Basketbols rullē!

2017-06-26 13:02 Jānis Matulis

Basketbols rullē! — Mārtiņš Zībarts un Latvijas sieviešu basketbola valstsvienība
Foto: Romāns Kokšarovs, f64

Patīk tas kādam vai nepatīk, bet Latvijas basketbols joprojām rullē! Mārtiņa Zībarta vadītā Latvijas sieviešu izlase nule Eiropas čempionātā izcīnīja 6. vietu, kā ceturtā no Latvijas sporta spēļu komandām izcīnot tiesības piedalīties pasaules čempionātā, ko nu gan sauks par Pasaules kausu. Laikam grib vilkt analoģijas ar futbolu... Kā pirmie jau 1993. gadā Pasaules kausā (PČ) spēlēja Latvijas regbija-7 izlase, pēc tam nāca hokejisti un bendija spēlētāji, nu pasaulei kvalificējušās arī basketbolistes. Ar ko arī viņas apsveicu!.

Basketbols sen to jau bija pelnījis un ir tikai godīgi, ka arī šoreiz kungi palaiduši dāmas pa priekšu. Kaut iepriekšējā LBS vadoņa Kehra ērā sieviešu bumbu spēlei tikai ierādīta tāda kā pabērnu loma pie lielā basketbola galda. Droši vien tas ir arī godīgi pret trim burtiem - TTT. Kas ilgus gadus dominēja Eiropā. Radot maldīgu priekšstatu, ka Latvijai kļūstot neatkarīgai, atliks tikai uzvilkt kājās pastalas un visa basketbola Eiropa būs mums pie kājām. Citējot klasiķi Armandu Krauliņu, "tagad Eiropā visi prot spēlēt basketbolu." Lai gan mūsu basketbola metrs bija domājis vīriešu nodarbes, citāts izmantojams arī sieviešu sabiedrībā. Ja pirms 26 gadiem kāds man būtu teicis, ka 2017. gada Eiropas čempionātā Beļģijas sieviešu basketbola izlasei būs bronzas medaļas, bet Latvija paliks aiz viņām? Kas par murgu! Bet pasaulē viss mainās. Arī globalizācijas iespaidā. Ja kāda no Rietumu nācijām nopietni sāk nodarboties ar kādu sporta veidu, tad agri vai vēlu būs arī rezultāti. It sevišķi ar atlētisko meļņu piešpricēm.

Nu bet sieviešu basketbols ir tāda sporta spēle, kuru es cilvēkam ar švakāku nervu sistēmu neieteiktu skatīties. Var dabūt i infarktu, i insultu un varbūt vēl kaut ko smagāku. Ne tā kā Uļas laikos, kad Karnītis mazajām atļāva pa grozu mest tikai tad, ja uzbrukuma laikā bija vismaz divas reizes piespēlēts Semjonovai. Var jau būt, ka lielais stratēģis Karnītis jau agrāk būtu izdomājis, kā sieviešu basketbolā dabūt Eiropu zem mums, bet man nav arī nekas pret Zībartu un viņa brigādi. Skatīties šādas izrādes ir daudz interesantāk nekā Latvijas jauno laiku teātra izrādes.

Bet nu gan pie lietas. Proti, par Kirova koeficientu. Kurā Latvijas basketbola izlase ir 1. vietā, vismaz uz laiku apsteidzot vīriešu izlasi. Tiem, kas pirmo reizi lasa rakstus par Kirova koeficientu, atgādināšu, kas tas ir par zvēru. Kā mums Latvijā salīdzināt visus šos savu komandu izlašu sporta veidus? Pagaidām neviens sporta teorētiķis neko labāku par t.s. Kirova koeficientu nav izdomājis. Proti, dalām dalībvalstu skaitu ar Latvijas izlases ieņemto vietu un ir skaidri redzams, kas ir viens vai otrs sporta veids Latvijā. Vienīgā piebilde, ka to rēķinām tikai Eiropas komandu konkurencē. Lai būtu taisnīgāk. Jo ir sporta veidi, kur tālāk par Eiropas čempionāta finālturnīriem nekad neesam tikuši un ir sporta veidi, kur regulāri piedalāmies pasaules čempionātos. Tātad šajā Eiropas čempionātā, ieskaitot kvalifikācijas turnīrus, piedalījās 34 valstu izlases. Latvijai - 6. vieta. Dalot 34 ar 6, iznāk 5.66, vai kā man mācīja Cēsu 2. astoņgadīgajā skolā matemātikas skolotājs Ansis Zavickis, noapaļojot iznāk - 5.67. Vīriešu izlases 8. vieta 37 valstu konkurencē pirms pāris gadiem deva Kirova koeficientu 4.63.

Ja basketbols rullē, tad, pateicoties Bobam Hārtlijam un 10. vietai Ķelnē, kā trešie uz goda pjedestāla atrodas hokejisti. Kanādu un ASV atmetot, Eiropas kontekstā esam astotie.

Negribu neko sliktu teikt par volejbolu, bet, ja spēlētāji sāk rakstīt atklātās vēstules, tad... Kaut kas tur nav kārtībā. Neesmu no tiem, kas uzskata, ka Latvijai visos sporta veidos jābūt pirmajai, taču 2018. gada pasaules čempionāta kvalifikācijā Latvijas vīriešu izlase palika 28. vietā Eiropā starp 42 gribētājiem. Strauji tuvojoties Latvijas futbola līmenim. Turpat kaut kur kūļājas arī Latvijas sieviešu izlase, kas 2018. gada pasaules čempionāta kvalifikācijā piecos mačos spēja uzvarēt tikai vienu setu pret Bosniju un Hercegovinu, pārējām piecām zaudējot ar 0:3 -Beļģijai, Itālijai, Spānijai un Baltkrievijai. Eiropā 33. pozīcija, aiz Francijas, Dānijas, blakus esot Islandei, Gruzijai un Kosovai. Bet politisko pārmaiņu laiku sākumā mums taču bija sava "Aurora"!

Kaut kas pēc pērngada zaudējuma Baltkrievijai gruzd arī handbola laukumos. Te esam atraduši treneru glābēju, te pasūtam viņu vienu māju tālāk. Gandrīz vai nonākot Latvijas futbola attīstības līmenī. Latvijas futbolu gan es baidos kritizēt, jo ir mums futbola bumbas, kas domā, ka, saucot "halvā!, halvā!", mutē tiešām kļūs saldāka sajūta. Nu nebūs tā! Varam mēs pie izlases stūres likt Petroviču, Vladimiroviču vai Moriņjoviču, nekas tur nemainīsies. Kamēr puikas visos pagalmos sava prieka pēc nedzenās futbola bumbu. Nezinu, vai 2018. gada pasaules čempionāta Eiropas zonas B grupas tabulā kļūda ir tikai manā datorā, bet tur tabulā Latvijas futbola izlase (3 punkti) ir ne tikai pēc Šveices, Portugāles un Ungārijas, bet arī aiz Fēru salām (5), Andoras (4). Visticamāk, ka kļūda manā datorā...

Mjā. Ir jau mums arī sporta veidi, kas strauji sāk, bet tad uzmet pa bremzēm. Uz 2017. gada pasaules čempionātu Zviedrijā neaizbrauca Latvijas bendija izlase... Sen nekas nav dzirdēts par beisbola un ūdenspolo starptautiskajiem ūdeņiem.
Oļega Sorokina trenētā Latvijas inline hokeja izlase pasaules čempionātā Bratislavā 1. divīzijas finālā ar 3:6 zaudēja Slovēnijai, pasaulē tā ir 10. vieta, starp Eiropas komandām - 8. Nākamreiz ar KK tiksimies gada beigās.

Latvijas sporta spēļu rangs. 1.7.2017.

Sporta veids dzimums	KK	vieta Eiropā	komandas	tas pats 2016. g. beigās
1. Basketbols sievietes	5.67	6.	34	2.46	13	32
2. Basketbols vīrieši	?	?.	40	4.63	8.	37
3. Hokejs vīrieši	4.37	8.	35	3.18	11.	35
4. Florbols sievietes	3.6	5.	18	3.40	5.	17
5..Lakross vīrieši	2.67	9.	24	1.29	14.	18
6. Kērlings vīrieši	2.33	15.	35	2.85	13.	37
7. Florbols vīrieši	2.3	10.	23	4.6	5.	23
8. Regbijs (15) vīrieši	2.28	18.	41	1.72	25.	43
9./10. Lakross sievietes	2.13	8.	17	1.1	10.	11
9./10. Inline hokejs vīrieši	2.13	8.	17	1.7	10.	17
11. Regbijs (7) vīrieši	1.91	22.	42	2.1	20.	42
12. Hokejs sievietes	1.79	14.	25	2.08	12.	25
13. Regbijs (7) sievietes	1.64	22.	36	1.52	25.	38
14. Kērlings sievietes	1.63	16.	26	2.38	13.	31
15. Volejbols vīrieši	1.5	28.	42	2.00	19.	38
16.Frisbijs vīrieši	1.5	11.-13.	18	1.7	10	17
17. Frisbijs sievietes	1.43	14.	20	2.67	6.	16
18. Volejbols sievietes	1.27	33.	42	1.24	29.	36
19. Handbols vīrieši	1.27	30.	38	2.71	14.	38
20. Futbols vīrieši	1.17	47.	55	1.10	48.	54
21. Futbols sievietes	1.09	43.	47	1.00	45.	45
22. Bendijs vīrieši	0	Nav	12	1.86	7.	13
23. Beisbols vīrieši	0	Nav	34	1.06	34. (2014.)	36
24. Ūdenspolo vīrieši	0	Nav	24	1.00	24	24

Dalībvalstu skaits Eiropas/Eiropas valstis pasaules čempionātos

1. Futbols vīrieši	55
2. Futbols sievietes	47
3./5. Regbijs (7) vīrieši	42
3./5. Volejbols vīrieši	42
3./5. Volejbols sievietes	42
6. Regbijs (15) vīrieši	41
7. Basketbols vīrieši	40
8. Handbols vīrieši	38
9. Regbijs (7) sievietes	36
10./11. Kērlings vīrieši	35
10./11. Hokejs vīrieši	35
12./13. Beisbols vīrieši	34
12./13. Basketbols sievietes	34
15. Kērlings sievietes	26
16. Hokejs sievietes	25
17./18. Ūdenspolo vīrieši	24
17./18. Lakross vīrieši	24
19. Florbols vīrieši	23
20. Frisbijs sievietes	20
21./22. Florbols sievietes	18
21./22. Frisbijs vīrieši	18
23./24. Inline hokejs vīrieši	17
23./24. Lakross sievietes	17
24. Bendijs vīrieši	12