Dukurs: "Laika apstākļi nav labvēlīgi"

Otrdien vien trase ir gatavota veselas sešas reizes, sešreiz uzliets ūdens, jo grūti panākt ātru un kvalitatīvu ledu. Ledus brigāde pastrādājusi ļoti labi, un sportistiem nekādu pretenziju nav bijis. "Mēs jau parasti pakonsultējamies par ledus kvalitāti ar pašmāju sportistiem. Brāļiem Šiciem, Mārtiņu Rubeni, ko viņi redz, ko viņi jūt , jo parasti jau trasi cenšas sagatavot tieši labāku saviem sportistiem. Es esmu viens no tiem, kas daudz nerespektē vāciešu iegribas, un esmu par to, lai mūsu sportistiem būtu labāk izbraucama trase."

Daudzus interesē, kā būs nedēļas nogalē Siguldā, kad notiks pasaules kausa izcīņas posms kamaniņu sportā. „Sniegs ir vissliktākais trasei, jo parasti Latvijā snieg mitrs sniegs un tad tas līp klāt pie ledus trasē, ar to jau nocīnījāmies pēdējā posmā pērnajā sezonā februārī. Lietus vairāk ietekmē taisnes, bremzēšanas ceļu , starta vietu, bet virāžas mazāk. Visvairāk jau traucē gaisa mitrums - aug sarma trasē.”

Dainis Dukurs cer, ka beidzot savā trasē atnāks uzvaras arī pašu sportistiem, pēdējās sezonās ir ļoti liela vāciešu dominance, īpaši sievietēm. Žēl vienīgi, ka iepriekšējā posmā pleca savainojumu guvusi Maija Tīruma.

„Pašlaik ir ļoti lielas saldēšanas izmaksas, jo šī temperatūra plusos un lietus liek darbināt mašīnas maksimālā režīmā.” Ja uzbūvētu jaunu trasi, tad vajadzētu speciālus jumtiņus nokrišņiem, tāpat arī saules aizsardzības sistēmu, tas būtu ļoti svarīgi. „Pašlaik jau ir tāda vīzija izstrādāta, kā tas varētu viss izskatīties. Ja arī neizdodas uzbūvēt jaunu trasi, nokrišņu un saules sargi būtu vajadzīgi. Primārais manā skatījumā ir kvalitatīvs un ātrs ledus, ja kāds kabinets vai kāda no palīgtelpām varbūt nav tik labi , tas vēl nav galvenais. Mēs esam daudz darījuši, lai uzturētu ledu arī plus grādos, vienreiz pat šogad ir bijis laukā plus 19 grādi, un mēs vienalga noturējām ledu un treniņi notika. Saldēšanas iekārtas strādā labi.”

Kaut jau gandrīz gadu gatava jaunā kamaniņu un bobsleja trase Krievijā netālu no Maskavas, Krievijas izlase trenējas un savus mačus joprojām aizvada Siguldā. Tas pat mums esot ļoti izdevīgi, gan trasei, gan Siguldai, jo krievi atstāj savu naudiņu Latvijā. ”Mums ir mazliet lētāk nekā Eiropā, kur brauciens maksā ap 20 eiro, mums par kādiem pieciem eiro mazāk. Tas tāpēc, lai piesaistītu klientus, arī krievus. Paramonovas trasē ir daudz kļūdu, arī saldēšanā, kas ir ar gāzi. Tagad paši krievi par šo trasi vairs nav sajūsmā, ir arī kļūdas konstrukcijā, smagi izbraucamas virāžas.”

Raidījumā tika runāts arī ar skeletonu, šonedēļ būs otrais pasaules kausa izcīņas posms Altenbergā, pirmajā posmā Martinam izdevās kāpt uz goda pjedestāla. „Mēs jau vēl tagad eksperimentējam ar kamanām, es pat pirmajā posmā necerēju uz trijnieku. Altenbergā jau Tomass brauks ar jaunajām kamanām, Martins vēl grib izmēģināt vienu citu modeli, citās trasēs ir pat vieglāk pārbaudīt un salīdzināt skeletonus ar citiem., Sigulda mums ir pārāk labi pazīstama.”

Vācieši esot uzbūvējuši pavisam jaunus skeletonus un rezultāti jau bija redzami pirmajā posmā. Dukuriem esot padomā uzbūvēt ko līdzīgu un ideja jau esot skaidra. „Pirms izbraukšana uz pasaules kausa izcīņas posmiem Tomass nevienā treniņā nezaudēja Martinam, visu laiku brauca kādas divas trīs desmitdaļas priekša, Tomass ir izteikts braucējs, labi jūtas sarežģītas trasēs. Martins toties ir ar stabilāku nervu sistēmu, mierīgāks un var izšaut...”

Brāļi Dukuri joprojām sadarbojas ar starptautisko komandu „SIKA”, kuras patrons ir šveicietis Gregors Štēli. Starta ātrumā abi brāļi šovasar esot krietni pielikuši, Martins jau ir stabili otrais aiz krieva Tretjakova, Tomass arī tagad ir krietni ātrāks. Rezerve arī vēl esot.

Runājot par skeletona kamanu konstrukciju, Dukuri vēl joprojām esot labākā meklējumos. „Varbūt pēc divām nedēļām mēs trāpīsim desmitniekā, ļoti liela nozīme ir arī stikloplastam. ”Slieces ir no viena materiāla, ar to kamanu būvniecību ir tā, ka visu laiku jau staigā pa naža asmeni, kas nav aizliegts, tas ir atļauts. Skumji vienīgi tas, ka ar tehnisko komisiju sadarbojas tikai viens būvētājs kanādietis Devenports, kas dažas mūsu idejas ir noprotestējis.”

Ar slidām jau arī dažkārt pasaulē ir notikusi blēdīšanās, kad paši pārmarķējot slidas. Ir jau pieķerti ar dažādām smērēm. „Būtu jau interesanti kādreiz nomērīt slieču temperatūru pēc finiša, ne tikai pirms starta. Es esmu šādu priekšlikumu jau izteicis, nebūtu slikti to īstenot. Zinātne ir tālu aizgājusi, es esmu redzējis guļam pēc finiša skeletonu, snieg sniegs un vienām sliecēm tās pārslas pielīp, citam atkal uzreiz kūst nost. Vai nu tā ir kāda ķīmiskā apstrāde vai kas? Priecē tas, ka visi ir brīdināti un žūrija kļūst arvien stingrāka.”

Daudzi interesējās, vai Tomass un Martins braukuši ne tikai skeletonā un bobslejā, bet arī ar kamanām. „Jā, viņi ar visu ir braukuši, pat ar bobsleja četrinieku no augšas Siguldā. Visvieglāk noteikti braukt ar bobu, es pats esmu braucis ar visiem trijiem veidiem un to varu apgalvot. Ar kamanām vajag braukt maigāk, precīzi jāstūrē, jo katra kļūda ir ļoti jūtama, tomēr visgrūtāk braukt ar skeletonu, jo pavisam maz redz un sportists atrodas ļoti tuvu ledum, ir maz atskaites punktu. Bobslejā redzamība pilotam ir vislabākā.”

Pavasarī pat Siguldā esot notikuši tādi interesanti mači, kurā piedalījās gan brāļi Dukuri, gan brāļi Šici, vēl vairāki citi sportisti. Tad bija divcīņa. Bija jābrauc gan ar skeletonu, gan kamanām. „Patiesībā bija tā, ka pirmās divas vietas ieņēma kamaniņu braucēji, kas labāk adaptējās, un kļūda ar skeletonu nemaksā tik daudz, cik ar kamanām.”

Siguldā ir aizvadīti vairāki pasaules kausa posmi skeletonā, tomēr katru gadu tie nav. Pirmkārt, Dukurs negribot uzņemties visu darbu pats, savukārt bobsleja federācijai ir citas prioritātes. Vēl kāda nianse - ”Es atceros, ka pagājušajā posmā trīs nāciju pārstāvji piespieda žūriju pieņemt lēmumu un atcelt otro braucienu. Es to visu redzēju, gan kurš zvana, gan kuram zvana, mēs bijām gluži vai blakus un es visu dzirdēju. Tā nav godīga spēle, ja var noblefot, ka 12.virāžā ledus palicis mīksts. Es uzreiz iesēdos auto, aizbraucu un izmērīju temperatūru ledum, viss bija kārtībā.”

Visbeidzot arī par mūžīgo jautājumu, trases pārbūvi. ”Es esmu tikai par, bet par kārtīgu projektu un kārtīgu būvi, ne tikai lāpīšanos. Ne par izmaiņām tikai vienā posmā, dažās virāžās. Mēs jau to vienreiz izmainījām, pārbaudījām un paliek lielāks ātrums, parādās problēmas citās trases daļās. Jāpārbūvē ir vismaz 11 virāžas.”

Starta estakādei gan vajagot tikt uzbūvētai tuvākajā laikā. Daļa līdzekļu jau esot un nākamā gada pirmajā augustā jau vajadzētu parādīties ledum.

Informāciju sagatavoja:
Māris Rīmenis
LTV7