Neloģiskais 2005. gada 13. februāra hokejs - 5:4!

PRIEKŠSPĒLE
Baltkrievi vienu reizi jau mums bija atņēmuši olimpiskos priekus. 1996. gada rudenī, kad mums uz ledus gāja teju vai "Dream Team", vecajā mājīgajā Sporta pilī par Nagano spēļu ceļazīmi priecājās sābri, bet mūsu džeki pēc zaudējuma šaustīja sevi. Pazīmes liecināja, ka 2005. gada 13. februārī vēsture var atkārtoties. Atkal galvenais treneris Leonīds Beresņevs, atkal milzu cerības uz Sandi Ozoliņu...

Šajā NHL lokauta sezonā pēc Sergeja Žoltoka bērēm Ozo laiku pārsvarā pavadīja Latvijā. Ne jau trenējoties... Pulcējot izlasi kopā uz treniņu, Sandis ne vienmēr bija klāt, un Beresņeva asistentam Oļegam Znarokam pat radās doma: ja Sanča nevar nokāpt no korķa, lai atnāk uz treniņu, mazliet pagorās un tad jau viņa klāt nebūšanu varētu tautai skaidrot ar hokejistu biežāko slimību - cirkšņa sastiepumu... Artūrs Irbe tikmēr bija uztaisījis pirmo operāciju saviem ceļgaliem un ar lielu atbildības sajūtu iesaistījās treneru korpusā, kur Beresņevam palīdzēja Gagarina augstumus vēl nesasniegušie Oļegs Znaroks un Harijs Vītoliņš. Mums praktiski bija savākti visi labākie – izņemot savainotos Herbertu Vasiļjevu un Aigaru Ciprusu. Kā ierasts - izlases pamatmasa no dažāda līmeņa Eiropas klubiem: Naumovs (Vitjaz), Masaļskis (Pilzene), Tribuncovs (Salavat Julajev), Reķis (Augsburga), Ignatjevs (Linca), Bondarevs (Ņižņijnovgoroda, Krievija-2), Semjonovs un Panteļejevs (Ārboga, zviedru Allsvenskan), Ņiživijs (Bjorkloven, arī Allsvenskan), Tambijevs (Kūra, Šveice -2), Macijevskis (Odense, Dānija), Štāls un Bērziņš (ECHL), Ozols un Žabotinskis (Liepāja), bet septiņi kadri nāca no Rīgas 2000 - Skrastiņš, Sējējs, Laviņš, Sprukts, Ankipāns, Cipulis un Miķelis Rēdlihs.

Pirms turnīra pienācīgi bija pastrādājuši mūsu pelēkie kardināli un, kā vēsta jaunlaiku hokeja hronikas, Latvijas Hokeja federācijas viceprezidentam Helmutam Balderim bija izdevies pierunāt savu draugu, tolaik Pēterburgas SKA galveno treneri Borisu Mihailovu uz Baltkrievijas izlasi neatlaist viņu labāko vārtsargu Andreju Mezinu. Tagad pieminot šo lietu, Helmuts dziļdomīgi klusē. Tāpat nekur turnīra oficiālajās annālēs nav pieminēts, ka ar ļoti lielu šiku tika uzņemti visi turnīra tiesneši - labākā viesnīca Vecrīgā, ēdieni, dzērieni. Bez visām citam ekstrām soģiem it kā tikušas uzsauktas arī labākās Rīgas meitenes. Saprotams, ka LHF finanšu atskaitēs tādus sīkumus lieki meklēt... Latvija Turīnas spēļu kvalifikācijai bija gatavojusies ārkārtīgi nopietni, bet publiku tribīnēs iesildīja Gunāra Meijera hīts, ka Latvija, alus un mūsējie pasaulē labākie būs...

Bez Latvijas un Baltkrievijas par vienīgo ceļazīmi uz Turīnu cīnījās arī Slovēnija un Polija. Turnīram ritot, Baltkrievu bilance pret slovēņiem (7:2) un poļiem (3:2) bija par trim ripām labāka nekā mums - 2:1 un 3:1, kas nozīmēja, ka 13. februāra spēlē mums der tikai uzvara...

SPĒLE
Baltkrievi uz spēli laukumā ieradās paceltām galvām, varbūt pat ar vieglu smīnu uz lūpām. Varbūt tā bija pārliecība par savu spēku, varbūt pašpārliecinātība. Arī mums komandā bija pulcēti visi labākie, malā atstājot vien Oļegu Sorokinu, bet baltrieviem majās palika vairāki labi spēlētāji.

Pats spēles sākums bija kā Meijers savā ziņģē paredzējis - jau pirmajā izgājienā uz ledus (2:11) tiek klupināts ceturtā trijnieka uzbrucējs Miķelis Rēdlihs, un mums pirmais skaitliskais vairākums. Taču divās minūtēs baltrievu vārtsargs Šabanovs tiek traucēts tikai vienu reizi, turklāt neilgi pēc tam savu pretspēlētāju paklupina Macijevskis (4:40). Brīdī, kad Tambijevs veiksmīgi izmetis ripu no savas zonas, tā nonāk pie Šabanova, kurš tūdaļ ripu piespēlē atpakaļ, mums iznāk patizla nomainīšanās, bet baltkrievi lieliem spēkiem un gandrīz bez pretestības ieslidojuši mūsu zonā. Sābru pirmo uzbrukumu izdodas nobremzēt, taču Naumovs no aizvārtes savlaicīgi netiek atpakaļ būrī, Laviņš pēdējā brīdī krīt vārtos it kā ripai priekšā, bet ir par vēlu, un aizsarga Baško šķēliens no zilās līnijas ir precīzs - 0:1 (5:16). Diezgan neloģisks gols.

Latvijas izlasei divi skaitliskie vairākumi pēc kārtas, taču praktiski bez metieniem, bet Ignatjeva noraidījumu baltkrievi pārvērš vārtu guvumā. Gols vēl neloģiskāks par pirmo, par tādiem vārtiem saka - nelaimes gadījums. Ripa no sānu apmales atlec Mikuļčikam uz nūjas, viņam priekšā ir spēlētājs, taču pieredzējušais aizsargs (tobrīd jau 41,5 gads!) trāpa vārtu devītniekā (12:06). Serjoga Naumovs metiena brīdi nav redzējis, kāds viņam noplivinājies pa priekšu... Nu jau lai tiktu uz Turīnu, vajag iemest trīs ripas.

"Ja mēs Mikuļčikam noliktu desmit ripas tajā pašā vietā, šaubos, vai vēl kādu viņš iemestu, bet šoreiz trāpa!" pēc gadiem man spēli analizē Leonīds Beresņevs. ''Situācijas izspēle pilnīgi nepareiza. Ja liktu to analizēt aizsargiem, lielākā daļa pieņemtu lēmumu saglabāt ripu un piespēlēt uzbrucējiem: tavai komandai taču ir vairākums! Bet aizsargs uz dullo no iemetiena apļa met pa vārtiem... 5:4 vairākums ir jāizspēlē, nevis, ripai atlecot no apmales uzreiz jāšauj pa vārtiem. Pirms tam Mikuļčikam bija pat labāka metiena pozīcija, bet tad viņš piespēlēja..."

Kaut pirmajā trešdaļā mums ir divas reizes vairāk metienu pa vārtiem (16:8), Latvijas izlaes spēlētais hokejs ir klibs. Normāla spēle nav pat skaitliskajā vairākumā... Taču tad vienu no savas hokeja dzīves spilgtākajām epizodēm nospēlē Sprukts. Janka savā zonā savāc ripu, lielā ātrumā pārslido pāri visam laukumam, apspēlē aizsargu un ar plaukstas metienu pārspēj Šabanovu. Trīs baltkrievi aiz muguras, bet Janka iesit golu. Atkal neloģiski vārti! Vairākuma izspēles trīs baušļi ir: ieiet zonā, nostāties un izspēlēt ripu. Sprukts ir pārkāpis visus trīs! Ļoti svarīgs gols. Gan laika ziņā (18:33) – praktiski gols ģērbtuvē –, gan pēc izpildījuma.

Pēc iznākšanas no ģērbtuves treneri sagatavojuši pirmo pārsteigumu: vārtos Naumovu nomaina Masaļskis. Kāpēc?! Beresņevs: "Spēle nervoza, kaut ko vajadzēja mainīt, un dažkārt vārtsarga nomaiņa dod jaunu impuslu - komanda sāk spēlēt pavisam savādāk. Nekādas citas domas, ka Sergejs spēlētu slikti vai būtu neveiksmīgs." Taču Masaļskis sauss noturās nepilnas divas minūtes. Sprukta piecnieks mainās, viens spēlēta;js skrien uz maiņu, Sprukts arī - viss kreisais flangs paliek tukšs un Sējējs nepamana, ka ir viens pret diviem. Normunds iet pret spēlētāju, kam ripa, tas nomet ripu partnerim, bet kreisās malas uzbrucējs izlec no rezervistu soliņa un iznāk uzbrukums 2:1. Pirmā ripa Masaļska vārtos (21:49). Varbūt Sprukta maiņa bija pārāk ilgi laukumā, neveiksmīga arī pati nomaiņa, un 1:3.

Labi, ka tūdaļ Panteļejevs atmet atpakaļ savu golu (22:07). Savā stilā, ar korpusu piesedzot ripu, Griša aizskrien līdz vārtiem un met, Šabanovs ripu atvaira vārtpriekšā un tā atsitusies pret Panteļejeva kāju ar rikošetu pret Šabanova kājsargu un šķērso vārtu līniju. Tiesnesis Avīžus, kurš ir turpat blakus, vārtu guvumu ieskaita, baltkrievi cenšas protestēt, bet galvenais laukumā ir tiesnesis. Šī ir viena no strīdīgajām spēles epizodēm. Kā mēdz atkārtot pieredzējušais hokeja soģis Gundars Gailis: "Viss pēc galvenā tiesneša ieskatiem!" Ja tiesnesis uzskata, ka ripa tikai atsitusies pret Grišas kāju, tad viņam simtprocentīga taisnība. Nevaru apgalvot, ka Panteļejevs apzināti sita ar kāju, taču apgalvot pretējo arī nevaru... Ļoti veiksmīgs mirklis Latvijas izlasei. Pēc ātri zaudētiem vārti ātri esam iemetuši paši, turklāt liekot baltkrieviem lieki iztērēt emocijas.

Štruntīgs ir trešdaļas vidus, kad ar minūtes intervālu noraidās Panteļejevs (31:01), pēc tam arī Sējējs (32:13) un Tribuncovs (32:35). Baltkrievi pat gūst vārtus, taču Avīžus vārtu guvumu neatzīst. It kā otrā šaubīgā epizode. Kas tad pirms tam ir noticis? Aizstāvoties, nūju ir pazaudējis Tambijevs un Baltkrievijas izlases superstārs Mihails Grabovskis izdara liktenīgu kļūdu, pametot Ļoņas nūju tālāk. Lai netraucē... Ja viņš tā neizdarītu, skaidrs, ka Tambijevs būtu vārtpriekšā un traucētu. Bet Avīžus it kā soda baltkrievus dubultā (baltkrievu skatītāju versijā...) - neieskaita golu un iedod Grabovskim desmit minūšu disciplināro noraidījumu. Baltkrievijas izlases galvenais treneris, viņš arī Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko persosnīgais treneris Mihails Zaharovs grasās paspiest Avīžum roku, taču to viņam vajadzētu spiest Grabovskim. Vai tas nezināja noteikumus?! Zināja, bet emocijas ņēma virsroku pār veselo saprātu: puisis gribēja, kā labāk, bet iznāca kā vienmēr... Avīžus redzēja, ka nūja ir nokritusi, taču spēlētāju aizsegā viņam nebija iespējams ieraudzīt, ka Grabovskis to pamet tālāk – par to viņam paziņoja līnijtiesnesis. Baltkrievi jau priecājās par ceturtajiem vārtiem, bet pēc tam atkal vēl ilgi skaidrojas, kas un kāpēc. Neiemetot lielajā vairākumā, kad Antoņenko par bīstamu spēli ar augstu paceltu nūju dabū 5+20 (27:39), paši neielaidām, spēlējot 3:5, turklāt uzvilkts nu ir gan Zaharovs, gan visa Balkrievijas izlase.Pēc divām trešdaļām 2:3. Cerības vēl ir.

Tiesa, 2:3 nekādi neder, turklāt ripai nav vēlme iet Šabanova vārtos. Vismaz trešās trešdaļas pirmajā pusē. Vēl trakāk: Ignatjevs pretkustībā trāpa pretinieka ceļgalā – tīrs noraidījums un tā laikā Koļcovs panāk 4:2 (49:11). Atkal stipri neloģisks gols. Kaža Skrastiņš cīnās ar uzbrucēju, nokrīt, seko piespēle atpakaļ aizsargam, metiens, un ar Skrastiņa mazo kritienu pietiek, lai Koļcovs būtu pirmais pie ripas un iesistu to tukšos vārtos. Ja Kārlis nenokristu, nekā tur nebūtu. Paveicās baltkrieviem. Pēdējo reizi 13. februārī.

Sešas minūtes pirms spēles beigām, kad noraidīts Hmiļs, Latvija nomaina Masaļski pret sesto laukuma spēlētāju. Beresņevs: "Jau pirms tam skatījos uz tablo, vai šis mirklis nav pienācis. Kad tiesnesis noraidīja Hmiļu, sapratu, ka laiks... Spēlējot 6:4, lielākas izredzes gūt vārtus, tad rezultāts būs 3:4, un pēc tam jau paskatīsiemies." Dažam tā varbūt šķita kā avantūra vai kā iešana uz visu banku, taču ko zaudēt patiešām vairs nebija, turklāt Beresņevs šādus fokusus pret Zaharovu jau bija taisījis – AEHL kā Liepājas metalurga treneris pat divas reizes. Un izdodas arī šoreiz! Panteļejevs savā platajā stājā gluži kā bullēns pacīnās vārtpriekšā, taču nu jau veiksme mūsu pusē - Čupris netrāpa tukšos vārtos, ripa tiek iemesta atpakaļ baltkrievu zonā, nonāk pie Laviņa, pieslido Bērziņš, met vienu reizi, met otru, un gols! 3:4 (55:11). Bet treneriem jau pirms tam bijis ņuhs ielikt Bērziņu Ozola vietā.

Laika maz, baltkrievu pretuzbrukums 2:1, ripu pārķer Ozoliņš, Tribuncva piespēle, Panteļejevs pa labo malu ielaužas zonā un no kādiem četriem pieciem metriem met. Kamēr Šabanovs domā, ko darīt ar atsisto ripu, Sprukts lēcienā to iedzen vārtos. Pagājušas nepilnas divas minūtes, bet nu jau 4:4 (56:58), kas mums gan joprojām neder... Arī uzvaras vārti ir neloģiski. Ja Semjonovs pie kreisās apmales nepazaudētu cimdu, iespējams, mēs šeit nerunātu par 13. datumu un Latvijas fantastisko uzvaru. Kamēr Sems meklē savu cimdu, pretspēlētājs viņu ir pazaudējis. Semjonovs mierīgi pieslido, Ņiživija piespēle, un Sems no visas sirds šauj pa vārtiem. Metiens viņam vienmēr bijis labs. Ar šo metienu Semjonovs gandrīz uzrauj gaisā Sporta pils jumtu: 5000 skatītāju auro, dzied, gavilē, Turīna ir mūsu!

PĒC SPĒLES
Emocijas pēc spēles aprakstīt ir grūti. Mūsējie ir izdarījuši prātam neaptveramu varoņdarbu. Uz rezervistu soliņa treneri apskaujas, bučojas un kaut ko brēc. Znaroks un Beresņevs auro kā bez prāta, Ozoliņš atspiedies pret laukuma apmali skatās uz 5:4 un arī kaut ko bļauj. Griša Panteļejevs, šis ārēji raupjais pohujists, kuram, kā viņs pats saka, parasti viss esot pie kājas, raud. Raudošu Panteļejevu esmu redzējis tikai Sergeja Žoltoka bērēs. No pārdzīvojuma un bēdām raud arī Baltkrievijas izlases ģenerālmenedžeris Svjatoslavs Kiseļevs, kurš tolaik vēl ir Baltkrievijas Hokeja federācijas prezidenta un Baltkrievijas Iekšlietu ministra Vladimira Naumova znots. Žurnālisti jau saskrējuši miksa zonā, kāda nu tā vecajā Sporta pilī vispār iespējama, lai intervētu spēlētājus. Kādas tur intervijas! Jo gaisā jau lido Ozoliņa palaistais aforisms: "Turīna, turies!".

Emocijas ģērbtuvē mazliet norimst tikai tad, kad tur ierodas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Freibergas kundze, kura nebūt nav sporta fane un savas emocijas parasti spēj noslāpēt, bučo jauno laiku varoņus! Pēc tam top varoņu kopbilde ar Prezidenti.

Preses konferencē Zaharovs asi kritizē tiesnešu darbību: "Tiesāšna bija ārpus jebkādām ētikas normu robežām! Tādā spēlē, kad uz kārts likta iespēja spēlēt olimpiādē, tā tiesāt nav ētiski." Taču paslavē ar Latvijas izlasi: "Malači, ka spēja izvilkt tādu spēli." Beresņevs pēc četriem gadiem: "Pēc spēles kādas piecas minūtes visi bijām transā. Uzvaras cena bija ļoti augsta. Ģerbtuvēs jau atnāca apziņa, ko esam izdarījuši. Zaudēt ar 2:4 un tikt uz olimpiādi! Tas nebija ar prātu aptverams. Man šajā spēlē daudz kas likās ar prātu neaptverams. Zini, kāpēc? 13. datums... (Veselīgi smiekli.)"
Skaidrs, ka uzvara tika pienācīgi nosvinēta. Ozo, kurš vēl tobrīd tautai nav atzinies savās atkarībās, ģērbtuvē aizmirst datoru un vēl dažas savas mantas. Jāsvin! Kaut tika piedraudēts, lai Turīna turās, pēc gada olimpiskajās spēlēs tā vairs nebija tā pati komanda, kas 2005. gada 13. februārī. Bet tas jau cits stāsts.

SPĒLE SKAITĻOS
Turīnas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrs
2005. gada 13. februāris
Latvija un Baltkrievija 5:4 (1:2, 1:1, 3:1)
Latvija: Naumovs (no 20:00 Masaļskis, 54:00 - 55:11 tukši vārti), Reķis - Skrastiņš, Ņiživijs - Semjonovs - Tambijevs, Laviņš - Sējējs, Ankipāns - Sprukts - Cipulis, Tribuncovs - Ozoliņš, Panteļejevs - Ozols - Macijevskis, Bondarevs - Ignatjevs, M. Rēdlihs - Bērziņš - Štāls.
Tiesneši: F. Avīžus (Vācija), R. Jakobsens (Zviedrija), K. Gordenko (Krievija).

1. trešdaļa
Vārti: 5:16 Baško (Antoņenko, vair.) 0:1, 12:06 Mikuļčiks (Grabovskis, vair.) 0:2, 18:33 Sprukts (Sējējs, vair.) 1:2
Noraidījumi: 2:11 Rjadinskis (turēšana ar nūju), 4:40 Macijevskis (klupināšana), 5:40 Strahovs (sitiens ar nūju), 8:03 turēšana ar nūju), 10:25 Ignatjevs (grūšana ar nūju), 16:08 Bērziņš (turēšana ar rokām), 17:24 Kostjučnoks (turēšana ar rokām)

2. trešdaļa
Vārti: 21:49 Grabovskis (Savins, Koļcovs) 1:3, 22:07 Panteļejevs (Ozoliņš) 2:3
Noraidījumi: 27:39 Antoņenko (5+20, bīstama spēle ar augstu paceltu nūju), 31:01 Panteļejevs (bloķēšana), 32:13 Sējejs (klupināšana), 32:35 Grabovskis (10, nedisciplinēta uzvedība), 32:35 Tribuncovs (elkonis)

3. trešdaļa
Vārti: 49:11 Koļcovs (Grabovskis, vair.) 2:4, 55:11 Bērziņš (Sprukts, vair.) 3:4, 56:58 Sprukts 4:4, 57:31 Semjonovs (Ņiživijs) 5:4
Noraidījumi: 48:09 Ignatjevs (klupināšana), 53:33 Hmiļs (turēšana ar nūju).
Metieni: 40:24 (16:8, 6:9, 18:7).
Labākie spēlētāji: Grigorijs Panteļejevs un Mihails Grabovskis.