Facebook
GoogleCelitāns: "Ja maksātu kaut pusi, ko saņemu Itālijā, labprāt spēlētu Latvijā"
@AndrejsSilins
Foto: pallavolomodena.com
Viena no spožākajām Latvijas volejbola zvaigznēm Gundars Celitāns, kurš pārstāv itāliešu "Casa Modena", intervijā jaunajai "Sporta Avīzei" dalījās iespaidos par aizvadīto regulāro sezonu Itālijas čempionātā, atklāja, kuros čempionātos labprāt spēlētu un atzina - ja "Schenker" līgā maksātu kaut pusi no tā, ko saņem šobrīd, labprāt atgrieztos dzimtajos platuma grādos.
"Runājot par "Schenker" līgu, man nekas nebūtu pretī spēlēt tur, ja man maksātu kaut pusi, ko man maksā šeit (smejas). Vēl jau gribas pāris gadus Eiropā uzspēlēt, un, kad meitai būs jāsāk iet skolā, nākšu atpakaļ uz Latviju," atzina Celitāns, kurš savulaik pārstāvēja Rīgas "Lāsi". Atgriešanās varētu notikt pēc sezonām četrām, sacīja Gundars: "Pēc tam vairāk spēlēšu prieka pēc, nevis prasīšu Latvijas komandām lielos līgumus. Gribas pašam sev uzspēlēt Latvijā, lai nav tā, ka atgriezies mājās no ārzemēm un nezini, ko tādu Latvijā sadarīt. Ja mani vēl kāds gribēs redzēt manā vecajā komandā "Lāsē", ar lielāko prieku pievienotos."
27 gadus vecais Celitāns regulārajā sezonā kļuva par rezultatīvāko līgas spēlētāju un tika atzīts arī par labāko uzbrucēju. Gundars uzskata, ka spēlēt A1 sērijā būtu pa spēkam arī citiem Latvijas volejbolistiem: "Domāju, ka tas pats Hermans Egleskalns, Viktors Koržeņevičs un brālis Armands kā "pirmie tempi" varētu šeit spēlēt. Par servju uzņēmējiem grūti pateikt, jo šim elementam jābūt ļoti spēcīgam – šeit visi servē agresīvi. Noteikti cēlājs Deniss Petrovs varētu spēlēt. Libero Ingars Ivanovs arī varētu, bet libero ir grūti izrauties uz ārzemēm – jābūt ļoti labam un arī izlasē sevi jāpierāda."
Celitāns arī atklāja, ka karjeru labprāt turpinātu vai nu Itālijā, Polijā vai Turcijā, taču Krievijā atgriezties gan nevēlētos: "Teikšu godīgi, vienu sezonu tur aizvadīju, un laikam pietika visai atlikušajai karjerai. Esam arī ģimenē to ar sievu pārrunājuši, un laikam tomēr nē. Kad spēlēju Belgorodā, mums pašiem bija sava lidmašīna. Lidojām mājās no spēles, un bija briesmīga migla. Piezemēšanās bija tāda, ko pa telefonu nevar atstāstīt. Biju slapjš nosvīdis no nervozēšanas. Līdz pēdējam brīdim pat skrejceļu neredzējām. Daudz ir dzirdēts par līdzīgiem gadījumiem. Kaut vai arī tā pati Jaroslavļas "Lokomotīves" katastrofa. Un nez vai kaut kas uz labo pusi tuvākajā laikā krievu aviācijā mainīsies. Tas man ir tāds biedējošs faktors... Ja pats to nebūtu piedzīvojis, varbūt būtu citādi, bet tā viena piezemēšanās bija traka."
Pilna intervija ar Gundaru Celitānu lasāma jaunajā "Sporta Avīzes" numurā. Elektroniskā veidā to iespējams lasīt šeit:
Sporta Avīze. 2013. gada 11.numurs (19.marts -...
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]