Ducis latvju labāko hokeja aizsargu
Kā pēdējais no hokeja šā rudens rangiem pienācis aizsargu rangs. Un tam ir loģisks pamatojums – ja dažādās līgās spēlējošus uzbrucējus un vārtsargus var salīdzināt pēc kaut kādām statistikas druskām, tad ar aizsargiem ir daudz grūtāk. +/- lietderība? Jā, bet pat mūsu hokeja ziloņa – Sanda Ozoliņa karjerā šis rādītājs Sandim regulārajā čempionātā svārstījies no +17 Kolorādo 2000. gada sezonā līdz -25 – 2001. gadā. Pat iegūstot Stenlija kausu (1996), tā gada regulāro čempionātu Sandis pabeidza ar 0 lietderību, taču visiem skaidrs, cik lietderīgs viņš bijis.
Principā aizsargus vajadzētu šķirot vismaz divās pamatkategorijās – uzbrūkošie un mājās sēdošie, vai – vairākumā spēlējošie un mazākuma meistari. Jo, piemēram, Arvīds Reķis, kurš jaunībā bija stipri metošs, ar laiku kļuva par diezgan izteiktu aizsardzības stila aizsargu. Kurš izdarīs visu un vēl mazliet, lai tikai ripa neiekristu paša vārtos. Un ir aizsargi, kas labprāt uzbrūk. Taču jaunā tendence, ja esmu pareizi sapratis Latvijas hokeja izlases galvenā trenera Boba Hārtlija kanādisko (NHL!) uzstādījumu – visiem pieciem laukuma spēlētājiem jābūt vienam otru aizvietot spējīgiem: uzbrucējam spējot nospēlēt kā pēdējam aizsargam un aizsargam uzbrukumā nospēlējot tikpat radoši un tehniski, kā to šoruden dara Miks Indrašis. Līdz ar šo it kā moderno uzstādījumu izlases GM, ja tāds ir, nebūtu lietderīgi Hārtlijam piedāvāt masīvus, bet slikti slidot protošus aizsargus, toties vieta ir tādiem kā Artūrs Salija, kuru atļāvos pirms Francijas turnīra “izvilkt” no Slovākijas ekstralīgas kluba Nove Zamkos un kurš, pēc neoficiālas informācijas, Hārtlijam esot paticis. Pēc neoficiālas rakstu tāpēc, ka Treneru padomes sēdē 23. novembrī, kur bija treneri no pārējām piecām izlasēm, nacionālās izlases galvenais treneris nevareja piedalīties. Pēc LHF ģenerālsekretāra un viceprezidenta Viestura Koziola teiktā – Hārtlijam Francijā operēts... plecs. Ko kaut kad pavasarī treniņā savainojis... Zemgus Girgensons. Pieminot GM, kura Latvijas izlasē nav, jāpiemin arī izmaiņas “ģenerālkonsulātā”, kā līdz šim saucu LHF trijnieku, kurš piedāvāja spēlētājus Hārtlijam. Pēc neoficiālas informācijas LHF sporta direktora amatu atstājis un LHF pametis Edgars Buncis.
Bet nu gan pie ranga. Kas, protams, sastādīts subjektīvi. Jo šoruden vairāki aizsargi netiek vaļā no traumām. Un principā ir ļoti slikti, ja izlasē ir liels viena gadagājuma aizsargu pārsvars, kā tas bija ar 1974. gadu (Laviņš, Skrastiņš, Sorokins, Bondarevs). Trenerim vai GM komplektējot izlasi, tad nav vispār jādomā, re, kur viņi ir. Arī tagad situācija līdzīga – Kristaps Sotnieks un Oskars Bārtulis (1987), Guntis Galviņš (1986), Artūrs Kulda un Oskars Cibuļskis (1988). Komplektējot izlasi, pieci aizsargi zināmi! Jau esmu piemirsis, kādā sakarā Oļegs Sorokins intervijā “Vienos vārtos” sūkstījās par aizsargiem. Bet ir skaidrs, ka izlasē sākusies aizsargu nomaiņa. Oficiāli nekur laikam nav izziņots, bet laikam jau Reķis ir beidzis gaitas Latvijas izlasē. Taču nekad nesaki nekad! Re, Ozoliņš Turīnā pateica: viss! Lai pēc astoņiem gadiem spēlētu Sočos. Izskatās, ka spēlēšana izlasē beigusies vienam no sava vecuma līderiem – Georgijam Pujacam, ļoti iespējams arī Krišjānim Rēdliham (abi -1981) un varbūt pat Aleksandram Jerofejevam, kurš neatbilst Hārtlija Prokrusta gultas izmēriem.
Principā ranga pirmie četri aizsargi varētu arī tapt mainīti ar vietām, jo katram ir savi plusi un mīnusi, bet, ja vienā līgā un apmēram vienas meistarības klubos spēlē... Turklāt Soča ir “Ladas” savainoto sarakstā kopš septembra beigām, 7 spēles izlaidis arī mūsu “ķīnietis” Artūrs Kulda, bet kāpēc jau 4. spēli izlaiž “Admiral” kapteinis Oskars Bārtulis, Vladivostoka klusē. Savainoto sarakstos it kā nav. Tāpēc 1. vietā mūsu pašu Krišjānis, kurš nu jau laikam atkal nopelnījis vietu vairākumā un pirmajā maiņā. Ar – 1 lietdertību. Iekavās – vieta 2017. gada janvāra rangā.
1. (8) Krišjānis Rēdlihs,KHL,31 spēle/1+6/-1/18 soda min
2. (2) Artūrs Kulda,KHL,26/0+3/-3/13
3. (4) Kristaps Sotnieks, KHL, 14/2+0/-2/0
4. (3) Oskars Bārtulis,KHL, 29,/0+5/- 6/36
5. (5) Oskars Cibuļskis,Čehija,26/3+4/0/14
6. (10) Ralfs Freibergs,Čehija, 25/2+10/+1/14
Ralfs savā klubā Zlīnā ir rezultatīvākais aizsargs un piektais rezultatīvākais visā komandā.
7. (1) Guntis Galviņš,KHL,19/1+4/-1/8
8. (6) Arvīds Reķis,Vācija,24/0+2/-2/18
9. (7) Uvis Balinskis,KHL,17/1+2/-7/0
Balinskis pusotra gada laikā ir veicis milzīgu uzrāvienu – no daudziem maz zināma HK “Rīga” aizsarga līdz diezgan stabilam izlases aizsargam Hārtlija aptverē. Varbūt slodze bijusi par lielu, jo arī izlases treniņos Uvis uz ledus palika pēdejais...
10. (-) Kristaps Zīle,KHL,32/0+4/-10/18
Zīle pamazām kļūst par DR pamatsastāva aizsargu. Ar milzīgu vēlmi spēlēt.
11. (-) Artūrs Salija,Slovākija,23/7+10/-6/41
Ja pats esmu Saliju rekomedējis Latvijas izlasei, tad rangā jābūt. Man patīk, ka Salijas spēle patīk Hārtlijam.
12. (-) Jānis Jaks,NCAA,15/4+5/-1/10
Jaks iet savu ceļu. Studējot ASV un spēlējot hokeju. Dažiem speciālistiem viņa spēle nepatīk, bet es jau neesmu speciālists. Ko gribu, to daru ar savu rangu.
Duča tuvākie sekotāji varētu būt Ēriks Ševčenko, Hugo Jansons, Edgars Siksna, Kārlis Čukste, Kristofers Bindulis, varbūt vēl kāds.
[+] [-]
Pēc šī raksta var teikt - NHL līgums negarantē iekļūšanu Matuļa rangā.