Facebook
GoogleIzšķirošais balsojums: vai Latvijā notiks olimpiskās spēles?
Šodien Šveices pilsētā Lozannā notiks izšķirošais balsojums par 2026. gada ziemas olimpisko spēļu rīkotājpilsētu - ja Zviedrijas pilsētu Stokholmas un Ores kandidatūra Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) delegātu aptaujā apsteigs Milānas un Kortīnas d'Ampeco kandidatūru, renes sporta veidu sacensības pēc septiņiem gadiem risināsies Siguldā.
Latvijā pirmoreiz daļa no olimpiskajām spēlēm varēja notikt jau 1980. gadā, jo Maskavai nebija pienācīgas vietas, kur aizvadīt burāšanu. Tomēr toreiz okupētās Latvijas amatpersonas nerīkojās pietiekami uzņēmīgi, tāpēc medaļas tika dalītas Piritas ostā Tallinā. Mūsdienās SOK ir ieviesusi sistēmu, ka dara visu, lai olimpisko spēļu rīkošana izmaksātu iespējami lētāk, kā arī pēc sacensībām mantojumā nepaliktu neizmantoti objekti, tāpēc no visām pusēm tiek atbalstīta ideja, ka Zviedrijai nevajag savu ledus trasi un tā sacensības drīkst rīkot Siguldā.
Olimpisko spēļu rīkotāja tiks izlemta 134. SOK Sesijā, kas pašlaik notiek Lozannā. Vispirms šodien plkst. 15:00 pēc Latvijas laika Stokholmas un Ores kandidatūra veiks noslēdzošo prezentāciju, kam 45 minūtes vēlāk sekos itāļu prezentācija. Plkst. 16:15 sekos jautājumu un atbilžu sesija, tālāk plkst. 17:00 notiks pats balsojums, bet rīkotāja tiks nosaukta preses konferencē plkst. 19:00. Pēc tam 19:30 sekos līguma parakstīšana un preses konference.
Atbalstot Zviedrijas un Ores kandidatūru, uz Lozannu devušies 70 delegāti, kuru vidū no mūsu valsts ir Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis, Siguldas mērs Uģis Mitrevics, "Siguldas Attīstības aģentūras" direktore Laura Skrodele, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Līga Lejiņa, kā arī 1988. gada olimpiskais čempions bobslejā Jānis Ķipurs.
Ledus trases Siguldā izmantošana Siguldā "pievieno milzu vērtību" divu valstu kandidatūrai, svētdien aģentūrai "The Associated Press" teica Stokholmas un Ores kandidatūras vadītājs Rikards Brisiuss. "Mēs nodrošināsim jaunās, transformējamās spēles."
SOK vēlas, lai 2026. gada ziemas olimpiskās spēles palīdz izbeigt skepticismu par izmaksām olimpisko spēļu rīkošanā, jo iepriekš potenciālās kandidātes Kanādā, Šveicē un Austrijā izstājās no cīņas pēc tam, kad iedzīvotāji vietējos referendumos bija noraidījuši iesaistīšanos cīņā. Brisiuss uzsver, ka Latvijas līdzdalība Zviedrijas kandidatūrā ir labākais piemērs, kā realizēt fleksiblas un rentablas sacensības.
"Vai SOK biedri tam ir gatavi? Mēs to piedāvājam," amatpersona teica diennakti pirms aptuveni 85 SOK biedri dosies pie urnām. "Ja mēs parādīsim šo ceļu, tas pavērs iespēju nākotnē kandidēt vairāk pilsētām. Es neteiktu, ka esam pastarīši. Es domāju, ka esam nākotne."
"Zviedrija vienmēr ir labāka, kad esam pastarīši," saka olimpiskais čempions augstlēkšanā Stefans Holms, kurš kopš 2013. gada ir SOK biedrs. "Komandu sportā varējām uzvarēt Itāliju futbolā un mēs vienmēr esam pastarīši pret Itāliju. Tāpēc domāju, ka esam labā situācijā."
Zviedrija uz ziemas olimpisko spēļu rīkošanu laikā starp 1984. un 2004. gadu pretendējusi vairākkārt. Tāpat tā īslaicīgi kandidēja arī 2022. gada olimpiādes rīkošanu. "Mēs nekad iepriekš neesam rīkojuši spēles un tiešām, tiešām vēlamies to. Esam sportu mīloši cilvēki, īpaši, kad runa ir par ziemas sportistiem, tāpēc cerams, ka šoreiz būs mūsu kārta."
Izmantotie resursi:
https://www.nytimes.com/aponline/20...
https://www.olympicchannel.com/en/s...
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
Sportā, tajā skaitā renē, hoķī, basī, tenisā, konkurence nav tikai tie, kuri cīnās par pjedestālu vai top6. Konkurenci veido visi, kas piedalās šajā sporta veidā, vai vismaz visi, kas piedalās augstākās raudzes sacensībās. Renes gadījumā tie ir vidēji 20 - 40 sportisti/ekipāžas no padsmit valstīm. Hokeja gadījumā 25 sportisti ir katrā no top 16 pasaules komandām - valstu izlasēm. Taču katrā no valstīm ir vairāki 100 vai tūkstoši hokejistu, kuri ir teorētiskie kandidāti uz šo valsts izlasi. Te labi pameta par Latviju - ārzemēs mums ir 300 hokejisti, vietējo vēl pāris simti. Reālie kandidāti, kas var uzspēlēt izlasē, robežotos no 60 - 100. Ko tas nozīmē - to, ka Latvijas hokejā vien ir vairāk hokejistu ar izlases potenciālu, kā elites skeletonistu, piemēram. Nemaz nerunāsim par Kanādu vai Krieviju, kur, lai noskaidrotu tos top25 pieejamos hokejistus teorijā izsijā vairākus desmitus tūkstošos (realitātē pāris simtus) hokejistu. Tas nozīmē to, ka hokejistam, lai nokļūtu galvenajās izlašu sacensībās savā valstī vien ir jāiziet cauri krietni lielākai konkurencei, kā tas ir renē. Varam paņemt to pašu skeletonu Latvijā - kas konkurē ar Dukuriem, pēdējos 10 gadus? Vai arī bobslejā, kad tika runāts, ka nāksies atgriezties karjeru beigušiem stūmējiem, tikai tāpēc, ka nav ko pielikt klāt Melbārdim pēc traumas. Ko tas nozīmē - to, ka mums vispār nav konkurences.
+2 [+] [-]
Ar šādu karogu ir jāiet uz katrām OS!
Vairāk ir bravūra, ka esam supermeni, bet ja nedabū, tad pretinieki krāpjas!
2018 no bobsleja puses: Vismaz bija skaidri noteikumi- Vajag tik, lai izcīnītu medaļas un tas arī tika panākts!
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Jamanka sievu bobā novinnēja Korejas OS pirms tam neuzvarot nevienu PK posmu
[+] [-]
Futbolā, basketbolā, tenisā tie talanti atsijājas pa dažādām līgām, turnīriem!
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
tenisā jau arī nav kvotu
[+] [-]
[+] [-]
kad rene kļūs profesionāla tad i kvotas atcels! nevajag jaukt amatieru sportus ar profiem!
vieglatlētikā ar ir kvotas PČ un OS, bet dimantu līgā nav nekā tāda jeb kvotu vai maratonos, kur pelna naudu u.t.t.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]