Draugiem.lv
FacebookLatvijā karalis ir basketbols!
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, f64
Palēnām tuvojas 2015. gada beigas. Ar lielāku vai mazāku pompu tiek sveikti teātra, operas, baleta, literatūras, mūzikas un arī sporta laureāti. Vienam otram pa vidu saņemot arī svilpienus, kā Alvim Hermanim Parīzē, no viena otra režisora izrādēm tautai masveidā atstājot zāli, kā tas esot novērots Dailes teātrī. Sportā viss ir vienkāršāk - ar atlēta paceltie kilogrami vai rezultāts, ar kādu sasniegts finišs, un vieta protokolā. It kā viss skaidrs. Ja, piemēram, basketbolisti zaudē pēdējo spēli, un paliek Eiropā astotie, tad runas par to, ka varējām/vajadzēja/bija iespējams tikt augstāk ir no demagoģijas mākslas.
Tātad ar ko 2015. gadā varam lepoties? Kas izcīnīts un kas pazaudēts?
Visaugstāk pasaulē un Eiropā uzlēkusi Latvijas sieviešu florbola izlase, izcīnot 5. vietu pasaules čempionātā.
7. vietu pasaules čempionātā bendijā izcīnījusi Latvijas vīriešu izlase, pasaules čempionātā Habarovskā ar 6:4 uzvarot ASV. Tiesa, PČ divās grupās kopā piedalījās 16 valstu izlases.
8. vieta Eiropas čempionātā ir Latvijas vīriešu basketbola izlasei; Un 8. vieta ir arī Latvijas sieviešu izlasei lakrosā Eiropas čempionātā;
10. vieta Latvijas sieviešu frisbija izlasei Eiropas čempionātā.
13. vieta pasaules čempionātā Prāgā Latvijas vīriešu hokeja izlasei; 13. vieta Eiropas čempionātā mūsu valsts sieviešu basketbola izlasei; un 13. vieta (3. vieta B grupā) Latvijas sieviešu un vīriešu kērlinga izlasēm.
14. vieta pasaules čempionātā hokejā Latvijas sieviešu izlasei un tāda pati vieta, bet Eiropas čempionātā vīriešu frisbija izlasei.
Un visi tikai stāsta, ka konkurence aug, ka mans sporta veids pasaulē uz priekšu iet deviņvīru soļiem.
Kā mums Latvijā salīdzināt visus šos savu komandu izlašu sporta veidus? Pagaidām neviens sporta teorētiķis neko labāko par t.s. Kirova koeficientu nav izdomājis. Proti, dalām dalībnieku skaitu ar Latvijas izlases ieņemto vietu un ir skaidri redzams, kas ir viena vai otra sporta veida vieta Latvijā. Vienīgā piebilde, ka to rēķinām tikai Eiropas komandu konkurencē. Lai būtu taisnīgāk. Jo ir sporta veidi, kur tālāk par Eiropas čempionāta finālturnīriem nekad neesam tikuši un ir sporta veidi, kur regulāri piedalāmies pasaules čempionātos.
Iespējams, kaut kad 2016. gadā uz augšu varētu pakāpties vīriešu handbola izlasei, kas 2017. gada pasaules čempionāta kvalifikāciju sākusi ar divām uzvarām pret Grieķiju - 31:22 un Ukrainu - 23:18.
Zinu, ka dažiem no futbola sabiedrības briesmīgāk par zobu sāpēm grauž Latvijas futbola izlases 48. vieta Eiropā. Neko neuzvarot nekur augstāk nevar tikt!
Bet Latvijā 2015. gada sporta spēļu karalis ir vīriešu basketbola izlase. 8. vieta Eiropas čempionātā, kur piedalījās 43 valstis, dod koeficientu 5,6. Florbola vīriešu izlasei pērnā pasaules čempionāta dati, nākmais PČ viņiem notiks nākmagad. Bet uz trešā pakāpiena - Latvijas sieviešu florbola izlase.
Latvijas sporta spēļu rangs. 12.12.2015.
| Sporta veids dzimums | KK | vieta Eiropā | komandas | tas pats 2014. gadā | ||
| 1. Basketbols vīrieši | 5.6 | 8. | 43 | 4.19 | 11. | 46 |
| 2. Florbols vīrieši | 4.6 | 5. | 23 | 3.67 | 6. | 22 |
| 3. Florbols sievietes | 3.6 | 5. | 18 | 3.40 | 5. | 17 |
| 4. Hokejs vīrieši | 3.18 | 11. | 35 | 3.78 | 9. | 34 |
| 5. Basketbols sievietes | 3.00 | 13. | 39 | 2.6 | 15 | 39 |
| 6. Kērlings vīrieši | 2.85 | 13. | 37 | 4.25 | 8. | 34 |
| 7. Kērlings sievietes | 2.38 | 13. | 31 | 3.43 | 7. | 24 |
| 8. Hokejs sievietes | 2.27 | 11. | 25 | 2.18 | 11. | 24 |
| 9. Lakross sievietes | 2.13 | 8. | 17 | 1.0 | 10. | 11 |
| 10. Regbijs (7) vīrieši | 2.00 | 23. | 46 | 2.16 | 19. | 41 |
| 11. Volejbols vīrieši | 2.00 | 22. | 44 | 1.63 | 27. | 44 |
| 12. Lakross vīrieši | 2.00 | 11. | 22 | 1.29 | 14. | 18 |
| 13. Handbols vīrieši | 1.72 | 22. | 38 | 1.70 | 23. | 39 |
| 14. Regbijs (15) vīrieši | 1.72 | 25. | 43 | 1.71 | 24. | 41 |
| 15. Frisbijs vīrieši | 1.7 | 10. | 17 | 1.33 | 12. | 16 |
| 16. Volejbols sievietes | 1.47 | 30. | 44 | 1.47 | 30. | 44 |
| 17. Frisbijs sievietes | 1.43 | 14. | 20 | 2.67 | 6. | 16 |
| 18. Regbijs (7) sievietes | 1.38 | 26. | 36 | 1.24 | 29. | 36 |
| 19. Inline hokejs vīrieši | 1.36 | 11. | 15 | 1.44 | 9. | 13 |
| 20. Bendijs vīrieši | 1.29 | 7. | 9 | 1.71 | 7. | 12 |
| 21. Futbols sievietes | 1.18 | 40. | 47 | 1.00 | 45. | 45 |
| 22. Futbols vīrieši | 1.10 | 48. | 54 | 1.29 | 41. | 53 |
| 23. Beisbols vīrieši | 1.06 | 34. | 36 | 1.07 | 25./29. | 29 |
| 24. Ūdenspolo vīrieši | 1.00 | 24. | 24 | - | - | - |
Dalīvalstu skaits Eiropas/pasaules čempionātos
| 1. Futbols vīrieši | 54 |
| 2. Futbols sievietes | 47 |
| 3./4. Regbijs (7) vīrieši | 46 |
| 3./4. Hokejs vīrieši | 46 |
| 5./6. Volejbols vīrieši | 44 |
| 5./6. Volejbols sievietes | 44 |
| 6./7. Regbijs (15) vīrieši | 43 |
| 6./7. Basketbols vīrieši | 43 |
| 8. Basketbols sievietes | 39 |
| 9. Handbols vīrieši | 38 |
| 10.. Kērlings vīrieši | 37 |
| 11./13. Regbijs (7) sievietes | 36 |
| 11./13. Beisbols vīrieši | 36 |
| 11./13. Hokejs sievietes | 36 |
| 14. Florbols vīrieši | 32 |
| 15. Kērlings sievietes | 31 |
| 17. Ūdenspolo vīrieši | 24 |
| 18. Florbols sievietes | 23 |
| 19. Lakross vīrieši | 22 |
| 20. Frisbijs sievietes | 20 |
| 21. Inline hokejs vīrieši | 19 |
| 22./23. Lakross sievietes | 17 |
| 22./23. Frisbijs vīrieši | 17 |
| 24. Bendijs vīrieši | 16 |
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Šis koeficients savā ziņā norāda tikai uz katras izlases relatīvo (nevis absolūto) konkurētspēju savos čempionātos un savā starpā šie katras izlases rādītāji nemaz nav salīdzināmi (ar to var noteikt tikai katras komandas relatīvās konkurētspējas izmaiņas laika dinamikā).
-4 [+] [-]
+1 [+] [-]