Sīpoliņš: "Gribam, lai pretinieki gruzītos, kad jāspēlē pret "Valgu/Valku""

25 gadus vecais centra spēlētājs Guntis Sīpoliņš pēc trīs sezonām BK "Ogres" sastāvā šajā starpsezonā pārcēlās uz robežpilsētas komandu "Valga/Valka". Latviešu centrs ir viens no komandas atslēgas spēlētājiem, šīs sezonas desmit aizvadītās spēlēs vidēji izceļoties ar 9,9 gūtiem punktiem un 7,9 sagrābtām atlēkušajām bumbām zem groza.

Sociālajos tīklos redzam, ka jūrmalnieki iet uz baseinu un liepājnieki trenējas boksā. Kā "Valgai/Valkai" izlašu pārtraukuma nedēļa atšķiras no parastas regulārās sezonas nedēļas?
Mums viņa atšķiras ar to, ka ļoti cītīgi trenējamies. Treneris grib, lai esam gatavi uz nākamo spēli, kas ir pret "Tartu Universitāti". Esam turnīra tabulas apakšā un uzvaras mums ir vajadzīgas, lai tiktu play-off zonā. Īstas brīvdienas pagaidām nav bijušas.

Esat šobrīd vienīgā komanda, kurai Latvijas - Igaunijas līgā sezonas laikā nomainījies treneris. Kas ir tas, ko treneris Karpenko vēlas redzēt no komandas, kā atšķiras viņa uzdevumi un spēles redzējums?
Atšķiras sistēma gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Šajā gadījumā mūsu komandas spēle sākas ar aizsardzību. Treneris saka, ja mēs pildām viņa uzstādītos uzdevumus, bet tas neiet cauri, tad tā ir viņa vaina, kuru viņš arī uzņemas. Savukārt, ja paši kaut ko sākam izdomāt, tad ir kā ir. Treneris tikko ir atnācis uz komandu un grib sevi pierādīt. Arī tā play-off zona mums deg, tāpēc to brīvdienu nav un treneris spiež, lai cītīgi strādājam pie komandas spēles.

Arī sezonas laikā diezgan daudz izmaņas sastāvā. Uz Spāniju pārcēlās viens no komandas potenciālajiem līderiem Egerts Hallers, savukārt klāt pienāca vairāki amerikāņu basketbolisti. Kā integrējas šie spēlētāji komandas sastāvā?
Jā, Hallers aizgāja prom, par to vairs neko nevaru pateikt. Vietā paņēma amerikāņus. Man tā ir pirmā pieredze, kad komandā ir četri amerikāņi. Tagad pārbaudes spēlēs varēja redzēt, ka viņi saprot ka šī nav īstā spēle. Pamazām pierodam viens pie otra, jo nav tā ka no galvas zinām ko kurš darīs. Pierodam un slīpējamies viens pie otra gan uzbrukumā, gan aizsardzībā. Žēl, ka viņi pievienojās tik vēlu, jo vēl nevaram laukumā tik labi just viens otru. Taču pamazām komandas spēle iet uz pareizo pusi.

Kāda komandā ir situācija ģērbtuvēs? Sēžat trīs dažādās nometnēs pa nacionalitātēm vai arī jau esat samaisījušies kopā?
Komandā komunicējam angļu valodā. Tie, kuri māk krievu valodu, ar treneri var komunicēt arī krieviski. Ir tā, ka amerikāņi vairāk ir savā stūrītī kopā ar savējiem. Mums baltiešiem savā starpā nav nekādu problēmu. Taču treneris cenšas mūs salikt kopā vienā kodolā.

Kādas pašam ir sajūtas komandā? It kā Igaunijas komanda, bet nedaudz ir arī Latvijas pieskāriens. Vai ir sajūta kā leģionāram, vai arī tomēr ka spēlē mājās?
Paši it kā dažreiz par leģionāriem runājam, bet tad smejamies, ka paši vēl leģionāri esam. Tomēr īsti nejūtu, ka esmu leģionārs. Esam arī pietiekami daudz latvieši komandā. To ka it kā spēlētu ārzemēs pagaidām nejūtu.

Kas tagad tuvākajās spēlēs jāizdara, lai uzlabotu situāciju turnīra tabulā? Šobrīd 13. pozīcija nav tas ko paši vēlaties un neatbilst komandas ambīcijām.
Galvenais ir tikt pie uzvarām. Pirmajās spēlēs ar jauno treneri pretī bija "Ventspils" un "VEF Rīga". Tās īsti nav mūsu spēku samēru komandas. Spēli ar "Raplu" uzvarējām. Mums ir jāsakārto sava spēle - uzbrukums un aizsardzība. Treneris saka, ka mums ir jāpierāda citām komandām, ka esam stipri, lai komandas neatbrauc atslābinājušās ar domu viegli uzvarēt. Gribam, lai pretinieki gruzītos, ka jāspēlē pret mums. Lai zin, ka mēs nekad nepadosimies un sitīsimies līdz galam. Tas tagad ir mūsu mērķis katrā spēlē.