Paldies, puikas!
Šodien Maskavā beidzās Latvijas hokeja 20. pavasaris elites grupā. Būs arī 21. Par spīti tiem, kas gaidīja, ka nu jau gan šis Beresņeva savārstījums izkritīs no elites grupas. Droši vien viens no populārākajiem lozungiem bija: "Beresņevs Latviju ieveda A grupā, viņš arī izvedīs." Vai tas varēja notikt? Bez šaubām.
Pasaules hokeja elite ir sadalījusies divās daļās - sešnieks - Kanāda, Krievija, Zviedrija, ASV, Somija un Čehija; tad ir divas izlases, kas katru gadu defilē turpu, šurpu; un ir vidusslānis, no kura apstākļu sakritības rezultātā var izkrist jebkura izlase - Vācija, Francija, Dānija, Norvēģija, Latvija, Baltkrievija, ar mazākām izredzēm arī Šveice un Slovākija. Šogad tās ir Ungārija un Kazahstāna, bet tikpat labi varēja būt arī Baltkrievija, kas pirms turnīra runāja par pusfinālu. Un jebkurā vietā no 8. līdz 16. varējām būt arī mēs. Iekristu mačā ar kazahiem viena ripa vairāk Elvja Merzļikina vārtos, un Kirovs Lipmans savu bēdu dziesmu Krievijas medijos varētu papildināt ar vēl vienu rekviēmu. Žēl, ka zaudējām Šveicei, žēl, ka dažas sekundes pirms pamatlaika beigām ripa neieklunkurēja Dānijas vārtos. Tad būtu jābrauc uz Pēterburgu spēlēt 1/4 finālu. Pret Somiju. Nu to darīs Dānija. Bet visvairāk no neuzvarētajām spēlēm tomēr sāp 1:3 pret Norvēģiju. Paņemam trīs punktus un 9. vieta mūsu. Neizdevās. Kaut norvēģi nav nekādi ripas ģēniji. Salauza divas stulbas ripas otrās trešdaļas sākumā. Kas droši vien nāks tikai par labu to nenoķērājam Elvim Merzļikinam. Neapšaubāmi šā čempionāta lielākais atklājums Latvijas izlasē. Bet varbūt tas ir tikai labi, ka pēdējā mačā uz nulles palika pēdējo desmit gadu glābējs Edgars Masaļskis. Bija mazliet neierasti Latvijas vēstniecībā noraudzīties, ka Edža faniem vairs nav aktuāls. Jo ir taču Elvis! Jaunais vārtu karalis.
Neesmu astroloģijas vai debess ķermeņu pielūdzējs, taču Maskavā no vairākiem cilvēkiem dzirdēju ģeķīgu domu - ka Hokeja dievs pārbauda mūsu izlasi, cik tā savā garā stipra. Jo otrais gols ar Zviedriju taču nebija loģisks. Nu kur gan tā bija jāsteidzas Galviņam un Freibergam, ka jāatstāj divi zviedri aiz sevis. Vai Jerofejevam trešo vārtu zaudējumā pret čehiem. Nu zina taču Rižiks, ka vārtpriekšā jāspēlē asi. Te rikošets, un ardievu 3:2 uzvara. Vai mačs ar Šveici. Skaidrs, ka Bukartam ripa bija jādabū ārā no zonas, skaidrs, ka Masaļskim vajadzēja būt citā pozā (pārbaudes spēlēs Šveicē viņš gan sastiepa cīpslas). Vai jaunajam vārtu tīģerim Merzļikinam - par ātru uz ceļgaliem, pēc tam gandrīz autogols pret norvēģiem. Pārāk daudz neloģisku epizožu vienā turnīrā. Ja atmetam debesu ķermeņu iedarbību, kur vainīga esot KL mūžīgā sevis slavēšana par 20 gadiem un mazo brīnumzemi Latviju, kam viss vīriešu hokejs elites grupā, tad laikam loģiskāks ir stāsts par to, ka šī Latvijas izlase nav klases komanda, kas spēj šādās situācijās izturēt.
Pilnīgi piekrītu IIHF, ka labākais aizsargs mums bija Cibuļskis (vai Sotnieks!). Pozitīvi pārsteidza Siksna. Kā mīlēja teikt Vladimirs Jurzinovs - tur ir materiāls, tikai jāstrādā. Nu ko es varu darīt, ja man patīk hokejisti ar uzvārdu Širokovs! Freibergs dažbrīd filozofē vairāk par VVF, bet tiesnešiem ir savas domas par noteikumu nezināšanu. Pērn Prāgā ļoti labs turnīrs iznāca Galviņam, šogad - 3:11...
Pērn Prāgā dažs irgojās, ka DDD maiņas vājākais punkts ir centra uzbrucējs, Maskavā Džera bija labākais no centriem. Žēl, ka izkrita Miķelis - pēdējās spēlēs viņa pietrūka. Malacis Bičevskis - iemeta savas karjeras nozīmīgāko ripu kazahiem. Daugaviņš ir bijis gan azartiskāks, gan metošāks, taču Maskavā nevienam nekas galvā sakāpis nebija: arī kapteinis atzina, ka Latvijas izlases uzbrucējiem pietrūkst vārtu killeru īpašības. Ķēniņš mikszonā, acīs skatīdamies, runāja, ka visa sezona viņam tāda tārpaina; Bukarts, kurš mums līderis uzvarētajos mikromačos, bilda, ka klubos jau daudzi nepilda tās funkcijas, kas iznāk izlasē. Vairākās epizodēs labs bija Ābols, bet Kulda kaut kur pazuda. Droši vien katra mājsaimniece Latvijā gaidīja, ka NHL uzbrucējs Girgensons nu metīs vienu ripu pēc otras. Runājot kolēģa Celmiņa vārdiem, Zemgus sitās, bet... kā muša gar logu stiklu. Gribēja, bet nesanāca. Vēlreiz citējot Bukartu: "Man nav kauns ne par viena spēli. Mēs esam komanda ar nākotni. Nākamgad noteikti būsim stiprāki."
Latvija Maskavā
Vārds / uzvārds | spēles | punkti | z-uzv. mm | vārti m/m | lietderība | sodi |
---|---|---|---|---|---|---|
Pozitīvie | ||||||
Roberts Bukarts | 7 | 4 (1+3) | 5-1 | 8:3 | 0 | 0 |
Andris Džeriņš | 7 | 5 (1+4) | 4-2 | 8:6 | 0 | 14 |
Oskars Cibuļskis | 7 | 4 (0+4) | 4-3 | 7:6 | 0 | 2 |
Kristaps Sotnieks | 7 | 3 (1+2) | 4-3 | 7:8 | -4 | 2 |
Māris Bičevskis | 7 | 1 (1+0) | 2-1 | 3:3 | -1 | 8 |
Neitrālie | ||||||
Ralfs Freibergs | 6 | 0 (0+0) | 2-2 | 2:2 | -1 | 6 |
Rodrigo Ābols | 7 | 1 (0+1) | 2-2 | 2:3 | -2 | 0 |
Miķelis Rēdlihs | 4 | 5 (3+2) | 1-1 | 5:5 | +1 | 0 |
Edgars Siksna | 7 | 0 (0+0) | 1-1 | 2:2 | 0 | 2 |
Miks Indrašis | 7 | 2 (1+1) | 1-1 | 2:2 | -2 | 2 |
Jānis Andersons | 1 | 0 (0+0) | 0-0 | 0:0 | 0 | 0 |
Ne tik pozitīvie | ||||||
Aleksejs Širokovs | 5 | 1 (1+0) | 1-2 | 1:2 | -1 | 29 |
Gunārs Skvorcovs | 6 | 0 (0+0) | 0-1 | 0:1 | -1 | 0 |
Edgars Kulda | 7 | 0 (0+0) | 0-1 | 0:2 | -2 | 0 |
Maksims Širokovs | 7 | 0 (0+0) | 1-3 | 2:5 | -3 | 6 |
Vitālijs Pavlovs | 7 | 0 (0+0) | 0-2 | 1:3 | -2 | 2 |
Kaspars Daugaviņš | 7 | 4 (2+2) | 2-4 | 5:6 | -3 | 0 |
Aleksandrs Jerofejevs | 7 | 0 (0+0) | 2-4 | 3:6 | -2 | 0 |
Gints Meija | 7 | 0 (0+0) | 0-2 | 1:3 | -2 | 4 |
Ronalds Ķēninš | 6 | 1 (1+0) | 1-5 | 2:8 | -6 | 27 |
Zemgus Girgensons | 7 | 1 (1+0) | 0-6 | 1:7 | -6 | 4 |
Guntis Galviņš | 7 | 2 (0+2) | 0-7 | 3:11 | -7 | 2 |
[+] [-]
[+] [-]
Lai vai kā, jāmēģina saskatīt arī pozitīvo. Un var secināt, ka tieši Dinamo (vai bijušie Dinamo, kā Bukarts, Sotnieks) puikas ar dažu citu līdzdalību spēja - ja ne uzvilkt augstāk, tad - vismaz noturēt to ķerru pietiekami augstu kalnā, lai mums nevajadzētu nākamgad sākt grūto kāpienu augšup no kalna pakājes.
Protams, paldies visiem čaļiem, bet turpmāk gribētos redzēt spēlējam VISAS spēles ar maksimālu atdevi, maksimālu koncentrēšanos, bez vaļībām. Tad varbūt arī Hokeja dievs apžēlosies un palutinās mūs tā, kā šogad dažubrīd lutināja mūsu pretiniekus.
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
Vienīgi Daugaviņš tāds ir, bet arī, ar zināmām iebildēm, jo Torpedo rindās arī bez viņa tādu pietiek.
Saliekot vienā maiņā visus labākos kapļus - kā vēlāk parādīja turnīrs JEBKURA kombinācija bija labāka par sākotnējo, kas noteikti ir komandas treneru mīnuss sagatavošanās posmā.
Ja kāds saka, ka atkal 13. vieta un hokeja izlase pamazām iet uz izkrišanu... matemātiski tā ir, taču parādītā spēle (objektīvi) bija labāka kā pirms gada, jo tika mesti vārti, spēlēja VISA komanda un izņemot maču pret Krieviju, visās spēlēs varēja uzvarēt. Tādu situāciju, godīgi sakot, jau labu laiku neatceros.
Bet štrunts ar to PČ, tagad ļoti interesanti būs apskatīties OS kvalifikāciju. Pieņemot, ka komanda sastāva ziņā varētu tikai papildināties un kļūt labāka, tad var cerēt, ka rezultāts ar nebūs slikts.
Vienīgais, ko navi gribētos redzēt - hokeju, kurā Latvijas izlase ir vadībā un šo vadību notur. Beresņeva vadībā, JEBKUROS laikos un līmeņos, tā nenotiek. Jau 90-tajos atspēlēšanās hokejs bija trenera vizītkarte. Varbūt, ar spēcīgāku sastāvu būs citādāk.
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]