Somija – kā Tihonova laiku Rīgas "Dinamo"

Lai arī pasaules čempionāta pirmajā spēlē Košicē somi ar 3:1 pieveica Kanādu, tas vairāk tika skaidrots ar to, ka kanādieši čempionāta sākumā nekad nav saspēlējušies, bet, kad pienāks “play-off” laiks, viņi rādīs pavisam citu hokeju. Pienāca fināls, kur atkal priekšā bija tie paši somi, un atkal 3:1. Var uzvarēt vienu reizi ar Laimes mātes palīdzību, taču, ja viena čempionāta laikā viena komanda otru uzvar divas reizes, tur nekāda negadījuma nav. Somijas šā gada izlase bija stiprāka par šā gada Kanādu.

Ja kaut ko tādu Bratislavā man teiktu pirms divām nedēļām, vispirms apjautātos, vai prognozētājs nav bijis pārāk ciešos sakaros ar “ieziemieti” (tā mēs savā pulkā saucam Slovākijā un Čehijā ražoto rumu, kuru ne čehi, ne slovāki par rumu nedrīkst saukt, saucot to par umu, tuzemskij – proti, pašmāju). Uz Košici Jalonens praktiski bija atvedis komandu, kuras kodolu (12) veidoja Somijas virslīgas klubu spēlētāji, plus trīs no Šveices NLA, divi no Zviedrijas, tikai divi no KHL spēlējošā Helsinku “Jokerit”, pa vienam no Pekinas “Red Star” un Maskavas “Dinamo” (KHL), divi no AHL un tikai diviem – aizsargan Jokiharju un uzbrucējam Lammiko formāli varēja piekabināt NHL. Jokiharju sezona gandrīz dalījās uz pusēm starp Čikāgas “Black Hawks” (38 spēles, 0+12) un fārmklubu Rokfordas “IceHogs” (30,2+15). Nekādus kalnus Floridā nebija gāzis arī Lammiko (40, 0+6), gana daudz spēlējot fārmā Springfīldas “Thunderbirds” (36, 6+12).

Ja mēs stādītu rangu un medaļas dalītu tikai pēc NHL pārstāvniecības, tad somi būtu vieni no autsaideriem – ar 122 spēlēm NHL – Lammiko un Lindbomam pa 40, Jokiharju – 38, Pesonenam kaut kad 2012. gadā – 4.
Zelts pienāktos Zviedrijai ar 21 NHL hokejistu un tur aizvadītajām 8345 spēlēm, sudrabs ASV – 20 spēlētāji ar 7291 maču, bronza Krievijai – 14 spēlētāji ar 6358 mačiem. Ceturtie – Kanāda, kurai bija 23 NHL hokejisti ar 5617 mačiem lielajā līgā, piektie - čehi – 11 un 3657 spēles, sestie – slovāki – 6 un 2519, septītie – šveicieši – 6 un 2435, astotie – dāņi – 2 un 1670, devītie – vācieši – 4 un 730, desmitie – austrieši – 1 un 412, vienpadsmitie – norvēģi – 0 un 297. Un tikai divpadsmitie somi ar savām 122 spēlēm NHL... Un turpat blakus Latvija – 2 un 120. Divas NHL spēles Francijai, bet Itālijas un Lielbritānijas izlasēs spēlētāju ar NHL pieredzi nebija.

Kas tad bija Jalonena blicē? Tagad pēc čempionāta, izejot cauri sastāvam, nu, labi – kādi desmit uzvārdi hokeja faniem bija zināmi, bet liela daļa – bez NHL drafta, kaut kur Oulu, Lahti, Raumā, Vāsā, Tamperē, Turku un Helsinkos Somijas vietējā čempionātā spēlējoši. Kurš viņus zina? Pat ne otrās un trešās izlases spēkā... Pat “Jokerit”, no kurienes Jalonens bija paņēmis Antilu un Manninenu, atrodami vēl vismaz pieci seši par viņiem ne sliktāki, ja ne labāki (Joensū, Lepistē, Jormaka, Veselainens, Niemi u.c.). Plus savu klubu līderi Šveices NLA – Rajala, Pesonens, Lindboms. Varētu domāt, ka tikai loģiski būtu, ja Jalonens vārtos sūtītu 22 gadus veco Vehvilainenu – šā gada Somijas čempionāta labāko vārtsargu, bet, nē – tas gods tiek Lankinenam, kurš pat AHL nav superzvaigzne – 19 spēles, 2,50 ripas, 91,0% atvairītu metienu un divas spēles ECHL.

1998. gadā, kad Čehija uzvarēja Nagano olimpiskajās spēlēs, pirmajās, kurās kaut visi varēja būt no NHL, liels bija mans pārsteigums, kad Ivans Hlinka neveidoja Čehijas izlasi pārsvarā no NHL, bet apmēram puse uz pusi. Jalonens ir gājis vēl tālāk – tikai trim aizsargiem un četriem uzbrucējiem ir pasaules čempionātu vai/un olimpisko spēļu pieredze. Kas tad tur bija? Jaunie ar ambīcijām, vairāki, kuri nav sevi realizējuši lielajā hokejā, plus daži vecie – kā komandas kapteinis Antila (34), Kūsela (36), Ohtamā (32), Pesonens (31). Gan pēc spēles stila, gan komandas komplektācijas man šī Somijas izlase atgādināja Viktora Tihonova laiku Rīgas “Dinamo” - tāpat citiem nederīgie Pjotrs Vorobjovs, Aleksandrs Klinšovs, Vjačeslavs Nazarovs, Mihails Deņisovs, Vladimirs Serņajevs no otrās līgas klubiem. Un arī hokeju viņi spēlēja dinamisku, kam pamatā milzu trenētība un izcila fiziskā sagatavotība. Ne jau ar hokeja meistarību Tihonova “Dinamo” tika PSRS čempionāta augstākajā līgā un tur klapēja gan CSKA, gan visus pārējos. Tā vispirms bija izcila fiziskā sagatavotība (tiem laikiem), nepiekāpība, cīņasspars, visas komandas darbs. Loģiski, ja bija kāda zvaigzne – kā Helmuts Balderis – no tādas neviens neatteicās. Tāpat kā Jalonens taču neatsakās no 18 gadus vecā Kako. Un var kanādieši nomētāt somu vārtsargu (44:22, trešajā trešdaļā – 21:3), bet somiem trešajā trešdaļā – divi vārti ar diviem metieniem!

Skaidrs, ka Somija varēja sasist Zviedriju, Krieviju un Kanādu tikai ar šādu jaudīgu un strādīgu hokeju. Kur viens ir par visiem un visi par vienu! Kur puikas krīt ripām priekšā svilpodami. Sit kanādietim pirmie! Kur tas redzēts? Jā, jā! Tā darīja arī vecajā “Dinamo”. Kur visi strādā un, ja ir izdevība iemest ripu, to izmanto. Bet principā tas ir Klinšova un Haralda Vasiļjeva hokejs, kas abi mazākumā spēja nokausēt ikvienu. Kaut Kļins Maskavā bija daudzsološs futbolists un hokejists, bet Haralds līdz kādiem 16 gadiem skaitījās krietni perspektīvāks un talantīgāks par Balderi. Praktiski Somija šajā pasaules čempionātā kārtējo reizi pierādīja, ka darbs un kārtība laukumā “sit” jebkuru meistarību. Gribas ticēt, ka līdz tādai atziņai Bobs Hārtlijs ir aizvedis arī mūsu izlasi. Bet principā man Somijas izlases un arī Ģirta Ankipāna “Dinamo” hokejs nepatīk...

Vārtsargi

Pamatvārtsargs Lankinens – Somijas izlasē debitēja pirms šā PČ.
Olkinuora – 4 spēles Somijas izlasē, viena no tam PČ.
Vehvileinens – šā gada Somijas labākais vārtsargs (1,58/92,3), pasaules U-20 čempions.
Jokiharju – 38 spēles NHL.
Ohtamā – Gagarina kauss (2018).
Koivisto – KHL “All Star” (2019).
Mikola – 2016. gada U-20 pasaules čempions.
Kaski – šā gada Somijas čem[ionāta labākais spēlētājs, visvairāk punktu aizsargam.
Lindboms – Somijas U-20 (2013) gada kapteinis, 40 spēles NHL (2+1).
Ilomeki – nav spēlējis ne Somijas U-18, ne U-20 izlasēs.
Kako – pasaules jauniešu (2018) un junioru čempions (2019).
Kūsela – “Tappara” kapteinim pirmais pasaules čempionāts 36 g. v.
Lammiko – 2016. gada pasaules junioru čempions, šobrīd starp NHL un AHL (36, 6+12).
Pesonens – 4 spēles NHL, pēdējiie pieci gadi Šveicē.
Rajala – 2009. gada U-20 PČ labākais uzbrucējs, visvairāk vārtu (10) un punktu (19). Vēl viens nerealizējies talants.