Draugiem.lv
FacebookMatulis Bratislavā: skaitļi, kas melo un tomēr nemelo
Latvijas hokeja izlasei pasaules čempionāts Bratislavā beidzies. Ar 10. vietu un vairāku neuzvarēto izlašu spēlētāju un treneru atziņām, ka pret Latviju viņiem bijis ļoti grūti spēlēt. Ka Latvijas puikas bijuši neērts pretinieks, kurš visu laiku elpo pakausī, neļaujot ne mirkli uzspēlēt uz 50%. Nu jau spēlētāji ir mājās un laiks arī man savilkt savus mikromaču iznākumus, kā arī izteikt savu subjektīvo skatījumu uz dažām lietām.
Man šis bija 22. pasaules čempionāts ar Latviju A jeb elites grupā, bet tik švaku un kļūdainu statistikas nodrošinājumu kā Bratislavā līdz šim nebiju novērojis. It kā nebūtu 21. gadsimts. Varbūt kaut kad agrākajos statistikas bija pat par daudz – nu reti kuram žurnālistam interesēja laukuma noklājums ar metieniem, uz lapas, bet tā bija ļoti laba lieta analīzei, parādot, no kuras vietas katra komanda vairāk un precīzāk met utt. Bratislavā centos dabūt t.s. Spēļu oficiālos protokolus – kaut kur esot, pat IIHF mājas lapas dzīlēs varot atrast. Jo, rēķinot un skatoties līdzi, domstarpību un neskaidrību bija gana daudz. Visspilgtākā – Laura Dārziņa it kā 5+20 minūšu noraidījums pret Čehiju. Pat ne sevišķi labi redzošam cilvēkam no tribīnēm bija redzams, ka Lauris tajā epizodē varēja būt tikai cietēja loma. Ko viņš pats arī tiesnešiem centies iestāstīt. Jā, viņi Laurim ticot, bet, lai ejot vien pasēdēt, tiesneši neesot situāciju labi redzējuši. Labi, tās bija spēles beigas (59. min), uzvarētājs arī praktiski jau skaidrs, bet, ja rezultāts būtu 2:3 un bez pārkāpuma tiek noraidīts mūsu labākais metējs? Kurš varbūt varētu izvilkt uzvaru... Liels bija mans pārsteigums, ka nākamjā rītā t.s. Protokolā presei gan bija izdarīts labojums, noraidījumu pierakstot... Rūdolfam Balceram. Tikai ar trešo piegājienu tur parādījās īstais vaininieks – Ralfs Freibergs. Bet, ja man avīzē ierakstīts Dārziņš? Tad pēc dienas likt klāt labojumu?
Tāpat pārsteigts biju, ka Latvijas un Krievijas spēlē pie 1:1 t.s. Negatīvā partija mums sastāv no četriem uzbrucējiem un viena aizsarga. Jā, nu patīk jau Bobam Hārtlijam dažādi eksperimenti, bet lai otro trešdaļu, kad ir vienādi sastāvi, sāktu ar četriem uzbrucējiem? Bišķi par traku. Principā viss vienkārši: sajaukts 77. numurs (Zīle) ar 17. (Dzierkals). Loģiski, ka pēcspēles protokolā ir kļūda, bet pēc tam IIHF ciparu annālēs tomēr skaitļi seko līdzi Zīlem. Vai tā pati spēle ar Krieviju. Ja man kāds skrupulozs latvju hokeja statistiķis jautātu, vai Mārtiņš Dzierkals šajā spēlē piedalījās, tad mana ātrā atbilde būtu – jā! Veselas 18 sekundes, divas maiņas pa deviņām sekundēm! Nu baigie smalkmehēniķi tie Fāzela kantora uzskaitveži! Pēc tam – vai nu naktī visu pārlūkojot, bet Mārtiņa 18 sekundes pazuda... Tā kā IIHF statistikai es diez ko neuzticos. Ja tā vispār ir. Parasti, čempionātam beidzoties, nākamajā dienā pēc pēdējās spēles ir bijusi diezgan smalka statistika par katru izlasi. Cik kopā katrs pabijis laukumā, cik tās bijušas maiņas, cik metienu katrs hokejists izdarījis, kā veicies iemetienos utt. Bartislavā 22. maijā par Latviju “gala spriedums” vēl nebija. Var jau būt, ka tas kaut kur klejo IIHF statistikas apcirkņos un kādreiz tiks atslepenots...
Īsumā par manu mikromaču statistiku. Nu patīk tas kādam vai nepatīk, bet pārliecinošs līderis ir Indulis, proti, Miks Indrašis – uzvarēti pieci no septiņiem mikromačiem, zaudēts nav neviens, vārti tajos – 12:5. Nu vienkārši skaisti. Bet pēc statistikas vissliktāk veicies Kristapam Sotniekam, kurš uzvarējis divos, bet zaudējis četros mikromačos, vārti – 4:9.
Principā man visos lielos turnīros patīk vērot, kuri ir treneru favorīti un kuriem viņu uzticas mazāk un vai mūsu vērtējumi saskan, vai arī pilnīgi pretēji. Bratislavā Hārtlija favorīts, gan piespiedu kārtā, jo bija palicis vienīgais centrs, bija Teodors Bļugers. Spēles laiki tik gari, ka var rasties jautājums, vai Hārtliju nevar apsūdzēt spēlētāja ekspluatācijā? Spēļu secībā – 22:12 (Austrija), 21:09 (Šveice), 22:33 (Itālija), 24:06 (Čehija), 23:46 (Krievija), 24:46 (Zviedrija), 22:48 (Norvēģija). Parasti tik prāvi spēles laiki ir kādam no aizsargiem, kuru izmanto kā vairākumā, tā mazākumā, bet ne uzbrucējam.
Jau čempionāta laikā Latvijā bija diskusijas, ka ātrāk vajadzējis izmantot labroci aizsargi Jāni Jaku. Principā, es arī biju par Jaku. Bet kura vietā? Ja Bobam ir izteikts favorītu sekstets (Cibuļskis, Galviņš, Freibergs, Sotnieks, Kulda, Balinskis), tad septītajam aizsargam (Zīlem) ir ļoti mazs spēles laiks, bet astotais gaida rindā. Šoreiz izrādījās, ka Jaks ir spraunāks un metošāks par vienu otru no lielā seksteta. Ja intervijās un sarunās treneri un spēlētāji izsakās, ka visi atdevuši visus spēkus un spēlējuši no labākās sirdsapziņas, jā, es tam piekrītu, taču Latvijas un Krievijas spēles trešā trešdaļā, kad bija cerība sasmelt nesasmeļamo, t.s. Napoleona jeb Boba gvardē bija divarpus maiņas, bez Oskara Batņas, Riharda Mareņa, Emīla Ģēģera un Mārtiņa Dzierkala, maz spēlējot arī Mārim Bičevskim.
Jaks un Marenis bez šaubām ir šā čempionāta lielākie pozitīvie jaunie varoņi. Man patika arī Ģēģeris, bet Dzierkals, tāpat kā “Dinamo”, strauji jūdza, bet tikpat strauji apsīka. Fiziskā sagatavotība, psiholoģija vai meistarība? Nezinu.
Patika abas vairākuma brigādes: Cibuļskis/Freibergs, Dārziņš, Balcers, Bļugers, Indrašis ar astoņiem goliem (Dārziņš – 3, Indrašis – 3, Balcers -1, Cibuļskis -1), kā arī otrie, kas izmantoja divus vairākumus pret Zviedriju (Roberts Bukarts). Elvis Merzļikins varbūt nebija tik spilgts karalis Elvis kā citugad, bet nebija jau arī slikti. Kristeram Gudļevskim mačs pret Zviedriju (29 atvairīti metieni no 33) varēja kļūt par vienu no karjeras lielajām spēlēm. Mazliet pietrūka, bet principā jau bija labi.
Seši varoņi kaut kā klusi tikuši pie pozitīvas lietderības, kas, protams, ir apsveicami: Kulda un Marenim +3, Ģēgēram +2, Batņam, Ābolam un Jakam +1.
Latvija Bratislavā
| Uzvārds | spēles | uzv/zaudēti m/m | vārti m/m | Austrija | Šveice | Itālija | Čehija | Krievija | Zviedrija | Norvēģija | punkti | lietderība |
| Indrašis | 7 | 5-0 | 12:5 | 2-1 | 1-0 | 0-0 | 3-2 | 1-0 | 2-2 | 3-0 | 7 (3+4) | -2 |
| Marenis | 7 | 3-0 | 3:0 | 1-0 | 0-0 | 1-0 | 0-0 | 0-0 | 0-0 | 1-0 | 2 (2+0) | +3 |
| Ķēniņš | 7 | 4-2 | 8:6 | 2-1 | 0-2 | 1-0 | 0-2 | 1-1 | 2-0 | 2-0 | 4 (2+2) | -1 |
| Cibuļskis | 7 | 3-2 | 10:9 | 2-0 | 1-1 | 2-0 | 3-4 | 1-1 | 0-3 | 1-0 | 5 (1+4) | -2 |
| Dārziņš | 7 | 2-1 | 8:7 | 2-1 | 1-1 | 0-0 | 3-2 | 0-0 | 1-2 | 1-1 | 6 (3+3) | -4 |
| Batņa | 7 | 2-1 | 2:1 | 1-0 | 0-1 | 0-0 | 0-0 | 0-0 | 0-0 | 1-0 | 0 | +1 |
| Kulda | 7 | 2-1 | 6:7 | 1-1 | 0-0 | 2-0 | 0-4 | 0-0 | 1-1 | 2-1 | 1 (0+1) | +3 |
| Ābols | 2 | 1-0 | 2:1 | 2-1 | 0-0 | N | N | N | N | N | 1 (1+0) | +1 |
| Jaks | 3 | 1-0 | 1:0 | N | N | N | N | 0-0 | 1-1 | 1-0 | 2 (2+0) | +1 |
| Balcers | 7 | 3-3 | 12:8 | 4-0 | 1-2 | 1-0 | 3-3 | 0-1 | 1-2 | 2-0 | 9 (1+8) | -4 |
| Bļugers | 7 | 2-2 | 9:9 | 2-1 | 1-2 | 1-0 | 3-3 | 0-1 | 1-1 | 1-1 | 4 (1+3) | -5 |
| Freibergs | 6 | 2-2 | 5:5 | 2-0 | 0-1 | 1-0 | 0-2 | N | 2-2 | 0-0 | 3 (0+3) | -4 |
| Balinskis | 7 | 2-2 | 3:3 | 1-0 | 0-0 | 0-0 | 0-1 | 0-0 | 1-2 | 1-0 | 1 (0+1) | 0 |
| Galviņš | 4 | 1-1 | 2:3 | 2-1 | 0-2 | 0-0 | 0-0 | N | N | N | 0 | -1 |
| Dzierkals | 6 | 0-0 | 0:0 | 0-0 | 0-0 | 0-0 | 0-0 | N | 0-0 | 0-0 | 0 | 0 |
| Ro.Bukarts | 7 | 3-4 | 6:6 | 0-1 | 0-1 | 1-0 | 0-2 | 0-1 | 3-1 | 2-0 | 4 (4+0) | -1 |
| Meija | 7 | 2-3 | 3:6 | 1-0 | 0-0 | 1-0 | 1-3 | 0-1 | 0-2 | 0-0 | 2 (1+1) | -1 |
| Ri.Bukarts | 7 | 1-2 | 4:5 | 0-0 | 0-1 | 1-0 | 0-1 | 1-1 | 2-2 | 0-0 | 3 (0+3) | -3 |
| Bičevskis | 5 | 1-2 | 2:3 | N | N | 1-0 | 0-0 | 0-1 | 1-2 | 0-0 | 0 | -1 |
| Ģēģeris | 7 | 1-2 | 1:2 | 0-0 | 0-0 | 1-0 | 0-0 | 0-1 | 0-1 | 0-0 | 1 (0+1) | +1 |
| Zīle | 7 | 0-1 | 0:2 | 0-0 | 0-0 | 0-0 | 0-0 | 0-2 | 0-0 | 0-0 | 0 | -2 |
| Sotnieks | 7 | 2-4 | 4:9 | 0-1 | 0-2 | 1-0 | 0-1 | 0-3 | 1-1 | 2-1 | 1 (0+1) | -2 |
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Balcers Bļugers Dārziņš
Indrašis Zemgus Daugaviņš
Ķēniņš Ābols Karsums
Cerams, ka mājas čempī tas izdosies un ne mazāk svarīgi būs visi pārējie, kas aizvadīja lielisku PČ. Paldies viņiem!