Dārziņš+Indrašis+Kalniņš – tas ir spēks!

Var jau būt, ka tā ir tikai sakritība, bet, atgriežoties ierindā Laurim Dārziņam, “Dinamo” izcīnījuši 15 punktus, gandrīz tikpat daudz, cik iepriekšējos 26 mačos... Varam jau pasmieties, ka viens nav karotājs, bet, ja blakus ir Miks Indrašis un kaut kur turpat arī Miķelis Rēdlihs, tad tas jau ir nozīmīgs spēks vismaz uzbrukuma zonā. Lauris ar Miku spēlē it kā rotaļājoties, nekā no forčekinga, turklāt Lauris nav arī uzbrucējs, kurš bez apstājas met pa pretinieku vārtsargu emblēmu. Ar 24 metieniem gūti četri vārti, kas ir krietni virs laba hokejista precizitātes vidusmēra (10%). Nebūtu Dārziņš dabūjis savainojumu Latvijas izlases pārbaudes spēlē pirms pasaules čempionāta, kazi, “Dinamo” tabulā būtu “play-off” zonā. Dārziņam, aizvadot 9 spēles, joprojām nav zaudēto mikromaču: 7 uzvarēti un 2 spēles pabeigtas neizšķirti, vārtu starpība: 15-3. Viss imports, uz kuru tā cerējām sezonas sākumā, var iet... iedzert “Valmiermuižas alu.”

Tas attiecas ne tikai uz Lauri, Miku un Miķeli, bet arī uz vārtsargu Jāni Kalniņu. Raganas iedzimtais varbūt vēl nav tik sprauns kā Arturs Irbe 1988. gada februārī, bet rudens “glābējs” Džastins Pīterss ar visu savu NHL pieredzi nobāl mūsējā priekšā. 94,0% atvairīto metienu nu jau ir piektais labākais rādītājs KHL un, ja es šajā pirmsziemsvētku pauzē taisītu Latvijas vārtsargu topu, tad... Kalniņš šobrīd varbūt arī ir pats labākais no mūsu vārtsargiem. Ja KHL tiek vērtēta kā viena no pasaules spēcīgākajām līgām, varbūt pat – otrā, tad 94% un 1,94 ik spēlē zaudēti vārti ir ekstraklase. Jā, Jānis varbūt pārāk daudz atsit ripas, taču labā reakcija un spēles lasīšana to kompensē.

Pieredzējušais treneris Ēvalds Grabovskis, kurš divus piegājienus bijis galvenais treneris vecajā “Dinamo”, gan lietas skaidro mazliet vienkāršāk. Proti, vasarā nometnē par maz strādāts, tagad – atgūstot iekavēto, krājas arī punkti un tam jau nu gan var piekrist – izņemot Arta Ābola pirmo sezonu, “Dinamo” sezonas otro pusi gandrīz vienmēr aizvadījis sekmīgāk nekā sezonas sākumu. Sarunā ar mani hokeja metrs norādīja vēl uz kādu ābeces patiesību – rezultātu parasti taisa saspēlēts sastāvs, bet, ko tu daudz saspēlēsi, ja “Dinamo” dzīves skarbā filozofija ir – līgums tikai uz vienu sezonu! Ārzemnieks vēl lāga nav ieskrējies, kad sezona jau pusē... Arī Dārziņš (viņa aģents!) gribējis līgumu uz šo sezonu un vēl uz gadu, bet “Dinamo” - nē, mēs pēc traumas negribam riskēt.

Kaut kad decembra vidū “Dinamo” vadība solīja izstrādāt kluba nākotnes vīziju, bet, ko tur daudz domāt – ir gāze, būs “Dinamo”, nav gāzes, nebūs arī “Dinamo”. Bažām, ka KHL pavasarī varētu lemt par Rīgas “Dinamo” izmešanu no KHL, nav nekāda pamata. Nu jau arī punkti krājas, bet tas nav būtiskākais kritērijs. Atšķirībā no vairākiem Krievijas klubiem (arī Skudras “Torpedo”) mūsu “Dinamo” nav parādu spēlētājiem. Viens otrs, protams, ieņirdz par šīs sezonas ekstru – uz katru spēli “Dinamo” dala apmēram tūkstoti bezmaksas biļešu. Pārsvarā skolniekiem un studentiem. Bet tā šie jaunieši tiek piejaucēti hokejam “Arēnā Rīga” un nākamgad to darīs par naudu. Un vai tad nav forši būt studentam? Hokejs par brīvu, bet par ietaupīto naudu var nopirkt arēnā alu. Kas atkal nes ienākumus klubam/tā īpašniekiem. Bet no katra hokeja ar skatītājiem t.s. Bufetes ienākumi esot trīs reizes lielāki nekā pašā smalkākajā koncertā. Lai studenti priecājas! Liekas, tas bija mačs ar CSKA, kad krietnu pūli Stradiņa universitātes ārzemju studentu pavadīja bijušais ministrs Andris Glāzītis. Visas šīs akcijas, ko taisa Armands Simsons ar savu komandu, tikai papildina skatītāju skaitu tribīnēs un varam jau mēs ar pilnu muti gvelzt par Savicka un čekas kopējo projektu, bet cilvēkiem patīk atpūsties hokejā. Lai cik slikti šogad arī nespēlētu šīs dažu nīstais “Dinamo”, skatītāju tribīnēs netrūkst. Dod dies' citiem sporta veidiem Latvijā tik labu apmeklējumu!

Salīdzinot ar sezonas sākumu, dzīvs ir arī viss “Dinamo” soliņš, un tikai pilnīgs sporta analfabēts var pārmest galvenajam trenerim Ģirtam Ankipānam inteliģences trūkumu. Treneriem uz soliņa ir jābūt aktīviem, jāuzkurina komanda, jātur roka uz komandas pulsa. Nu nav Ankipāns traks! Bet tāda ir viņa spēles vadīšanas filozofija. Kas dod rezultātu. Un Edgars Masaļskis spēles laikā neklausās mūziku. Jā, austiņa viņam ir, bet... sakariem ar videooperatoru Pēteri Gromu. Kādus trīs vai četrus golus viņi tādā vīzē jau ir izglābuši.

Mjā. Man pēdējās spēlēs, nu kādās piecās, sešās patīk, kā spēlē Frenks Razgals. Ar izdomu, riskēdams, bet spēlē, nevis drāžas pakaļ ripai.

"Dinamo" 2017./2018.