Slovēnija pirms spēles pret Latviju meklē līderus, enerģiju un cieņu fanu acīs

Paģiru ārstēšanai pēc “EuroBasket 2017” slovēņiem ar alkazelceri nepietika - bija nepieciešama atkačāšana, taču ar visu to atgūties nav izdevies joprojām. Palikuši bez virknes līderu (Dragičs, Dončičs, Rendolfs), slovēņi ilgu laiku meklēja nākamos un, lai gan pirmajā kvalifikācijas kārtā bija vienā grupā ar uz papīra par izteiktu pastarīti uzskatīto Baltkrieviju, otrajā kārtā iekļuva ar lielām galvassāpēm un izbīli (pirmajā spēlē pret baltkrieviem +13, atbildes mačā Minskā 3.ceturtdaļā uz brīdi bija arī -9).

Otro grupu turnīru sākot ar sliktāko bilanci grupā (2-4), uz katru spēli septembrī slovēņi bija gatavi iet kā uz pēdējo. Sakrita tā, ka naturalizētais amerikāņu spēka uzbrucējs Entonijs Rendolfs bija attiecību krustcelēs ar saviem darba devējiem Madridē, un “Real” it kā nerēķinājās ar viņa palīdzību šosezon, tāpēc pat mudināja doties palīgā slovēņiem. Amerikānis to arī darīja, pirms spēles Rīgā kļūstot par Latvijas lielāko biedu. Tomēr arī tad, ja trīs zobratu mehānismā (Dragičs, Dončičs, Rendolfs) ir tikai viens, tas strādāt nespēj - ar visu Rendolfu slovēņi zaudēja gan Latvijai (75:84), gan pēc tam mājās arī Turcijai (77:86) un palika vien ar stipri teorētiskām cerībām. Rendolfa lielais līgums (neoficiāli - 1,5 miljoni) nespēja ieinteresēt citus klubus, amerikānis palika “Real” rindās, un, atšķirībā no cita spāņu superkluba, madridieši nav gatavi tik daudz maksāt par nekā nedarīšanu (Raiss un “Barcelona” pagājušosezon) - Rendolfs spēlē un atkal ir viens no “Real” vadošajiem spēlētājiem. Līdz ar to cerības uz amerikāņa pierunāšanu atgriezties izlasē novembra/decembra sabraukumā tika dzēstas.

Ja septembra spēlē Rīgā slovēņiem ierindā bija seši Eiropas čempioni, tad šobrīd komandā palikuši vairs tikai četri (Rebecs, Muričs, Dimecs, Čančars), un neviens no viņiem nebija nozīmīga pienesuma sniedzējs slavenajā “EuroBasket” kampaņā. Rīgas mačā slovēņu garais gals Rendolfs, Gašpers Vidmars un Saša Zagoracs pa trim kopā sagādāja 22 punktus un 16 atlēkušās bumbas, bet šoreiz neviens no viņiem komandā nav - par Rendolfu jau rindkopa augstāk, Venēcijas klubā spēlējošajam Vidmaram nepieciešama tehniskā apkope pēc pamatīgā noskrējiena, bet Zagoracs beidzis karjeru izlasē. Klāt nācis nupat kā ar Panevēžas “Lietkabeli” līgumu parakstījušais Žiga Dimecs, kurš ceturtdien pret ukraiņiem sameta sešus punktus un izcīnīja divas bumbas.

“Tā bija katastrofa,” ceturtdienas spēli pret Ukrainu (54:82) slovēņu basketbola žurnālists Tilens Jamniks, kurš neslēpj sarūgtinājumu ne vien par rezultātu, bet veidu, kādā pie tā nonākts. “Diemžēl baidos, ka ar šādu komandu un treneri tā ir realitāte. Viss, kas varēja notikt slikti, ari notika slikti. Spēlētāji bija nobijušies, nebija redzama vēlēšanās [cīnīties], cenšanās, viņi nebija gatavi cīņai...”

Pret ukraiņiem Slovēnija zaudēja daudz vairāk par tikai spēli - tika pārvilkta svītra arī teorētiskām cerībām ielēkt vilcienā uz Ķīnu, kur nākamgad norisināsies Pasaules kausa izcīņa. Tiesa, jau pirms tam matemātika bija ļoti sarežģīta un tik smagam “cietajam riekstam” laikā, kad uzmanība jādala arī ar pienākumiem klubā, nebija gatavi vairāki slovēņu potenciālie līderi. Ja iepriekš rakstīju, ka “Budučnost” nostāja pirms šī atlases cikla kārtas bija - jārīkojas ne tikai kluba, bet valsts interesēs, tad Slovēnijā situācijā, kad bija palikušas vien teorētiskas iespējas, bija citādāk. Slavenākā kluba Ļubļanas “Olimpija” vadība ieteikusi spēlētājiem izvēlēties šajā izlašu logā palikt kluba rīcībā, nevis doties palīgā valstsvienībai.

“Klubs pirms divām nedēļām nomainīja galveno treneri un šajā izlašu “logā” viņi iespēlē jauno spēles sistēmu, tāpēc klubs “aicināja” vai “ieteica” saviem spēlētājiem nedoties uz izlasēm,” situāciju skaidro Jamniks. “[Janam] Španam ir savainojums, [Miha] Laporniks nolēma palikt pie kluba, uz izlasi atbrauca tikai [21 gadu vecais Blažs] Mesičeks. Arī [19 gadus vecais ukraiņu aizsargs Jusufs] Sanons savai izlasei pievienosies tikai uz vienu spēli, uz Melnkalnes izlasi neaizbrauca [19 gadus vecais melnkalniešu centrs Marko] Simonovičs, uz Bosnijas un Hercogovinas izlasi - [22 gadus vecais bosniešu uzbrucējs Aleksandrs] Lazičs.”

Savainojuma dēļ ar izlasi nevar būt arī Luka Rupniks - "Fuenabrada" aizsargs, kurš septembra spēlē Rīgā, Latvijas grozā sameta 19 punktus un partnerus apgādāja ar četrām rezultatīvām piespēlēm, guvis nelielu savainojumu. Jādomā, ka situācijā, kad slovēņiem būtu reālas izredzes, šīs izlases pirmais saspēles vadītājs neatteiktu, tomēr šoreiz izvēlējās savu veselību likt priekšā valsts interesēm.

Slovēņiem nu atlicis vien cīnīties par cieņu un godu savu līdzjutēju priekšā, un tā būs teju vienīgā motivācija svētdienas mačā. No otras puses - bieži vien, spēlējot bez papildus spiediena (kad likme ir Pasaules kauss), arī profesionāli sportisti atbrīvojas un spēj parādīt labāku sniegumu. Spiediens varētu būt Slovēnijas kapteinim - Edo Muričs aizvien ir bez kluba un mačā pret ukraiņiem 22 minūtēs iemeta tikai vienu no deviņiem metieniem un sakrāja sliktāko +/- rādītāju komandā (-23). “Komandā nav līdera. Visi spēlētāji ir zem vidējā līmeņa,” sarunā ar Sportacentrs.com kritisks ir bijušais Ļubļanas “Olimpija” menedžeris Matejs Bergants. “Man ir kauns par to, kā izskatījāmies pret sliktu Ukrainas izlasi.”

“Jau septembrī tev teicu, ka mums Slovēnijā nav pietiekami daudz kvalitatīvu basketbolistu. Varbūt kādi desmit atbilst šim līmenim, varbūt pat mazāk,” Jamniks netīši atgriežas pie daudz apviļātās tēmas jaunajā FIBA kvalifikācijas turnīru sistēmā, kad virkne vadošo spēlētāju sezonas laikā nevar palīdzēt savām izlasēm - tik mazām zemēm, kāda ir Slovēnija vai Latvija, tā ir īpaši sāpīga problēma. Ja vien nav sava Eirolīgas kluba (“Budučnost” gadījums Melnkalnē), taču arī tad tas negarantē labāko spēlēšanu (Lietuvas gadījums - “Žalgiris” sezonas laikā nelaiž uz izlasi spēlētājus).

“Šai izlasei trūkst kvalitātes, taču arī tās vadīšana notiek nepareizi,” Jamniks iemet akmeni arī Slovēnijas izlases galvenā trenera Rado Trifunoviča dārziņā. “Komandā ir spēlētāji, kuriem pat Slovēnijas līgā savos klubos nav nozīmīgas lomas. Šobrīd ir vēl sliktāka situācija, nekā tā bija septembrī. Šī oficiāli ir sliktākā Slovēnijas izlase vēsturē.”

Ja ceturtdien vēl pastāvēja kaut teorētiskas iespējas aizķerties cīņā par Pasaules kausu, un komanda nodemonstrēja tik bezzobainu sniegumu, tad varētu domāt, ka šobrīd, kad cerības zaudētas arī oficiāli, motivācija būs vēl mazāka. Tomēr Jamniks cer, ka mājās savu skatītāju priekšā basketbolisti cienīs gan sevi, gan līdzjutējus: “Viņiem ir jācīnās! Ceturtdien viņi to nedarīja...”