Girgensons pēc izstāšanās no Stenlija kausa nebrauks uz pasaules čempionātu
Nacionālās hokeja līgas (NHL) kluba Tampabejas "Lightning" uzbrucējs Zemgus Girgensons ķermeņa augšdaļas savainojuma dēļ nepievienosies Latvijas izlasei un nespēlēs pasaules čempionātā, paziņojusi Latvijas Hokeja federācija.
Zemgus Girgensons spēlējis četros pasaules čempionātos, pēdējais no tiem bija 2017. gadā Ķelnē, kad uzbrucējs septiņās spēlēs guva vienus vārtus un pievienoja vienu piespēli. Pērnā gada rudenī viņš Rīgā piedalījās Milānas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā, bet laukumā devās tikai vienā mačā, pēc tam nespēlējot traumas dēļ.
Vasarā Girgensons kā brīvais aģents pameta Bufalo "Sabres" un pievienojās Tampabejas "Lightning". Regulārās sezonas 82 spēlēs viņš guva divus vārtus un tika pie sešiem punktiem. Debitējot Stenlija kausa izcīņā, Girgensons piecās spēlēs palika tukšā.
Viņa pārstāvētā "Lightning" pirmajā kārtā ar 1-4 piekāpās Floridas "Panthers", ko pārstāv aizsargs Uvis Balinskis.
Pilnīga zero cieņa pret šo frutku tagad ir.
Viņam noteikti ir pietiekami daudz mikrotraumu, kuras ir sakrājušās pa sezonu un tās vajag izārstēt. Pluss visa dzīve un ģimene ASV. Kāda vēl izlase uz ikgadēju PČ, ja ņem vērā faktu, ka viņam arī vajag veselību, lai saglabātu vietu NHL komandā (viņu neviens no ilgstošas traumas negaidīs kā zvaigznes).
Izlases ultrām vajadzētu paklusēt un priecāties par katru, kurš brauc uz PČ. OS jau ir cits stāsts, jo tas ir pasākums, kurš notiek reizi 4 gados.
Lai Zemgus atbrauktu palīgā jānotiek vienai no divām lietām - zombiju apokalipsei vai AI sacelšanās.
Labi, bija eiforija, kad tikām uz tā laika A grupu un pirmajā PČ nospēlējām pat 3:3 pret Kanādu (arī neizšķirts ar Zviedriju) un kopumā dabūjām 7.vietu. Tālāk jau tas kļuva par ierastu turnīru un parādījās arī apziņa, ka pretinieki ne tuvu nav labākajos sastāvos. Kontrastu no starp PČ un OS varējām izjust pirmajās OS Soltleiksitijā, kad sapratām reālo līmeņu atšķirību. Ar gadiem arī atteikumi izlasei palika vairāk tieši uz PČ, bet līdzjutēji vēl šodien uztver sāpīgi katru atteikumu, kamēr paši sportisti to uztver kā normu.