"Dinamo" kā otrais numurs

Kad šīs vasaras svarīgāko darbu esmu padarījis un visi seši manas sunenes Bultas mantinieki atraduši gādīgus saimniekus, laiks atkal pievērsties hokejam. Vispirms gan pateikšu paldies tiem, kas sociālajos tīklos interesējās par Bultas sešnieku - netiku pierakstījis, cik, bet nu saprotu, ka sociālie tīkli tiešām varēja sataisīt revolūciju Āfrikas ziemeļos. Izcila saziņas forma, un gan jau pienāks arī laiks, ka Bulta un viņas radi un draugi bez manas starpniecības varēs sarieties sociālajos tīklos. Bet nu gan pie hokeja.

Vasaras lielākais pārsteigums - Sējējs par galveno treneri. Man tas gan liels pārsteigums nebija, jo biju šur tur dzirdējis, ka Juris Savickis esot uzmetis aci uz Normundu. Un tas gluži nav gadījums: ja citu nevienu atrast nevari, strādā pats! Normunds jau janvārī pēc Heikiles atlaišanas ir iekodis galvenā trenera maizes riecienā un vismaz sākums nebija slikts. Ja man jāizvēlas starp zviedru, čehu vai krievu, kuri nezina Latvijas hokeju, tad Sējējs nav sliktākā opcija. KHL zina, spēlētājus pazīst, pats tos uzaicinājis uz "Dinamo". Nu tad čomiņ pats arī rukā! Man jau gribētos, lai tas būtu uzbrukuma hokejs ar daudzām ripām pretinieku vārtos, bet Sējējs labi apzinās komandas spēku un tāpēc šajā sezonā mēs redzēsim kaut ko no Šuplera pretuzbrukumu hokeja, vai kā pirms pirmās sezonas rezumēja Atvars Tribuncovs: "Un tad mēs par maliņu pretuzbrukumā!" Valmierā pirmajā pārbaudes spēlē ar "Ladu" hokeja eksperts Guntars Paste jau kaut ko runāja par 1-3-1. Zīmējums esot pamanāms. "Sibirj" un "Torpedo" spēles redzēju fragmentāri (iemesls augstāk apraktīts) un nevaru pievienoties tiem, kas mačā pret Skudras & Ankipāna brigādi hokeju neesot redzējuši. Pret vareno "AK Bars" tas noteikti bija, turklāt bija pats galvenais - vēlēšanās spēlēt, agresivitāte, pašatdeve un itin solīda spēle aizsardzībā. Ja "Dinamo" līdz 23. augustam savās rindās nedabūs Kovaļčuka vai Dacjuka meistarības uzbrucējus, tad droši vien liela daļa sezonas būs kā mačs ar "Severstaļ" - kurš iemetīs ripu (vai divas!), tas arī uzvarēs. Ar izteiktu akcentu uz aizsardzību, tajā pašā laikā atļaujot aktīvu spēli uzbrukuma zonā un neaizliedzot arī pretuzbrukumus mazākumā.

Pēc piecām spēlēm ir grūti izdarīt secinājumus, kas esam un ko spējam, taču abi vārtsargi Jakubs Sedlāčeks un Jānis Kalniņš ir zirgā. Sedlo Rīgā jau jūtas kā mājās, bet Jānis uzaicinājumu uz "Dinamo" nopelnījis ar labu darbu izlasē. Kur vārtsargu treneris tas pats, kurš "Dinamo" - Juris Klodāns.

Aizsardzībā man vispirms pietrūkst Kristapa Sotnieka, arī Tomāša Kundrāteka, taču Georgijs Pujacs noteikti ir pastiprinājums un jācer, ka Žoras trešā atnākšana uz "Dinamo" būs veiksmīga. Ralfs Freibergs pēc sava spēles stila ir no tiem aizsargiem, kurš jebkurā komandā jutīsies labi, pasaules čempionāts Maskavā otro elpu iedevis Oskaram Cibuļskim. Sen neesmu redzējis tik pārliecinošu debitantu kā Kristaps Zīle. Atgriezies Jēkabs Rēdlihs, pēc savainojuma spēlēt alkstošs ir vecākais no Rēdlihiem - Krišjānis. Ar pagaidām laukumā neredzēto amerikāni Patriku Malenu iznāk desmit aizsargi. Vai nebūs par daudz? Sējējs kā GM grib pieturēties pie piecu maiņu principa. Lieti noderētu fārmklus kaut vai Baltkrievijā, bet visticamāk, ka rezerves komandas funkcijas atkal pildīs HK "Liepāja".

Par uzbrucējiem neizteikšos. Ja ir Tims Sestito, tas ir OK. Nav Andra Džeriņa, kas centra uzbrucēju deficīta laikos ir zaudējums. Jācer, ka iespēlēsies Koltons Gilīss, bet trešo importa uzbrucēju Šagu vēl neesmu pamanījis. Tad jau acīs vairāk iekritis Kirils Galoha. Jā, un labs jau augusta sākumā ir mazais Kulda.

Lai gan vēl nav zināms "Dinamo" sastāvs pilnībā, man liekas, ka tas nav būtiski vājāks par pērnā gada. Tiem, kas retāk ieskatās internetā (kā mana Bulta), "Dinamo" nu ir līgumi ar lielāko daļu no Ņižņijnovgorodas turnīrā spēlējošajiem. T.s "Try-out" ir Kalniņam, Freibergam, Pujacam, J. Rēdliham, Malenam, Šagam un Gilīsam.

"Dinamo" 16./17. pret "Dinamo" 15./16.