Kas Hārtliju sagaida Omskā?
Jāņi nosvinēti, vasara sākusies un tad jau drīz jāsākas arī Kontinentālās Hokeja līgas klubu vasaras nometnēm. Pirmo sezonu Krievijā sāks arī Latvijas izlases galvenais treneris Bobs Hārtlijs. Latvijā mīlēts un cienīts speciālists, varbūt pat mazliet glorificēts, kā jau latvju tautai un žurnālistiem tīk darīt. Kas gan Hārtliju gaida Omskā? 22,7% kaimiņzemes populārā hokeja portāla “Allhockey.ru” aptaujas respondentu paredz, ka kanādietim jau šīs sezonas beigās būs pa spēkam izcīnīt Gagarina kausu. Kļūstot par otro treneri, kam izdevies izcīnīt gan Stenliju, gan Gagarinu. Pirmais bija Maiks Kīnens, kuru aizvadītajā sezonā no Pekinas kluba atbrīvoja... latviešu menedžeris Raitis Pilsētnieks.
Te gan jāpiebilst, ka gandrīz tikpat daudz respondentu (22,1%) atbildējuši, ka Hārtlija “Avangard” jau zaudēs Gagarina kausa... pirmajā kārtā. Grūti spriest, kā mūsu Bobam veiksies šajā vilku bedrē, jo Omska, tāpat kā Ufa, Kazaņa un Magņitogorska KHL Austrumos neko mazāk par Gagraina kausu negrib. Bet “Avangard” Gagarina kā nav, tā nav! Pēc desmit aizvadītajiem KHL čempionātiem Kazaņai ir pat trīs kausi, Magņitkai – divi, Ufai – viens, no grandiem tukšā tikai Omska jeb precīzāk – Omskas apgabals, kura hokeja vizītkarti atbalsta “Gazprom ņeft”.
Jūs jau droši vien esiet dzirdējuši stāstus, ka Bobam labāk padodas jauno gurķu audzēšana, kā tas bija arī Ronalda Ķēniņa gadījumā Cīrihes “Lions”, turpretī ar pieredzējušajiem un nopelniem bagātajiem Hārtlijam nemaz tik labi nav veicies. Amerikā viņu mazliet tālāk pasūtījis ne tikai Patriks Ruā vien. Hokeja aizkulisēs runā, ka daudzi NHL pieredzējušie spēlētāji mūsu Bobu atklātā tekstā sūtot vienu māju tālāk. Par to arī šis stāsts. Ja Hārtlijs pats komplektētu šo “Avangard”, tā būtu viena padarīšana, bet tā vismaz pagaidām nav noticis. Nu jau pāris mēnešus Omskā kā kluba ģenerāldirektors (ģenerālmenedžeris?) darbojas deviņas sezonas pie viņiem spēlējušais Krievijas izlases bijušais uzbrucējs Maksims Sušinskis. Krievijas hokejā ļoti iecienīts cilvēks. Kurš savas darbības laikā veidoja tādu “Avangard”, kas būtu parocīgs kādam citam mūsējam – 1975. gadā Rīgā dzimušajam Iļjam Vorobjovam. Taču gadījās nelaime: Iļjam piedāvāja Krievijas izlasi un Pēterburgas SKA arī klāt. Loģiski, ka Sušinskis nekādus atpakaļ soļus vairs neveica, tādējādi Omskā nonākot diviem Vorobjova palīgiem no pēdējā Stenlija kausa – Maikam Pelino un vārtsargu trenerim Sergejam Zvjaginam.
Krievijas hokeja žurnālisti pārmet Sušinskim, ka viņš nav bijis pietiekami aktīvs transfēru tirgū, palaižot garām divus Krievijas izlases un SKA bijušos uzbrucējus Vadimu Šipačovu un Dmitriju Kagarļicki, taču jau pirms Hārtlija viņš bija parakstījis Somijas izlases aizsargu Villi Poku un Ņikitu Pivcakinu no Magņitogorskas, kurš pēc triju gadu pauzes atgriezās “Avangard”. Pēc 2,5 sezonām SKA atpakaļ tika dabūts Sergejs Širokovs, pēc piecu gadu spēlēšanas NHL, AHL un “Jokerit” - Kari Ramo, savulaik par ļoti perspektīviem uzskatītie – uzbrucējs Kirils Petrovs (Kazaņa, pēdējie gadi – CSKA) un Vladivostokas “Admiral” bijušais vārtsargs Igors Bobkovs (1,97 m, bijis Anaheimas sistēmā). Ir Sušinskis dabūjis arī jaunos, bet no šeit minētā saraksta visi ir pieredzējuši – Ramo, Poka un Širokovs (1986), Petrovs (1990), Bobkovs un Pivcakins (1991). Krievijas kolēģi runā, ka Sušinskis ļoti gribējis arī kādu Miku Indraši un kā centra uzbrucēju – arī Andri Džeriņu, taču jaunais galvenais treneris iebildis, ka jāņemot no NHL. Tās gan ir tikai runas, bet, kā māca latviešu tautas paruna: “Nav dūmu bez uguns.” Tātad trīs no piecām leģionāru vietām (Poka, Ramo, zviedru uzbrucējs Johans Sundstrēms) pagaidām aizņemtas.
Tie, kam interesē sīkāk, var apksatīties “Avangard” sastāvu, es drīzāk teiktu, ka tā ir pieredzējusi komanda ar 34 gadus veco uzbrucēju Aleksandru Perežoginu priekšgalā. Kas pagājušajā sezonā (16 vīri!) droši devās pie kluba vadības, ka negrib vairs spēlēt Baltkrievijas speciālista Andreja Skabelkas vadībā. Konflikta apogejs bijusi spēle ar “Salavat Julajev” (1:2), kad Krievijas izlases aizsargs Maksims Čudinovs nav bloķējis kādu ufiešu metienu, rezultātam kļūstot 1:2, bet Skabelka apvainojis Čudinovu gļēvulībā. Loģiski, ka Skabelka tika atbrīvots no darba, bet pēc tam “Avangard” korporatīvajā Jaungada ballītē piekauts Baltkrievijas spēlētājs “Avangard” ar Krievijas pasi Andrejs Stasjs. Hārtlijs gan komunikācijā ir lielāks diplomāts par Skabelku, taču viņa stils arī ir stingrība un profesionalitātes pieprasīšana no visiem. Bet “Avangard” pieredzējušie un nopelniem bagātie hokejisti esot diezgan izlaisti, turklāt vēl brīvdomātāji...
Atšķirībā no NHL Kontinentālajā Hokeja līgā nepublisko ne spēlētāju, ne treneru algas. NHL, kur tik ļoti gribēja atgriezties Hārtlijs, trīs vislabāk atalgotie ir Stenlija kausa ieguvēji Bebkoks (Toronto, 6,25 miljoni $), Kenvils (Čikāga, 6 miljoni) un Žuljēns (Monreāla, 5 miljoni). Nule pēc uzvaras Stenlija kausā Berijs Trocs (“Capitals”) dabūjis 20 miljonu līgumu uz pieciem gadiem. Bet nevis "Capitas", bet "Islanders". Pēc neoficiālas informācijas Hārtlija līgums Omskā esot 1,2-1,3 miljoni dolāru gadā plus bonusi. Ir dzirdētas arī runas, ka “Avangard” naudas devēji - “Gazprom ņeft” nealkst atlaist kanādieti uz Latvijas izlasi. Jo tagad – darbs Omskā viņam ir pamatdarbs un hokeja ģimene, piramīda un viss pārējais jāveido Sibīrijā. Nevis Latvijā... Cerams, ka tās tikai runas.
[+] [-]
Viena lieta ir izlases nometne, kas tomēr norit salīdzinoši neilgu laiku - tur daudz ko var arī pieciest, bet cita lieta - visa sezona klubā, tai skaitā arī pirmssezonas nometne.