Celitāns: "Bija arī citi piedāvājumi"

Pēdējā Krievijas Superlīgas spēlē pret „Zenit” klubu Belgorodas „Lokomotiv Belogorje” spēlējošais latvietis Gundars Celitāns kopā guva 30 punktus (seši ar bloku, divi ar servi), palīdzot savai komandai izcīnīt uzvaru ar 3:2.

Intervijā portālam sport-express.ru Celitāns stāsta par sezonas sākumu Krievijā, aizvadīto sezonu Francijā, volejbola līmeni Latvijā un saviem tuvākajiem mērķiem.

Vai nebijāt pārsteigts, ka pēdējā spēlē treneris jums uzticējās un nospēlējāt visu spēli?
Spēles laikā es nekad neanalizēju trenera lēmumus. Es vienmēr koncentrējos uz to, lai spēlētu arvien labāk, atzīstu, ka sestdien nospēlēju tālu no tā līmeņa uz kuru esmu spējīgs. Mums bija ļoti labas izredzes nopelnīt trīs punktus, bet mēs novedām visu līdz „taibreikam”, arī es pie tā esmu vainojams. Kopumā, protams, rezultāts nebija tāds uz kuru mēs bijām cerējuši.

Pat neskatoties uz to, ka jums pretī bija Čempionu līgas uzvarētāji?
Krievijas čempionātā vāju pretinieku nav. Te spēlē ļoti daudz komandu, kuras varētu spēlēt Čempionu līgas „Final Four”, spēlēt pret tādiem pretiniekiem ir ļoti interesanti. Noteikti varu teikt, ka „Zenit” komanda salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kad es pēdējo reizi spēlēju pret viņiem Kannu kluba sastāvā, ir kļuvusi vājāka. Tagad taču Tetjuhins un Kosarjevs spēlē nevis „Zenit”, bet gan Belgorodā.

Pēdējo divu nedēļu laikā esat spēlējuši ar „Dinamo”, „Iskra” un „Zenit” komandām…
„Iskra” spēlē pret mums, pateicoties galvenokārt stabilai servei, parādīja „supervolejbolu”. Manuprāt, tas gan neliecina, ka „Iskra” ir čempionāta galvenie favorīti. Esmu pārliecināts, ka „play-off” spēlēs cīņā par zeltu iesaistīsies arī daudzas citas komandas. Mēs noteikti mēģināsim revanšēties „Iskra” komandai jau pamatturnīrā.

Cik komfortabli jūtaties Belgorodā?
Viss ir lieliski. Klubs man ir nodrošinājis labu dzīvokli un mašīnu, jebkuru jautājumu varu atrisināt ar vienu telefona zvanu, plus komandā valda ļoti laba gaisotne.

Vai vasarā jūs savās rindās gribēja redzēt arī citi Krievijas klubi?
Jā, bet klubus tagad nesaukšu. Kāpēc? Es taču esmu izdarījis savu izvēli.

Kāpēc piekritāt Belgorodas piedāvājumam?
Zināju, ka te atgriežas Kosarjevs un Tetjuhins. Trenēties un spēlēt kopā ar tādiem meistariem man ir vislabākā skola. Man šobrīd galvenais ir progresēt. Protams, svarīga bija iespēja pacīnīties par augstu vietu tādā līgā kā Krievijas Superlīga.

Vadims Hamutskis – kā ir spēlēt ar tādu cēlāju?
Protams, viņš ir leģenda, taču, lai saspēlētos ar viņu, ir jāiegulda ļoti daudz darba. Esmu pārliecināts, ka viņa labās īpašības mums noderēs izšķirīgajās sezonas spēlēs. Pagaidām varu tikai pabrīnīties ar kādu degsmi viņš darbojas treniņos. Viņš ir īsts profesionālis. Treniņos viņš strādā gandrīz vai divreiz vairāk kā pārējie, lai gan vienam otram varētu būt arī tēvs.

Vai Krievijas Superlīga šobrīd ir spēcīgāka par Francijas čempionātu?
Domāju, ka Krievijas Superlīga ir pats spēcīgākais klubu turnīrs visā pasaulē. Protams, arī Francijas līga ir ļoti spēcīga. Tur spēlē daudzi Francijas izlases spēlētāji, turklāt ir daudz labu leģionāru. Ne par velti mans Kannu klubs aizvadītajā gadā Čempionu līgā apspēlējām Itālija „Kunio”, bet Francijas līgā mēs nespējām iekļūt finālā.

Aizvadītajā gadā Kannu kluba sastāvā kļuvāt par rezultatīvāko Francijas čempionāta spēlētāju. Vai šogad jums tāds pats mērķis ir arī Krievijā?
Individuālās balvas mani nekad īpaši nav interesējušas. Galvenais pierādīt partneriem un treneriem, ka es spēlēju neslikti. Krievijas čempionātā konkurenti uz šo balvu ir daudz vairāk nekā Francijā.

Vai joprojām uzturat kontaktus ar kādu no saviem komandas biedriem no Kannām?
Tur ar mani kopā spēlēja vēl viens latvietis – Vladislavs Hotuļevs. Ar viņu vairāk vai mazāk arī kontaktējos. Ja godīgi, tad franču valodu tā arī neiemācījos. Ļoti grūta valoda.

Kā Latvijā šobrīd attīstās volejbols?
Tur joprojām ir saglabājusies laba skola un meistarīgi spēlētāji parādās pietiekami regulāri. Lielai daļai klubu ir labi sponsori. Jāsaka gan, ka jaunie ātri brauc spēlēt uz ārzemēm – Itāliju, Franciju, Grieķiju… Ja godīgi, tad man joprojām ir viena neatrisināta mīkla – kāpēc Latvijas izlasei nav izdevies sasniegt neko ievērības cienīgu? Domāju, ka izlasei ir labs potenciāls aizspēlēties līdz Eiropas čempionāta finālturnīram un esmu pārliecināts, ka drīzumā mums tas izdosies.

Pasaulē Latvija tomēr vairāk asociējas ar hokeja un basketbola izlasēm, nevis volejbolu. Vai šajos sporta veidos neesat mēģinājis spēkus?
Līdz devītajai klasei es nodarbojos ar vieglatlētiku. Esmu spēlējis arī basketbolu un futbolu, taču beigās mani „paņēma” volejbols.

Kādus mērķus esat sev izvirzījis šajā sezonā?
Palīdzēt Belgorodas klubam aizkļūt līdz Krievijas čempionāta finālam un uzvarēt CEV kausā. Ceru, ka Belgorodas kluba vadība arī pēc šīs sezonas piedāvās palikt. Gribu te uzspēlēt nedaudz ilgāk.

Izmantotie resursi:
sport-express.ru