Ozoliņa brigāde mācās uzvarēt

Pirms “Dinamo” izbraukuma sērijām itin bieži ar kolēģiem apspriežam, cik tad punktus mūsu puikas varētu atvest. Par šādiem izbraukumiem kā šis, es vispirms nopietnā balsī saku, ka 12 punktus jau nu vajadzētu... Kaut patiesībā ceru un esmu priecīgs arī ar mazāku punktu skaitu. Un vienmēr atceros Jūliusa Šuplera vārdus, ka “uzvaru vajag cienīt”. Ozoliņa brigāde pirmajā izbraukumā nopelnīja divus cieņas pilnus vakarus. Ar ļoti labu spēli Omskā – nu divas trešdaļas bija gandrīz vai ideālas – bet nepilnās divās minūtēs mačs tika zaudēts. Jā, bija noraidījums par grūšanu mugurā, bija Mika Indraša zaudēts iemetiens, bija Džastina Pītersa vārtu zaudējums vārtu tuvajā stūrī, naidnieka izrāviens pret Uvi Balinski un Stoleriju. No malas varbūt šīs divas minūtes arī izskatījās neloģiskas, bet ar to jau arī klases komandas vāc punktus, ka izdara savu darbiņu un tad turpina mierīgi pīpēt. Salīdzinot ar mūsu “Dinamo”, “Avangard” tomēr ir klases komanda.

Ko vismaz šīs sezonas sākumā nevar teikt par Novosibirskas “Sibirj”. Dinamieši divas trešdaļas pilnībā dominēja (metieni – 27:9), taču ar 27 metieniem gūstot tikai vienus vārtus. Zaudēti vārti spēles beigās un zaudētāju trenera atziņa, ka “Dinamo” spēlēja labāk tabulā neko nedeva. Tikai apziņu, ka spēlēt varam, bet vēl neprotam uzvarēt. Rīgā gan dažs jau sāka atcerēties Pekas Rautakalio laikus, kad dinamieši ļoti bieži nomētāja pretiniekus, bet ripas vārtos nekrita. Kā Novosobirskā. Ar 34 metieniem tikai vieni vārti, “Sibirj” lai iemestu divus, pietika izdarīt tikai 15 metienus.

Astanā – 5:3 ne tikai precīzi meta dinamieši, bet pastīvi nospēlēja arī 1,99 m garais Kazahstānas kluba 33 gadus vecais zviedru vārtsargs Henriks Karlsons. Labi, ka treneris Koreškovs viņu nomainīja tikai pie 0:4. Jo pēc tam sākās kazahu atspēlēšanās cirks ar sešiem laukuma spēlētājiem un tukšiem pašu vārtiem.

Ja Novosibirskā Ozoliņa brigādei nepaveicās, tad Hantimansijskā paveicās par 100%. Bet šajā mačā Ozoliņa brigāde (treneri) skaisti apspēlēja bijušo Krievijas izlases treneri Igoru Zaharkinu. 55. spēles minutes - 0:2, un “Jugras” spēļu komentētājs jau sāka rēķināt, cik “Jugrai” būs punktu, kad pieskaitīsim klāt šos trīs... No TV šīs malas izskatījās, ka Zaharkins arī jau domā par 2:0 uzvaru. Tad lielais mazākums (mums lielais vairākums), “Dinamo” vairākuma brigāde mocās ar ripas dabūšanu vārtos. Kad vairākums gandrīz jau izšķērdēts, Ozoliņš paņem 30 sekunžu pārtraukumu. Saša Ņiživijs gan kaut ko rāda uz dēlīša, bet visiem skaidrs, ka pauze paņemta, lai vairākuma brigādi vienkārši atpūtinātu. 30 sekundes ir gana garš laiks, it sevišķi ņemot vērā, ka pirms tam jāsvilpj, pēc tam laiskāk var atgriezties iemetienā, un praktiski jau iznāk gandrīz minūte atpūtai. Otro reizi Ozo brigāde Hantimansijsku pārsteidza 1:07 līdz spēles beigām. Pīterss jau bija atslidojis pie savējiem un tad bija tikai divi scenāriji: vai nu viņš iet uz rezervistu soliņu un vārti paliek tukši, vai “Dinamo” dabūt divu minūšu sodu par spēles vilcināšanu. Trešo variantu, ka šādi tiek iedota atpūta komandas līderiem, jo laikā, kamēr Jānis Kalniņš ieņem tukšo vietu vārtos, sekundes rit. “Jugra” komentētājs kaut ko runāja, ka dinamieši atļauj spēles beigās uzspēlēt arī otrajam vārtsargam... Laime stāvēja Ozo klāt, kad ripa pēc tam atsitās pret “Dinamo” tukšo vārtu stabiņu, bet Indraša metiens pēc tam bija loģisks. Tāpat kā Lūkasa Lesio joziens līdz “Jugra” vārtiem un ripas iedzīšana tajos.

Negribu pārslavēt “Dinamo” treneru prāta ašumu spēles laikā, bet jau “Latvijas Dzelzceļa” kausā bija redzams, ka spēļu laikā treneri ļoti labi variē ar spēlētāju maiņām. Mainot uzbrucējus trijniekos un aizsargu spēlēšanu vai malā nolikšanu uz kādu laiciņu. Sevišķi lielas iespējas variēt pēc šā izbraukuma gan nav – savainojumu dēļ praktiski ir izkritis gandrīz viss otrais piecnieks. Omskā žokli salauza Miķelis Rēdlihs, Novosibirskā savainotajos pierakstījās Koltons Gilīss un Terijs Džozefs Galjardi, pēc Astanas kāju lauzis Guntis Galviņš. Neatceros tādu traumu sēriju pašā sezonas sākumā. Gandrīz vai jāsāk ticēt, ka kāds nelabvēlis Ozo uzlicis ļaunuma aci... Priecē, ka pat šādos bezizejas apstākļos komanda mācās uzvarēt un arī uzvar. Mazliet vairāk vēl komanda jāpavelk vārtsargam Pītersam. Kā kādreiz mīlēja teikt Armands Puče: “Būs labi!”

"Dinamo" 2017./2018.