Treneri pēc Latvijas klasikas: "Spriedze spēlē bija mežonīga”

"Spēle atstāja ļoti labu iespaidu. Tajā tiešām bija spriedze un emocijas, un tādi mači ir vajadzīgi, jo tādos komandas aug. Tas, kas mani neapmierina, protams, ir rezultāts. Mums bija tik spēcīgi momenti, kādus pēdējos mačos neatceros, taču futbolā ar to vien nepietiek. Nepieciešams iespējas arī realizēt, kas mums neizdevās. Pie tā jāstrādā. Noteikti nospēlējām labi kā komanda, izpildījām to, ko pirms mača runājām, ar spēles organizāciju viss bija kārtībā, bet par rezultātu to teikt nevar. Savā laukumā ir jādomā tikai par uzvaru, kuru izcīnīt neizdevās," Jurģis Pučinsks neslēpa, ka gandarīju par neizšķirtu nav.

"Jau pirms mača bija jūtama spriedze, jo bija skaidrs, ka spēlējam ar spēcīgu pretinieku. Šādā mačā kļūdas pieļaut nedrīkst, ja tā var teikt, spēle notiek līdz pirmajai kļūdai – kurš pieļaus kļūdu, tas zaudēs. Vispirms jau kļūdīties nedrīkstējām, izvēloties sastāvu un taktiku. Noteikti gribējām spēlēt tā, lai uzvarētu, bet apmēram 20. minūtē sapratām, ka "Ventspils” gatavs spēlēt ļoti nopietni. Traucēja vējš, varbūt arī laukums nav ideālā stāvoklī, tomēr jāatzīst, ka pārkārtojumus nācās veikt tādēļ, ka ventspilnieki spēlēja tik spēcīgi. Paldies aizsardzības grupas spēlētājiem, bet tiem, kam bija jāveido uzbrukumu, izskatījās vienkārši nevarīgi. Mēs laidām laukuma faktiski četrus uzbrucējus, taču vārtu guvumu nebija. Otrajā puslaikā izdevās spēli novirzīt tuvāk ventspilnieku soda laukumam, bet mājinieki ļoti labi tika ar to galā un paši izveidoja momentu. Tā kā es teiktu, ka ar rezultātu esmu apmierināts, bet parādītais sniegums man pavisam nepatika. Esmu priecīgs, ka mums ir tādas spēles, ka mēs tajās piedalāmies un arī par to, ka šodien nezaudējām,” atklāts pēc mača bija "Skonto” galvenais treneris Tamazs Pertija.

Treneri bija veikuši izmaiņas starta sastāvos, un pēc mača skaidroja, ka vienpadsmitniekus izvēlējušies, vadoties no sāncenšu sastāva un iespējām. "Oļegs Timofejevs neapšaubāmi ir pelnījies vietu sākumsastāvā, bet šoreiz izlēmām sākt ar Ņikitu Bērenfeldu, taču viņām spēle nesanāca. Jauns vēl, un pieredzes šādās spēlēs pietrūka, tagad pats dusmīgs uz sevi, ka tā sanāca nospēlēt. Starta sastāvu izvēlējāmies atbilstoši sāncenšiem. Svarīgi bija tikt galā ar augstajām piespēlēm un neļaut tikt pie atkārtotām iespējām," skaidro Pertija. Līdzīga versija ir arī Pučinskam: "Zinājām, ka Barinova flangā spēlēs ātrais Karašausks, tāpēc izlēmām tajā tomēr sūtīt Ruginu, kurš ir ātrāks spēlētājs. Galvenais bija neitralizēt ātros sāncenšus, ar ko Ritvars tikai galā, bet, protams, ir jautājumi par noraidījumu. Jāprot būt pacietīgākām, uzmanīgākam. Izlēmām nesūtīt laukumā ceturto aizsargu, jo arī šādā situācijā, spēlējot mazākumā, turpinājām domāt tikai par uzvaru. Savā laukumā citādāk nemaz nedrīkst būt.”

Mača izskaņā Ventspils nebūt ne skaļās tribīnes izprovocēja Pertiju uz neglītu žestu ar vidējo pirkstu, un treneris pēc spēles arī paskaidroja, kas tur īsti notika: "Man nav nekas pret Ventspils līdzjutējiem, es mīlu šo pilsētu, jo divus gadus šeit spēlēju un zināmā mērā šos līdzjutējus uzskatu par savējiem, bet, ja tiek aizskarta mana tautība un ģimene, varu neizturēt. To jau esmu teicis. Tās ir emocijas, kuras šādā brīdī nespēju kontrolēt.”