Latvija pret Itāliju. Vakara bilance

Kas patika

Gaisotne arēnā. Labākā pirmo trīs dienu laikā! Elektrizējošs atbalsts Latvijas izlasei – skaļš, dzīvs, organizēts. Un cienīga atbilde no neliela, taču lepna pulciņa ar itāļu faniem. Lieliska basketbola atmosfēra, ko varēja izbaudīt ne tikai paši līdzjutēji, bet noteikti – arī basketbolisti.

Kuksika sērija. Trīs trīspunktnieki trīs uzbrukumos spēles pirmajās piecās minūtēs – vienkārši norāva jumtu! Brīdī, kad pie otra groza Barnjani galināja nost mūsu aizsardzību, šāda enerģijas injekcija komandai bija īstajā vietā un laikā. Trešajā spēlē Latvijai atradās trešais līderis – tas ir tas, uz ko cerējām, taču laikam īsti negaidījām pirms čempionāta.

Šeļakova ieiešana spēlē. Pēc divām nepārliecinošām spēlēm pirmoreiz atstātam ārpus sākuma piecinieka, Andrejam nācās doties laukumā jau spēles piektajā minūtē, kad trešo piezīmi pret Barņjani nopelnīja Meiers. Šeļakovam ne tikai izdevās Toronto centru piespiest atkāpties tālu no groza, bet arī izšaut salūtu uzbrukumā – seši punkti, kuru vidū arī mežonīgs danks pēc dribla. Žēl, ka trešā ceturtdaļa sākās ar divām neloģiskām piezīmēm (3. un 4.), taču – labākā spēle turnīrā.

Aizsardzība. Prieks, ka pēc vakardienas mača pret Serbiju, kad diezgan regulāri pretinieks mūsu aizsardzībā noorganizēja caurstaigājamo sētu, šodien komanda sava groza sardzē bija daudz neatlaidīgāka un enerģiskāka – agresīvi sagaidīja pretinieku, pārdomātāk darbojās uz palīdzību, labāk nosedza piespēļu līnijas. Pirmajā puslaikā ielaists 31 punkts, spēlē 71 – pret tādas klases komandu kā Itālija tas ir rādītājs, kam var aplaudēt. Protams, katrai medaļa ir arī otra puse.

Cīņa par bumbām. Šajā jomā komanda ar savu mērķtiecību un neatlaidību iepriecināja jau pret Franciju, taču šodien – ne tikai turēja līdzi, bet pat dominēja! Īsi pirms pirmā puslaika beigām vienubrīd bija situācija, ka pie Itālijas groza vairāk bumbu bija izcīnījusi Latvija – kopā deviņas iespējas atkārtotam uzbrukumam. Kopumā pirmajās 20 minūtēs Latvija ieguva par astoņām bumbām vairāk, bet spēlē – par piecām (47:42). Un atkal ne jau ar garo spēlētāju, bet visas komandas rokām – savu artavu ielika katrs no 11, kas bija laukumā.

Kas nepatika

Starta piecinieks. Izmaiņas ir laba lieta, tām apakšā – aprēķins, ko Bagatskis arī skaidroja (Mejera spēle aizsardzībā pret Galinari), un tam pat negribas neko iebilst. Taču bažas ir mazliet par ko citu – par to, vai visi spēlētāji šajā situācijā patiešām skaidri saprot, ko no viņiem prasa, ko gaida, un kas jāizdara, lai tiktu laukumā uz vairāk vai mazāk minūtēm. Piemēram, spēlētājs, kurš ar sākumsastāvu bija novērtēts dienu iepriekš – Dāvis Bertāns – šodien laukumā pirmoreiz tika palaists četras minūtes pirms beigām.

Uzbrukums 4/4. Kad pēdējās ceturtdaļas sākumā itāļiem izdevās trāpīt divus tālmetienus pēc kārtas, Latvijas izlases uzbrukums sastinga. Pirmoreiz šajās trijās spēlēs izskatījās, ka spēlētāji vairāk skatās un kaut ko gaida cits no cita, nevis turas pie spēles plāna un spēlē savu basketbolu. Kaut gan uz pulksteņa vēl bija 7-8 minūtes spēles laika, spēlē jautās viegls haoss un nolemtība, ko nespēja kliedēt pat joprojām veiksmīgā spēle aizsardzībā. Neraksturīgi sev Latvija šo spēli zaudēja ar uzbrukumu, nevis aizsardzību.

3. labā cīņa, 3. zaudējums. Vismaz vienu uzvaru šajās trīs spēlēs komanda bija pelnījusi. Pat ne tāpēc, lai domātu par tikšanu nākamajā kārtā, bet tāpēc, ka tas būtu kā drošs apstiprinājums pašiem spēlētājiem – viss kārtībā, džeki, esam uz pareizā ceļa! Šobrīd noskaņojums ģērbtuvē ir diezgan nomācošs (Bagatska atziņa), un ar katru šādu nelaimīgu iznākumu pašapziņas vairāk nepaliek. Coach Mārtiņa Martinsona (plašāk izskanējis kā psihologs) palīdzība jau noderēja un būs vajadzīga atkal. Ceturtā spēle būs lūzuma punkts – smadzenēm vajadzīga uzvara...

Tiesneši. Ja Latvijas spēlētāji šodien nerespektēja pretinieku līderu statusu, tad tiesneši – ne vienmēr. Bija jūtams, ka mūsējie uz šīm epizodēm reaģē saasināti, un tas noteikti nepalīdzēja nomierināties un atgriezties savā ierastajā ritmā arī uzbrukumā. Arī šoreiz jāsaka – muļķīgi būtu apgalvot, ka tiesneši kaut ko noraka, taču 3-4 svilpes sensitīvos spēles brīžos basketbolā var paveikt daudz. Latvija šobrīd ir komanda, kas jau tā cīnās uz savu spēju robežas.

Rezultāts. Jau tradīcija. Diemžēl.