Pirmais latviešu distanču slēpotājs startēs grūtajā "Tour de ski"

Tour de ski”, kas tika veidots pēc leģendārās daudzdienu riteņbraukšanas tūres “Tour de France” parauga un principiem, distanču slēpošanas apritē ienāca 2006./2007.gadu mijā kā pasaules kausa posmu sastāvdaļa. Sākotnēji pusotras nedēļas laikā decembra beigās un janvāra sākumā “Tour de ski” ietvaros notika 8 posmi. Vienu gadu posmu skaits sasniedza pat deviņus, bet šoreiz tāpat kā pārsvarā pēdējos gadus tūrē ir iekļauti septiņi posmi. Šajā “Tour de ski” pamainījies nedaudz formāts, proti, būs tikai viens sprints, bez ierastā 3–4,5km prologa pirmajā dienā. Jau pērn no programmas tika izņemts tā saucamais pārbrauciens jeb garākā tūres distance, kas parasti bija 35km, taču tā vietā notika sacensības 30km klasiskajā stilā ar masu startu. Šoreiz garākā distance būs abu slēpošana stilu ietverošajā skiatlonā, kas “Tour de ski” atgriezīsies pēc četru gadu pārtraukuma un kur vīriešiem būs jāveic 20km (10km klasikā+10km slidsolī). Līdz ar to distanču garumi kļuvuši nedaudz īsāki, atvieglojot slēpotāju slodzi. Arī sprintu skaita samazināšana līdz minimumam ir veidota, lai “Tour de ski” startētu vispusīgie slēpotāji, un tiktu vaļā no “tīrajiem” sprinteriem, kas jau sākumā zina, ka tūres vidū izstāsies, nostartējot labi pirmajos sprintos un dažās distancēs pa vidu “aizvelkoties” kaut kā līdz finišam.

Šogad ir pienākusi tā reize, kad arī Latvija būs pārstāvēta. Spēkus šajā grūtajā tūrē nolēmis pārbaudīt Indulis Bikše. Pēc dažu gadu pārtraukuma “Tour de ski” sāksies vecajā gadā, kā tas bija pašos pirmsākumos. Pirmajā sacensību dienā 31.decembrī ir paredzēts sprints brīvajā stilā, tad daudzposmu slēpošanas seriāls turpināsies Jaunā gada pirmajā dienā ar 10km masu startu klasikā otrajā posmā. Tad sekos viena brīvdiena 2.janvārī, bet trešajā datumā tūre turpināsies ar 20km skiatlonu, kam nākamajā dienā sekos 15km iedzīšana brīvajā stilā. Tad otrā brīvdiena, bet pēc tam tūres noslēgumā trīs sacensību dienas pēc kārtas – 10km brīvajā stilā ar intervāla startu, 15km klasikā ar masu startu un pēdējais 9km posms, kurā pēdējie 3km jāveic pret kalnu pa kalnu slēpošanas trasi.

Skaidrs, ka mērķis I.Bikšem nav cīnīties par piecdesmitnieku vai ko tamlīdzīgu, bet gan mēģināt noturēties šajā seriālā pēc iespējas ilgāk. Ir pāris izņēmumi, kurus var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem un kuri iegūst parasti ap 100 vai varbūt nedaudz vairāk FIS punktiem, bet tā pamatā beigu galā ir daži dalībnieki ar reitingu zem 70 FIS punktiem, bet, sākot no astotā desmita vidus vietām, slēpotāju reitings jau ir zem 40 FIS punktiem (40 FIS punkti distanču slēpošanā nebūt nav tas pats, kas kalnu slēpošanā, bet gan augstvērtīgāks rezultāts, bet par šo tēmu un vienlīdzības zīmes nelikšanu kādā citā rakstā Jaunajā gadā – aut.piez.). Līdz ar to dalībnieku sastāvs, kā jau pasaules kausa posmos pienākas, ir ļoti spēcīgs.

Aktuāls un svarīgākais jautājums šobrīd ir par atpalikšanu no līderiem, lai netiktu “noņemts no distances”. Saskaņā ar noteikumiem sprintā nedrīkst zaudēt vairāk par 20% no uzvarētāja laika, intervāla starta distancēs ne vairāk par 15%, bet masu starta distancēs, pie kā tiek pieskaitīta arī iedzīšana, nevar ļaut līderiem apdzīt pa apli. Pati tūres sākuma daļa mūsu slēpotājam ir samērā parocīga. Ņemot vērā uzrādītos laikus citās sezonās vai nu šajās trasēs, vai arī šāda garuma distancēs, sprintā brīvajā stilā, lai iekļautos limitā, nevajadzētu zaudēt vairāk par 35 sekundēm, kas Indulim nav sarežģīts uzdevums, jo pat sliktākajā startā nav zaudējis vairāk par 20 sekundēm. Turklāt tagad tiek aizvadīti treniņi Alpos augstkalnē. Tāpat madonietim nevajadzētu būt grūtībām ar otro posmu 10km klasikā ar masu startu. Pasaules kausa posmā Rukā 15km klasikā ar intervāla startu I.Bikše uzvarētājam zaudēja trīs ar pusi minūtes, tā kā šeit 10km, turklāt ņemot vērā, ka tas ir masu starts un vēl daudzi posmi priekšā, tempam nevajadzētu būt tik augstam, vismaz līdz pusdistance noteikti, un Zinta Bikšes audzēknis varētu mēģināt nezaudēt vairāk par 2 minūtēm.

Taču raizes rada pēc pirmās atpūtas dienas paredzētais skiatlons. Lai arī ierastā 30km vietā būs “Tour de ski” pieskaņotais saīsinātais variants – 20km, tomēr papildu paša sportista sniegumam liela nozīme būs apļa garumam. Pasaules kausa posmos 30km skiatlonā aplis parasti ir 3,75km, bet līdzšinējās trīs reizes, kad tūrē ir bijis iekļauts 20km skiatlons, slēpotāji veica distanci tikai pa 2,5km apli. Skiatlona beigu daļā slidsolī, kur ātrums ir lielāks, 2,5km ātrākie slēpotāji parasti veic robežās no piecām ar pusi līdz sešām minūtēm. Tas nozīmē, ka Bikšes deficīts ap 17,5km nedrīkst pārsniegt aptuveni 4:45. Vēl viens būtisks aspekts ir tiesnešu žūrijas lēmums, kurā brīdī ņemt nost no galvenās grupas atpalikušos slēpotājus. Šie lēmumi nav bijuši konsekventi, katrās lielākās sacensībās tie ir krasi atšķīrusies. Vienu reizi viņi “ņem nost”, kad galvenā grupa pietuvojusies jau 150m attālumā, bet citreiz noņem, kad atstarpe ir vairāk nekā kilometrs.

Veiksmīga starta gadījumā skiatlonā nākamajā dienā gaida ne mazāk viegls uzdevums – 15km iedzīšana brīvajā stilā. Pēc pirmajiem trim startiem deficīts līdz līderiem varētu būt ap 8-9 minūtēm, taču iedzīšanā beigu gala slēpotājiem taisa tā saucamo “kopīgā viļņa startu”, t.i., tie, kas no līdera kopvērtējumā tobrīd atpaliks, piemēram, 6:45, 7:33, vai 9:26, tie visi trasē dosies vienlaikus, piemēram, vai nu 5:00 vai 5:30 aiz līdera. Iedzīšanā apļa garumam vajadzētu kā parasti būt 3,75km, ko labākie veiks ap 8 minūtēm. Tas nozīmē, ka, lai netiktu apdzīts pa apli, uz kilometru nedrīkst zaudēt vairāk par 15 sekundēm, kas 15km dotu deficītu ap 3:45. Tas ir pa spēkam Indulim, taču jārēķina arī sagurums, kas būs izveidojies pēc pirmajiem posmiem. Lai arī pieredze nav liela, tomēr ar vairākiem startiem dažās dienās Bikšem tā ir, piedaloties trijās sacensībās četrās dienās gan pasaules junioru un U23 čempionātā, gan Skandināvijas kausa posmā, gan arī lielākajās rollerslēpošanas sacensībās (pasaules kausa posmā un pasaules čempionātā).

Pēc ceturtā posma būs viena diena brīva, bet tad 10km brīvajā stilā ar intervāla startu un 15km klasikā ar masu startu, kas varētu būt vieglāki nekā skiatlons un iedzīšana. Ja arī izdotos tikt līdz pēdējam posmam, kā pastāstīja treneris Zintis Bikše, Indulis ir gatavs pašam grūtākajam – braukt pret kalnu slēpošanas kalnu. Mūsu slēpotājam ir iemaņas, turklāt priekšrocība ir vieglākajiem slēpotājiem, pie kuriem ir pieskaitāms madonietis.

Kaut arī pirmās septiņas sezonas viņiem augstākā vieta bija otrā, un pirmā uzvara tika izcīnīta vien 2014.gadā, norvēģi būs galvenie favorīti uz uzvaru gan sieviešu, gan vīriešu konkurencē. Sievietēm galvenās favorītes būs abas Skandināvijas kausa posmos Latvijā startējušās Heidi Venga un Ingvilda Estberga, kurām kaut ko mēģinās likt pretī kāda no somietēm un zviedriete Stīna Nilsone. Kaut arī Marita Bjergena ir parādījusi labus rezultātus sezonas sākumā, viņa nevarēs atkārtot 2015.gada panākumu, jo šogad ir nolēmusi nepiedalīties. Vīriešiem lielākās izredzes ir Martinam Jonsrudam Sunbī. 2014. un 2016.gada uzvarētājam un 2015.gadā titulu dēļ pārlieku astmas medikamentu lietošanu zaudējušajam Sunbī sīvāko konkurenci varētu sastādīt tautietis Fins Hāgens Krogs, kuram varētu pievienoties zviedri Markus Helners un Kalle Halfvarsons, kā arī krievs Sergejs Ustjugovs.

Lai arī kā ietu, slēpošanas līdzjutējiem būs interesantāk nekā parasti sekot līdzi “Tour de ski”, jo tur šoreiz startēs Latvijas slēpotājs. Novēlam ticību sev, izturību un veiksmīgu startu!