Volejbola statistikas celmlauzis Latvijā - Aivis Kokins

Aizvadītajā vasarā Latvijas volejbola izlasēm bija starptautiskām sacensībām piepildīts spēļu kalendārs. Vispirms maijā Latvijas vīriešu volejbola izlase pēc daudziem gadiem atgriezās Eiropas Sudraba līgā, Latvijas U-20 vīriešu izlase iekļuva Eiropas čempionāta kvalifikācijas 3. Kārtā, un visbeidzot augustā gan Latvijas vīriešu izlase, gan Latvijas sieviešu izlase aizvadīja pirmās 2019. Gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēles. Visās šajās izlasēs vairāk vai mazāk pabija viens cilvēks – Aivis Kokins – pirmais latvietis, kurš apguvis „Data Volley” volejbola statistikas programmu. Aivis gan pats atzīst, ka jāmācās vēl daudz...

- Kā nokļuvi volejbolā?

- Volejbolā sāku trenēties, šķiet, ka no 1. klasītes pie sava tēta brāļa Jāņa Kokina savā lauku novada skolā (Jēkabpils novada Zasas vidusskolā), pēc tam arī pabeidzu Jēkabpils sporta skolas volejbola nodaļu. Varētu teikt, ka volejbols manā dzīvē bijis gandrīz, kopš sevi atceros.

- Kurā brīdi saprati, ka ar volejbolu saistīsi savu turpmāko karjeru?

- Kā jau vairums bērnu, kuri trenējas volejbolā, arī es, būdams maziņš, sapņoju, ka būšu profesionāls volejbolists. Taču vēlāk jau pamazām sapratu, ka profesionālā līmenī nespēlēšu, tomēr no volejbola nekur tālu neaizgāju – iestājos LSPA, ieguvu sporta skolotāja un volejbola vecākā trenera specialitāti. Lai gan pēc augstskolas absolvēšanas no volejbola mazliet pagāju malā, atpakaļ mani tajā ievilka „Jēkabpils lūši” ar Māri Trušeli un Mārci Obrumanu priekšgalā, un tad arī varētu teikt, ka sāku saprast, ka „Jēkabpils lūši” varētu būt tas pavediens, kas mani turpmāk saistīs ar volejbolu. Varētu teikt, ka visu laiku volejbols manā dzīvē ir ieņēmis nozīmīgu lomu – atšķīrās tikai manas darbības sfēras tajā – spēlētājs, treneris vai statistiķis.

- Pirms pievienojies “Jēkabpils lūšiem” pagājušajā sezonā, vai gaidīji šādu piedāvājumu no lūšu galvenā trenera Mārča Obrumaņa?

- Ja godīgi, pārsteigums tas nebija – kopš „Jēkabpils lūšu” dibināšanas vienmēr esmu bijis vairāk vai mazāk iekšā komandā – pirmajos gados kā spēlētājs, vēlāk veicu mājas spēļu statistiku „Maia” programmā (igauņu izveidota spēļu statistika), tagad palīdzu Mārcim gan treniņprocesā, gan arī veicu statistiķa pienākumus.

- Pagājušo sezonu sāki nopietni pievērsties „Data Volley” programmas apguvei. Kā līdz tam nonāci?

- Kā jau iepriekš teicu –pirms sāku strādāt ar „DataVolley”, rakstīju „Jēkabpils lūšu” mājas spēlēm statistiku „Maia” programmā. Diezgan loģisks turpinājums bija papildināt zināšanas un prasmes šajā jomā, tāpēc bez domāšanas piekritu Latvijas Volejbola federācijas piedāvājumam aizbraukt uz divu dienu apmācībām ar programmu „Data Volley” Cēsīs, kur tobrīd norisinājās arī Baltijas kauss jauniešiem. Šeit jāsaka paldies izlašu menedžerim Arturam Vitkovskim, kurš noorganizēja šos kursus. Apmācības vadīja Igaunijas jauniešu un sieviešu izlašu statistiķis Mihkels Sagars, kurš iemācīja man pamatlietas darbā ar šo programmu. Šovasar ļoti daudz palīdzēja darbošanās dažādās Latvijas izlasēs – jauniešu, sieviešu un vīriešu, kur man daudz ko iemācīja Pērnavas komandas un Latvijas vīriešu izlases statistiķis Karls Ēriks Eizenšmidts.

- Cik daudz laika tas prasa ikdienā, lai spētu apgūt šo programmu?

- Manuprāt, darbošanās ar šo programmu ir tas pats, kas spēlētājiem trenēties volejbolā – jo vairāk un regulārāk praktizējies, jo labāk tev tas sanāks un vērtīgāku informāciju spēļu laikā un pirms spēlēm varēsi sniegt trenerim. Gribētu, lai pašam būtu vairāk laika praktizēties, jo visām darbībām, rakstot statistiku, tāpat kā spēlētājiem uz laukuma, vajadzētu būt automātiskām un bez domāšanas.

- Gandrīz visu pagājušo sezonu jau izmantoji šo programmu savā klubā. Vai uzskati, ka savā ziņā tas nedaudz arī palīdzēja izcīnīt čempiona titulu, jo vieglāk bija analizēt pretiniekus?

- Gribētos ticēt, ka vismaz kāds neliels procents no čempiona titula iegūšanas bija arī mans nopelns – analizējām pretiniekus „Data Volley” programmā gan pirms spēles, gan spēles laikā. Lai gan, salīdzinot pašreizējās un pagājušās sezonas prasmes ar šo programmu, jāsaka, ka izmantojām tikai nelielu daļu no tā, ko šī programma var sniegt.
- Vai Mārcis Obrumans spēles laikā daudz konsultējas ar tevi un ņem vērā tavu spēles analīzi?

- Arī Mārcim tas ir kas jauns – vēl nepavisam neesam apzinājuši visas iespējas, darbojoties ar šo programmu. Mazliet vairāk to sapratu šovasar, kad, pievienojoties vīriešu izlasei, galvenais treneris Avo Kēls no manis prasīja tādas lietas, kuras iepriekš neanalizēju. Taču arī mēs ar Mārci pagājušajā sezonā skatījāmies un analizējām katru komandu gan pirms spēles, gan spēles laikā. Spēles laikā tas ir nedaudz sarežģītāk, jo laika ir ļoti maz un īsā brīdī, ņemot vērā statistiku, ir jāspēj pieņemt lēmumi. Jā –arī Mārcis spēļu laikā prasa man dažādas lietas un, ja nepieciešams, maina uzstādījumus, kuri bija pirms spēles.

- Vasarā bija iespēja būt klāt visās izlasēs, kādi ir tavi iespaidi par pieredzēto?

- Iespaidi – vispozitīvākie. Pirmkārt, jau ir liels gods būt Latvijas izlases sastāvā, taču tika arī iegūta ļoti liela pieredze, apgūtas jaunas prasmes un nostiprinātas jau esošās iemaņas. Tāpat kā spēlētājiem – vasarās jātrenējas, arī statistiķiem ir ļoti vērtīgi un noderīgi nepazaudēt iemaņas un praktizēties arī kopā ar izlasēm, ne tikai klubu sezonas laikā. Iegūti jauni kontakti ar citu izlašu statistiķiem un mūsu izlašu čaļiem un meitenēm, kā arī vienkārši forši pavadīts laiks kopā ar izlasēm.

- Kurā izlasē juti, ka tev ir lielāka loma?

- Grūti pateikt. Vīriešu izlasē treneris prasīja specifiskākas lietas, jo Avo Kēls arī ikdienā strādā ar „Data Volley” un labi to izprot. U-20 izlasē un sieviešu izlasē tik detalizēti tomēr neanalizēju – vairāk bija darbs ar pretinieku analīzi pirms spēles. Sieviešu izlasē spēles laikā analīzi diezgan maz izmantojām, bet arī sieviešu izlases treneru korpuss tikai mācās strādāt ar šo programmu. Taču jutu, ka jauniešu izlases un sieviešu izlases treneru korpuss novērtē manu darbu izlasēs, par ko ir liels gandarījums.

- Kas ir pats sarežģītākais, rakstot statistiku?

- Mūsdienās volejbols ir kļuvis ļoti ātrs un dinamisks un, rakstot statistiku, pirmkārt, ir jāsaprot volejbols kā spēle un tad arī jāpaspēj pierakstīt visas uz laukuma notiekošās darbības. Dažkārt sieviešu spēlei rakstīt statistiku ir pat sarežģītāk, jo tajā ir vairāk garāku izspēļu, kur jācenšas nepalaist garām kādu darbību. Tāpēc galvenais ir spēt izveidot savu pierakstu sistēmu un tikt līdzi mūsdienu volejbola ātrumam uz laukuma.
- Pie kā vēl jāpiestrādā tev pašam, lai vēl vairāk varētu palīdzēt galvenajam trenerim?

- Kā man teica mani šīs programmas skolotāji: “Vajag tikai praktizēties, praktizēties un vēlreiz praktizēties.” Vienkārši jāatrod laiks, ko veltīt, lai darbotos ar šo programmu. Noteikti nepieciešams vēl operatīvāk spēles laikā izanalizēt statistiku un dot trenerim maksimāli īsā laikā nepieciešamo informāciju.

- Ko ieteiktu tiem, kas, izlasot šo interviju, arī izdomā: “Es arī to gribu!”?

- Ieteiktu – darīt! Ir jāiet līdzi laikam un komandām, kuras vēlas konkurēt vismaz ar Igaunijas labākajām komandām, jāizmanto visas piedāvātās iespējas. Un darbošanās ar šo statistikas programmu ir tiešām interesanti un, manuprāt, ļoti noderīgi komandas snieguma uzlabošanā. Man ļoti patīk, kā darbojas Igaunijas statistiķi, – viņi viens otram palīdz, konsultējas viens ar otru – tādā veidā kļūstot arvien labāki. Gribētos, lai arī Latvijā būtu tāpat – vairākām komandām būtu cilvēki, kuri apguvuši šo programmu un viens otram palīdzētu, lai arī šajā jomā Latvijas volejbols attīstītos.
- Jau pavisam drīz sāksies jaunā „Credit24” meistarlīgas sezona. Kādas ir tavas prognozes par spēku samēriem starp klubiem?

- Ļoti grūti ko prognozēt – komandu sastāvi, cik zinu, pamainījušies, un pirmssezonā esam tikai pret dažām no tām spēlējuši. Skaidrs, ka būs ļoti grūti mums atkārtot pagājušajā gadā iespēto Baltijas mērogā. Manuprāt, Latvijas komandas kļuvušas spēcīgākas, un es ļoti ceru, ka šogad latvieši turēs līdzi labākajām Igaunijas komandām!

Izmantotie resursi:
Latvijas volejbola federācija