Porziņģa metienu tendences – padziļināta analīze

„Esmu noguris, esmu šobrīd tik ļoti noguris,” ASV medijiem sacīja Kristaps Porziņģis pēc spēles pret „Wizards”. Tā bija viņa otrā spēle divās dienās un sestā pēdējo deviņu spēļu laikā. Šajā periodā bijuši Ziemassvētki un Vecgada vakars, kā arī pieci pārbraucieni uz nākamās spēles norises vietu. Taču tāda nu ir NBA ikdiena, un īpaši žēlots netiek neviens.

Pēc sezonas sākumā gūtajām uzvarām „Knicks” atrodas turpat „play-off” zonas tuvumā, un varbūt tas ir iemesls, kādēļ no Porziņģa tiek prasīts arvien vairāk un vairāk, lai gan piedāvātā kvalitāte neapšaubāmi krītas (latiņa sezonas sākumā tomēr tika uzlikta iespaidīgos augstumos). Lieliski aizvadītajā novembrī Porziņģis vidēji spēlēja 30.3 minūtes, bet pēc tam, neskatoties uz to, ka mocījās ar pāris traumām, Porziņģis laukumā sūtīts uz vidēji 33.6 minūtēm.

Kāpēc Porziņģim jāspēlē tik daudz, ja spēle neiet no rokas un, būsim godīgi, „Knicks” joprojām neizskatās pēc „play-off” komandas? Vislabākais Porziņģis ir svaigs Porziņģis, ko spilgti apliecina arī vienkārša atskatīšanās pagātnē – metienu precizitātes ziņā Porziņģa NBA karjerā labākie mēneši vienmēr bijuši sezonas ievadā (pašsaprotamu iemeslu dēļ neskaitot debijas sezonu), kamēr pēc tam decembrī sekojis pamatīgs kritiens.

Porziņģa veiksmīgākie un neveiksmīgākie mēneši NBA metienu ziņā

Viens iemesls tam ir paša Porziņģa fiziskā kondīcija – vēl nevienā no savām trim NBA sezonām viņš nav izvairījies no vairākām traumām, kas noteikti tāpat atstāj savu iespaidu arī pēc to izārstēšanas, kaut vai tādēļ, ka izsit no ierastā ritma. Taču tāpat var teikt, ka „Knicks” gluži vienkārši nespēj adaptēties. Kamēr sezonas ievadā Porziņģis spēj savā ziņā "paķert" pretiniekus uz pārsteigumu, līdz decembrim jau visiem viss bija skaidrs, un Porziņģim bumbas saņemšana augstā posta pozīcijā kļūst arvien neparocīgāka. Džefs Hornačeks nesen publiski piedāvāja risinājumu, ka no sliktām situācijām varētu izvairīties, gluži vienkārši necenšoties par varītēm iespēlēt bumbu Porziņģim. Neko daudz gan tas nav līdzējis – kopš atgriešanās no pēdējās traumas Porziņģis trāpījis tikai 36% metienu no spēles.

Porziņģis arī šajā periodā pratis savus punktus savākt, kas ir viena no topošās superzvaigznes pazīmēm – spēt tikt pie labas statistikas arī spēlēs, kur īsti nekas neiet no rokas. Taču laba statistika vēl nenozīmē labu maču. Kad sezonas sākumā Porziņģim nebija nekas jauns realizēt pustālo metienu pāri sedzēja rokām, uzreiz arī bija redzams cits pienesums aizsardzībā un citos spēles elementos. Bet decembrī un janvāra sākumā, kad spēles sākumā neiekrīt daži pirmie metieni, daļēji „pazūd” arī pārējā spēle. Viens liels izņēmums bija spēle Ņūorleānā, kur Porziņģis pēc savam līmenim viduvēja mačā tieši pašās beigās nospēlēja lieliski.

Taču kopumā viņa tendences ir visai acīmredzamas – „Knicks” uzvarās Porziņģis trāpījis 49% metienu, „Knicks” zaudējumos tikai 38% (līgas vidējais rādītājs ir 45.9%). Kopš 2016. gada sezonas sākuma Porziņģis tikai 16 no „Knicks” 65 zaudējumiem spēli pabeidzis ar labāku precizitāti nekā 45%. Spēlējot savā arēnā Ņujorkā Porziņģa precizitāte ir 45%, bet viesos – tikai 41.6%. Ja ņem vērā, ka tuvākā mēneša laikā „Knicks” sagaida veselas 13 spēles izbraukumā, tad Porziņģim būs krietni jāapgāž ierastās tendences, lai atgrieztos uz zaļa zara.

Cik daudz laika Porziņģis veltījis pretinieka apspēlēšanai pirms metiena?

Metieni vidēji spēlē. Norādīta šāda veida metienu precizitāte.

Palīdzēt gan var Tima Hārdeveja drīzumā gaidāmā atgriešanās. Lai arī Hārdeveju nevar salīdzināt ar iepriekš Ņujorkā spēlējušo Karmelo Entoniju, viņa klātbūtne tomēr atbrīvoja Porziņģi no daļas atbildības uzbrukumā un tā veidošanā. Nesen „tviterī” tika jokots, ka Porziņģa labākā māņkustība ir vienkārši pārmest pāri sedzējam, un šis joks nav nemaz nepatiess.

Porziņģis trešo daļu savu metienu izpildījis no pustālās distances, kad sedzējs bijis cieši klāt, un 61% savu metienu izpildījis bez bumbas piedriblēšanas. Tas gan ir krietns samazinājums no iepriekšējām sezonām – pagājušajā gadā Porziņģis bez dribla izdarīja 65% savu metienu, bet debijas sezonā veselus 69%. Šobrīd no Porziņģa tiek vairāk prasīta daudzpusīgāka spēle, kas vēl ne vienmēr izdodas. Šosezon, metot teju uzreiz pēc bumbas saņemšanas jeb darbojoties kā „tīrs” snaiperis, Porziņģis trāpījis 50% metienu, bet, pieturot bumbu un cenšoties pretinieku apspēlēt, trāpīts tikai 41% metienu.

Iespējams, ka Porziņģim būtu nācis par labu savu debitanta līgumu pilnībā nospēlēt vēl kā otrajam numuram komandā, nevis šobrīd bieži uzņemties iniciatīvu vienatnē. Šāda spēle šobrīd negatīvi ietekmē Porziņģa statistiku un sniegumu, taču reizē arī derīgs iebildums, ka tas sniedz iespējas attīstīties un pilnveidot savu spēli sava veida piespiedu apstākļos. Karmelo aizmainīšanas dēļ šosezon Porziņģa iespējas uzbrukumā kvantitatīvi daudz pieaugušas un viņš izpilda par trešdaļu vairāk metienu nekā iepriekš, taču statistika rāda, ka kvalitātes ziņā palikts uz vietas - gan šosezon, gan pirms gada Porziņģim bija ap septiņiem brīviem metieniem spēlē, bet tagad krietni audzis nosegto metienu skaits.

Cik brīvi bijuši Porziņģa metieni, salīdzinot ar iepriekšējām sezonām?

Metieni vidēji spēlē. Par „brīviem” tiek uzskatīti metieni, kuru izdarīšanas brīdī tuvākais aizsargs nebija tuvāk par 1.2 metriem, bet „ļoti cieši” nosegti metieni ir tie, kuru izdarīšanas brīdī tuvākais aizsargs bija mazāk nekā pusmetra attālumā.

Pretinieku aizsardzībām savelkoties ap Porziņģi, viņš arī vairākkārt medijos paudis savu neapmierinātību, ka tiesneši pārāk bieži nepamana pārkāpumus, kad sedzējs metiena brīdī aizskar viņa elkoni. Porziņģis pieļāva iespēju, ka tas ir grūtāk saskatāmāks pārkāpums nekā citi, taču norādīja, ka tas viņam tāpat ļoti traucē. Porziņģis arī pieļāva iespēju, ka tas ir viņa garā auguma dēļ, proti, sedzējs bieži vien bumbai netiek pat tuvumā, līdz ar to tuvākā vieta, ko aizskart, ir metiena sākumā uz priekšu izvirzītais elkonis.

FIBA kategorijas tiesnesis Oļegs Latiševs, kurš tiesājis arī NBA Vasaras līgā, portālam Sportacentrs.com paskaidroja, ka spēlētāja augumam nav izšķirošas nozīmes sodu pamanīšanā: „Ir daudzi gari spēlētāji, arī tikpat gari kā Porziņģis, un tiesnešiem jāskatās uz visu – plaukstām, elkoņiem un pārējo ķermeni. Nav tā, ka kāds pārkāpums ir mazāk svarīgs. Atsevišķās epizodēs varbūt kaut kas nav pamanīts, taču nedomāju, ka šajā gadījumā var runāt par kādām tendencēm.”

Latiševs arī noraidīja stereotipu, ka Porziņģim sava auguma dēļ būtu grūtāk tikt pie soda metieniem ar caurgājienu palīdzību, kā to dara vairākas NBA zvaigznes, „meklējot” pretiniekiem pārkāpumus: „Katram sava taktika, taču arī te par nekādām tendencēm nevar runāt. Drīzāk jārunā nevis par augumu, bet gan par to, kā tiek parādīti noteikumi pārkāpumi NBA un Eiropas tiesnešiem, un tā varētu būt lieta, kas vēl jāapgūst.”

Porziņģim šosezon nav iztrūcis strīdu ar tiesnešiem par, viņaprāt, nefiksētiem pārkāpumiem, taču tāpat arī nav trūcis iespēju doties uz soda metiena līnijas. Ar vidēji spēlē izmestiem 6.2 soda metieniem Porziņģis ir 15. vietā līgā, turklāt priekšā arī vairākām NBA superzvaigznēm, kas ar bumbu spēlē krietni vairāk, Lebronu Džeimsu un Kevinu Durentu ieskaitot. Savukārt „Knicks” sastāvā Porziņģis ir ārpus konkurences, viens pats izpildot trešdaļu komandas soda metienu.

Porziņģa soda metienu skaits, salīdzinot ar NBA superzvaigznēm

Daudz runājot par Porziņģa metieniem un punktiem, dažbrīd paliek nepieminēts cits apstāklis – piespēles. Saspēles veidošana, protams, nav Porziņģa tiešais pienākums, taču daudzās situācijās notiek tieši pretējais, proti, saspēles apstāšanās. Jau minēts, ka „Knicks” uzbrukuma galvenais mērķis sezonas sākumā pārāk bieži atrast iespēju iespēlēt bumbu Porziņģim, ļaujot viņam spēlēt viens pret vienu.

Tagad, kad tas vairs neizdodas, Porziņģis nevis turpina kādas kombinācijas izspēli, bet visbiežāk vienkārši atdod bumbu atpakaļ saspēles vadītājam, kurš nonāk izejas pozīcijās. Porziņģis šosezon 60% savu piespēļu izdarījis saspēles vadītajam, pārsvarā Džaretam Džekam, taču no 460 piespēlēm tikai piecas bijušas rezultatīvas. Vēlreiz jāuzsver, ka Porziņģa panākumus nav īsti korekti vērtēt pēc rezultatīvo piespēļu skaita, taču viens fakts gan rada pārdomas – NBA 70 labāko punktu guvēju vidū Porziņģis ar vidēji 1.3 piespēlēm dala pēdējo vietu ar somu talantu Lauri Markanenu. Vēl viena paralēle starp abiem bieži salīdzinātajiem Ziemeļeiropas basketbolistiem.

Kuriem partneriem Porziņģis visbiežāk piespēlējis bumbu?

No kuriem partneriem Porziņģis visbiežāk saņēmis bumbu?

Visa rakstā minētā statistika ir veidota, izmantojot NBA mājaslapā ceturtajā janvārī pieejamos datus