Hārtlija izvēles nepārsteidz

Vērojot pēdējos treniņus un pārbaudes spēles, jau varēja nojaust, kuri hokejisti netiks uz Ķelni. Aizsardzībā treneri lieko meklēja starp Kristoferu Binduli, Ralfu Freibergu un Ēriku Ševčenko. Izvēle par sliktu daugavpilietim priekšpēdējās pārbaudes dēļ. Zinot, ka komanda pārsvarā spēlēs ar sešiem aizsargiem (Sotnieks - Kulda, Cibuļskis - Galviņš, Jaks - Balinskis), nav būtiski, kurš astotais. Jo viņš tāpat laukumā tiks epizodiski. Lai gan Ševčenko slido labāk par Binduli, kas Hārtlijam viens no galvenajiem rādītājiem, Vašingtonas "Capitals" sešus gadus jaunākam prospektam droši vien ir gaidāma daudzsološāka karjera. Būtībā slidotprasmes, mobilitātes un uzbrukuma veidošanas dēļ ārpus sastāva palika Jēkabs Rēdlihs, Jerofejevs un eksjuniors Maksims Ponomarenko. Balinskis jau ar pirmo treniņu iekrita Hārtlijam acīs un ir aizvadījis visas 10 pārbaudes spēles. Jaks pēc sezonas NCAA izlasē atgriezās tā, it kā turpinātos 2014. gada pasaules čempionāts, bet Bindulis vairāk ir nākotnes vārdā.

No 15 atlikušajiem uzbrucējiem bija bažas par Ginta Meijas lauzto degunu, bet ar "uzpurni" Gints spēlēja un nemaz ne slikti. Par mazo Ābolu jau rakstīju, bet, ja būtu mana izvēle, tad Edgaru Kuldu es gan ceturtai maiņai paturētu. Bet! Hārtlijam ir tāds termins kā spēlētāja inteliģence (tam nav nekāda sakara ar augstāko matemātiku vai Šekspīra dzeju skandēšanu) un kā inteliģentāks uzbrucējs Bobam šķiet Frenks Razgals. Puika ar ļoti gaišu galvu un nebūt ne sliktām rokām. Atgriezies no Amerikas, nevienu brīdi par savu vietu izlasē nelika šaubīties Rihards Bukarts - nikns, vārtos metošs uzbrucējs. Kad viņdien slavēju Riharda un Roberta tēvu Ralfu, Ralfs nosauca arī iemeslu, kāpēc puikas spēlē, bet es šo vārdu, ko viņš attiecināja pats uz sevi, tomēr kautrējos rakstīt. Arī mani mazliet pārsteidz, ka Hārtlijs neizmanto Robertu Bukartu kā pirmā vairākuma izspēlētāju - ripa pie viņa nūjas nav aizmigusi, Bukartam ir ātrākā piespēle mūsu izlasē, kas vairākumā ir ļoti būtiski. Konkurēt ar viņu varbūt var komandas biedrs no "Sāgas" laikiem Miks Indrašis. Bet pārturēta ripa ir vairākuma nāve.

Sportacentra lasītāji daudz diskutē par Jāni Spruktu un Vitāliju Pavlovu. Jā, man arī labāk būtu paticis, ja Sprukts kopā ar izlasi būtu vairāk patrenējies, jo tagad var būt arī tā, ka viņš labāks izskatās svaiguma dēļ. Bet nevar noliegt - šajā komandā Jānis vislabāk spēlē uz ripu, to bieži pārķerot, ir ļoti vērtīgs vairākumā, mazākumā, vārtpriekšā un iemetienos. Kādi vēl jautājumi? Jācer, ka spēka pietiks visam čempionātam. Savukārt Pavlovs un Gunārs Skvorcovs jau pasen tiek gatavoti kā mazākuma nositēji. Turklāt abi nav sēdoša suņa augumā.

Pēc pārbaudes spēlēm ir grūti spriest, kādā kondīcijā ir, piemēram, Lauris Dārziņš. Nav pirmais metējs, bet tas jau jādara PČ un pieredzējušie spēlētāji tāpēc arī ir pieredzējuši, ka zina, kad izšaut. Jācer, ka Indrašim papildus emocijas dos ziņa, ka vairāki KHL klubi ("Torpedo", "Soči", "Traktor") izrāda interesi par viņu.

Neesmu māņticīgs, bet trim no četriem ugunsdzēsēju ķiveru saņēmējiem kaut kā neiet: Georgijs Pujacs palika mājās, Meijam lauzts deguns, bet Jānim Kalniņam vārtos pagaidām neveicas. Jācer, ka veiksme stāvēs klāt ceturtajam ķiveres ieguvējam Razgalam.

Nezinu, kā jums, bet man ir liels prieks par Teodoru Bļugeru. Neaicināt uz PČ stabilu AHL centra uzbrucēju, ja zināms, ka ar centriem mums ir problēmas? To var atļauties Kanāda, Krievija, Zviedrija un Čehija, bet ne jau Latvijas izlase. Un mani pat neinteresē, no kurienes nāk iniciatīva aicināt Tedi, jo paziņojums viņnedēļ preses konferencē, ka mēs vairs nevienu no AHL negaidām, bija priekšlaicīgs un pat neprofesionāls. Ja PČ piesaka 14 uzbrucējus, tad paņemt vienu (bet no AHL taču!) uz aklo - tur nav nekāda riska. Bet, nepaņemot risks ir: spēlētājs var arī apvainoties, ka viņu ignorē un ne jau tik bieži tik augstas klases uzbrucējs mums būs brīvs. Ļoti iespējams, ka citugad tāds Bļugers būs aizņemts Stenlija kausā...
Negribu nevienu no Latvijas izlases centriem noniecināt, bet varbūt Bļugers jau tagad ir... mūsu izlases pirmais centrs. Varbūt, tāpēc, ka hokejs, ko skatos TV vai internetā, nav īstais rādītājs, bet vecāko no Valentīna Bļugera dēliem darbībā no mūsu treneriem un funkcionāriem reti kurš redzējis. Pēc AHL sezonas beigām liela daļa fārmkluba spēlētāju, Bļugeru ieskaitot, izsaukti uz Pitsburgu. It kā sekojis Boba Hārtlija zvans "Penguins" GM Džimam Razerfordam, un nolemts, ka klubam un pašam spēlētajam lietderīgāk būtu spēlēt pasaules čempionātā Ķelnē. Fārmklubā Bļugers ir diezgan plaša profila speciālists, daudz spēlē vairākumā un mazākumā (arī 3:5), viņam ir liels spēles laiks un septītais/astotais lietderības koeficients visā AHL (+24). Nav jēgas skriet ātrāk par Hārtliju, bet man interesants liekas šāds uzbrukuma trijnieks: Girgensons - Bļugers - Ķēniņš. Lai Tedim un visai izlasei veicas!

Jā, un atšķirībā no Hārtlija man labāk patika spēle Bītigheimā un nevis Rāvensburgā. Bet tas TV ekrānā.