Čehi jau bija gandrīz uz lāpstiņām. Uh! (+video)

Tas ir tāds mānīgs iespaids. Ka varam uzvarēt. Kas mums mačos ar čehiem bija bieži. Lai neteiktu, ka vienmēr. Daži piemēri.

2000. gads. Pēterburga. 1/4 fināls. 1:3. Šo spēli droši vien labi atceras Jānis Sprukts un Latvijas izlases tagadējais galvenais treneris Aleksandrs Beļavskis. Vai tieši otrādi - nevar atcerēties. Jo kaut kad spēles viducī viņu laukuma vidusdaļā nokautēja čehu aizsargs Bužeks. Amerikāņu tiesnesis Skots Hansens Bužekam par Latvijas izlases uzbrukuma līdera izsišanu no ierindas nideva pat divas soda minūtes... Jo negribēja to redzēt. Nedod dies', ka jādod vēl piecītis! Latvija dominē un var izsist čehus 1/4 finālā. Toties citās situācijas Skots ir lopiski skarbs - iet mūsu kapteinis Vītoliņš kaut ko skaidrot pie viņa (kapteinim ir tādas tiesības), Skots iedod 2 min. Formulējums laikam bija - par jaukšanos galvenā tiesneša darbā.

Visas PČ spēlēs, kurās varējām sasit čehus, nepieminēšu, jo visas arī nav palikušas tik spilgtā atmiņā. Taču ar Čehiju allaž esam spēlējuši līdzvērtīgi. Rezultāta ziņā. Kas rada mānu, ka mazliet piespiežot, varam arī uzvarēt.
2002. gada Jenčepinga. Kurres Linsdtrēma pirmais pavasaris ar Latviju. 1:3.
2004. gads. Prāga. Atkal līdzvērtīga spēle. Atkal cienīgais 1:3 Edgara Masaļska debijas spēlē PČ un Beļavska debijas mačā kā trenera palīgam.

2006. gads. Rīga. Pjotrs Vorobjovs izspiež 1:1, kas ir mūsu vienīgais punkts PČ pret Čehiju...
2010. gads. Vankūveras olimpiāde. Grupas turnīrā bezceris - 2:5, toties 1/4 finālā pamatlaiks beidzas ar 2:2. Papildlaika beigās Miķelis Rēdlihs var panākt 3:2, taču nākamajā uzbrukumā ripa ir Masaļska vārtos... Šī bija reāla iespēja tā kārtīgi iespert čehiem. Čehu komentētāji maču atceras joprojām, piekrītot, ka tik tuvu zaudējumam pret Latviju viņi bijuši pirmo reizi.

2010. gads. Manheima. Situācija mūsu grupā ir tāda, ka, zaudējot Latvijai, čehi paliek ārpus 1/4 fināla. Izskatās, ka tas var arī notikt. Rezultāts 1:1, bet mums divi vairākumi pēc kārtas. Visi vēl no padomju laikiem zinām, ka čehi ir pretuzbrukuma meistari. Un divas ripas Latvijas vārtos! Mazākumā... Nav būtiski, kurš meta pa čehu vārtiem, taču ripa nonāca pie naidnieka un vairākumā uz zilās līnijas divi preutzbrukumi iziet cauri mūs aizsargu pārim Reķis - Pujacs. Tiem, kas piemirsuši, atgādināšu, ka 2010. gadā Čehija kļuva par pasaules čempioniem.

Cienīgi zaudējumi arī Bratislavā 2011. - 2:4, Stokholmā 2012. - 1:3, Sočos 2014. - 2:4. Nu tiem pieplusojam arī Prāgu 2015. - 2:4. Varam jau sapņot, kas būtu noticis, ja iemestu Mārtiņš Cipulis un Andris Džeriņš. Neiemeta... Ja iemestu... Visticamāk, ka allaž racionāli spēlējušie čehi tad iemestu par vienu ripu vairāk. Tik, cik nepieciešams uzvarai. Bet mūsu labā spēle un divas ripas Salāka vārtos atkal radīja iespaidu, ka uzvara bija tik tuvu. Principā uzvara bija tikpat tālu, kā visos šajos cienīgi zaudētajos mačos.

Varbūt salīdzinājums, kā latvju pasakā odu bars gandrīz pieveica zirgu, šoreiz īsti nav vietā, bet... tā nu tas ir. Odi arī bija jau dabūjuši zirgu uz muguras. Ja vēl būtu kādi četri, kas pietur zirgam kājas... Tad zirgs būtu pieveikts. Nu tikai apziņa, ka zirgs jau bija uz muguras.

Lai to tā noturētu, nedrīkstēja būt dumji noraidījumi. Arī Sočas piecītis. Pat zinot, ka Klepišs ir izcils aktieris. Varbūt arī ar strīpaino palīdzību. Jo viens no hokeja tiesāšanas baušļiem skan: ja pretinieks guvis savainojumu, bet tur nav bijis noteikumu pārkāpums, tiesneši ļauj pabeigt iesākto uzbrukumu. No preses vietām tribīnēs nedzirdēju, kurš no abiem galvenajiem soģiem pārtrauca Latvijas rezultatīvo uzbrukumu: Oļeņins (Krievija) vai Štrikers (Šveice). Centīgs svilpotājs esot bijis pirmais... Sazvērestības teorijas? Nē. Taču IIHF pirms čempionāta atteikusies Kanādas un vēl dažu ierosinājumam: ja nevaram atļauties soģu uzvārdus uz krekliem, varbūt uz ķiverēm tad vismaz varam uzlīmēt tās valsts karodziņu, uras tiesnesis tiesā. Ierosinājums, protams, noraidīts. Tiesneši mums no IIHF.

P. S. Nekā personīga un nekādu aizdomu par negodīgumu.
Spēles sākumā uz ledus gulošais Klepišs otrajā trešdaļā atkal bija laukumā, kaut pirms tam izskatījās nu tik cietis, nu tik cietis...