locekļi sniedza saskaņotu atbildi.

Kādas darbības veikusi “TTT Rīga” valde, lai nodrošinātu komandas gatavību jaunajai sezonai?
“Nodibinājuma "Basketbola klubs "TTT Rīga"" valde 2021.gadā (sic! izcēlums Sportacentrs.com) ir vērsusies pie saviem dibinātājiem, Rīgas Domes un RP SIA "Rīgas satiksme" ar lūgumu dibināt biedrību. Ņemot vērā finanšu un juridiskos aspektus, valde uzskata šo risinājumu par vienīgo veidu kā saglabāt TTT klubu. 2019. gadā kritiski samazinoties privātā sektora atbalstam, dibinātāji ir palīdzējuši atbalstīt klubu. Šobrīd nodibinājums kā juridiskā forma tiek likvidēts un ir uzsākta jaunas biedrības veidošana, kas ir dibinātāju lēmums.”

Tagad ir 2022. gada septembris – kāpēc šīs darbības nenotika ātrāk?
“Klubs turpina gatavoties sezonai ar nerimstošu entuziasmu un ļoti cer, ka Rīgas Dome un Rīgas Satiksme spēs finansiāli atbalstīt TTT kluba turpmāku pastāvēšanu un biedrība varēs piesaistīt vairāk privāta atbalsta. Mēs gribam ticēt, ka TTT Rīga startēs Latvijas čempionātā un atgriezīsies Eirolīgā nākamsezon, kuras iespēju klubs nopelnījis ar fantastisku startu pagājušā sezonā.”

Tādas, lūk, atbildes. Dibinātāji un valde uzvedas kā Luī Armstronga dziesmā “Mums pieder viss laiks” (We have all the time in the world), neņemot vērā, ka tūlīt, tūlīt jāsākas sezonai un vilcināšanās kavē gan Latvijas Sieviešu basketbola līgas, gan citu komandu plānus un darbus.

Faktiski, sezona jau ir daļēji izgāzta. Visiem. Palikuši tikai slikti un sliktāki risinājumi. Pēdējā brīža risinājumi – biedrības dibināšanas sapulce, dibinātāju garantijas un finansējums komandai, sastāva oficiāla komplektēšana (!), Baltijas līgas kalendāra saskaņošana. Šajā situācijā un laika nogrieznī tā ir necieņa pret citu komandu darbu.

Entuziasms ir un būs sieviešu basketbola neatņemama sastāvdaļa, taču – tas nedrīkst būt attiecināms uz profesionālu spēlētāju un treneru samaksas nosacījumiem. Viņi ir darba ņēmēji, kuriem jākonkurē starptautiskā darba tirgū ar tajā spēkā esošiem noteikumiem.

Neieinteresētība un vienaldzība – šie vārdi vairāk raksturo kluba dibinātāju un valdes darbību ceļā uz biedrības dibināšanu. Jā, valdes locekļi nesaņem atlīdzību, taču – palīdzēt visu laiku labākajai Latvijas sporta spēļu komandai – ir sava veida privilēģija. TTT ir spēcīgs zīmols, kurš jāspodrina visu laiku. Ne tikai gadījumos, kad tas dod personīgu labumu.

Sešpadsmit gadus vērojot TTT darbību, var teikt, ka kluba amatpersonu vidū “svēto un pareizo” nav. Nils Ušakovs bija Rīgas domes priekšsēdētājs desmit gadus (2009-2019), daļu laika veicot arī simboliskos kluba prezidenta pienākumus. Viņa mantojums – slikti pārvaldīta pilsēta, nepotisms (savējo lobēšana), legāla korupcija (valsts un pašvaldības līdzekļu izmantošana savām vajadzībām).

Ušakovs 2014. gada jūnijā uzsvēra, ka maksājumiem “TTT Rīga” klubam, tāpat kā maksājumiem arodbiedrībai, finansējums tiek paredzēts no tā saucamajiem netarifu ieņēmumiem, kas ir saistīti ar autostāvvietām un citiem pakalpojumiem, tādējādi tie neietekmē sabiedriskā transporta tarifus.

“Rīgas satiksmes” bijušais valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens apmēram 25 gadus pārvaldīja Rīgas sabiedrisko transportu, pēc “TTT Rīga” nodibinājuma izveides kļūstot par kluba valdes locekli – un, vēlāk, pēc Latvijas Basketbola savienības prezidenta Valda Voina ierosinājuma – par LBS valdes locekli.

Ušakova un Bemhena tandēma slavenākais veikums – Rīgas domes dāsnās dotācijas “Rīgas satiksmei”, plaša pietuvināto loka izveide valdēs un padomēs, kā arī pārmaksātu risinājumu izvēle, sākot ar korupciju transportlīdzekļu iepirkumos un sadārdzināto “e-talona” apkalpošanas sistēmu. Piemēram, 2019. gadā “Rīgas satiksme” dotācijā prasīja 139, bet saņēma 130 miljonus eiro.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2018. gadā sāka kriminālprocesu saistībā ar trim "Rīgas satiksmes" veiktajiem iepirkumiem – par 2016.gada zemās grīdas tramvaju iepirkumu, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro, 2013.gada iepirkumu par trolejbusu piegādi, kura kopējā summa bija 131 646 135 eiro, kā arī 2013.gadā veikto iepirkumu par autobusu piegādi, kura kopējā summa bija 75 808 297 eiro.

“TTT Rīga” un LBS valdes loceklis Bemhens tika aizturēts 2018. gada decembra sākumā un atbrīvots 2019. gada februārī pret 200 000 eiro lielu drošības naudu. Kriminālprocesa laikā kratīšana notika arī Ušakova dzīves un darba vietās. Mērs priekšlaicīgi atkāpās no amata, lai kandidētu Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Bemhena un Ušakova “entuziasms” TTT atbalstīšanā bija lielāks nekā pašreizējai administrācijai, taču tas nevar būt attaisnojums pilsētas un kluba valdes bezdarbībai. Mārtiņa Staķa vadītajai Rīgas domei ir jārīkojas, lai uz tās mundiera neparādītos jauns kauna traips. Atrunas nederēs, vajadzīga ātra un korekta rīcība.

P.S. Koma – organisma aizsargmehānisms. Mākslīgo komu izraisa medicīniskais personāls, mērķtiecīgi dodot slimniekam speciālus medikamentus un pazeminot ķermeņa temperatūru. Arī elpināšana tiek nodrošināta mākslīgi. Atmodināšana no komas notiek pakāpeniski, beigās nodrošinot elpošanu paša spēkiem.